Ilmārs Stūriška: Latviju aizstāvēšu, kā vien spēšu. Es gribu būt kā ukraiņi! 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizpildāmo dokumentu daudzums paņem zināmu laiku. Kamēr sniedzu dažāda rakstura informāciju par sevi, vīri ierodas viens pēc otra, kopskaitā redzu vēl septiņus tādus kā es – šī ir epizode no Zemessardzes Studentu bataljona Rīgā otrdien. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sabiedrības interese par savas zemes aizsardzību uzskrējusi nebijušos augstumos. Nedēļas laikā Zemessardzē saņemti ap 430 pieteikumu, aktivitāte kopumā pielīdzināma visam 2021. gada apjomam.
Vēl pirms pāris nedēļām par Zemessardzi nedomāju. Agrāk, pie sevis modelējot, kā būtu, ja būtu, ko darītu, ja pienāktu X stunda, nebiju pārliecināts, ka aktīvi rīkotos Latvijas aizstāvēšanai. Karš Ukrainā aizskāris arī mani. Ir sāpīgi redzēt, ko traks agresors nodara ar brīvu, neatkarīgu valsti, kas grib izspraukties no tā kontroles ķetnām.
Un vienlaikus ukraiņu pretošanās pret milzīgu pārspēku, vienotība, ticība, patriotisms mani ir mainījusi, un esmu pārliecināts, ka, arī šīm skarbajām emocijām norimstot, savā pārliecībā palikšu stingrs – Latviju aizstāvēšu, kā vien spēšu. Es gribu būt kā ukraiņi!
Tiktāl romantika, taču jāseko arī praktiskai rīcībai – jāiegūst pamatzināšanas militārajā apmācībā, pagaidām esmu kā balta lapa. Esmu pieteicies Zemessardzē bez domas, ka Latvijai jāgatavojas kam katastrofālam un jādara tas steidzami. Apzinos NATO vairogu, taču vienlaikus prātā ir tas, ka šobrīd Krievijas varas rīcība nepakļaujas loģiskiem un racionāliem argumentiem.
Pat ja notiek pozitīvais scenārijs un iespējami ātri izdodas gāzt Vladimiru Putinu, vai viņa mantinieki uzsāks ceļu uz patiesi brīvu un demokrātisku Krieviju? Šobrīd tas šķiet kā sapnis, Putinam netrūkst centīgu skolnieku, un skaidrs, ka nekas vienkāršs Maskavā nav sagaidāms.
Krievijai uzsākot karu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis teica pravietiskus vārdus attiecībā uz krievu propagandas radīto priekšstatu par “nacistiem Ukrainā”: “Kā var neieredzēt kultūru? Jebkuru kultūru.”
Šobrīd lasu krievu literatūras klasiķa Mihaila Bulgakova grāmatu “Suņa sirds”, kur jau sākumā ir zīmīgas rindas – kamēr rietumos plauks dzīve un notiks attīstība, tikmēr mēs… mēs kausimies. Tiem notikumiem cits konteksts, taču kopumā var savilkt lielas paralēles ar šodienu, un diemžēl jāsecina – gadsimts pagājis, bet nekur tālāk par kaušanos Krievija nav pavirzījusies. Jācer, ka nākotne tai nesīs apgaismību.
Krievija ir derīgajiem izrakteņiem bagātākā valsts pasaulē, taču vidējais dzīves līmenis ir zemāks kā Latvijā. Imperiālistiski murgi valsts attīstībai kā ekonomiski, tā garīgi ir kā rokas bremze.
Lai nu kā, esmu pārliecināts, ka Zemessardzē apgūšu jaunas zināšanas un iegūšu vērtīgu pieredzi, tas noteikti liks izkāpt no komforta zonas. Vēl gan nevar teikt hop – priekšā veselības pārbaudes.
Šobrīd Latvijā ir ap 8100 aktīvo zemessargu, bet mērķis ir piecu gadu laikā skaitu palielināt līdz 12 tūkstošiem. Pieteikšanās kļūšanai par zemessarga kandidātu ir viegla un saprotama – jāzvana pa tālruni 1811, tur noskaidrosiet dzīvesvietai tuvāko bataljona adresi un kontaktus (informācija pieejama arī internetā “zs.mil.lv”). Izvēlies sev ērtāko vietu un dodies pieteikties.
Tur jāaizpilda dažādi dokumenti, saņemsiet nosūtījumus uz valsts apmaksātām veselības pārbaudēm, un tad sākas pirmszvēresta apmācības, kuras veiksmīgi pabeidzot – pamatapmācība. To var iziet divos veidos – trīs nedēļu ilgā nometnē vasarā vai nedēļas nogalēs ilgākā laikā. Zemessargs var būt no 18 līdz 55 gadu vecumam.
