Ukraina lēnās un sarežģītās pārmaiņās 0
Piekto rudeni Ukrainas galvaspilsētā Kijevā uzņem Jaltas konferences dalībniekus – tagad ar nosaukumu YES.
Tas ir spēcīgs atskaites punkts, jo tik ilgi Krima un tās kūrortpilsēta Jalta Melnās jūras krastā ir Krievijas anektēta. Arī šogad nemainīgi Jaltas sanāksmē izvērtēja globālo kontekstu, Ukrainas demokrātijas ceļu un punktus, kuros valstij vēl daudz darāmā. Smagā ekonomiskā krīze, konflikts Austrumos un iesīkstējusi korupcijas sērga attīstībai nepalīdz, un tāpēc Ukrainai joprojām ir lielas cerības uz Eiropas plecu.
Zvaigznes Kijevā
Ukraiņu uzņēmējs un filantrops un viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Viktors Pinčuks vēl 2004. gadā sapulcināja 30 Eiropas līderu, lai runātu par Ukrainas ceļu uz Eiropas Savienību. Toreiz dzima Jaltas Eiropas stratēģija, kuras nolūks bija veidot ciešākas Ukrainas starptautiskās politiskās un diplomātiskās saiknes ar pārējo Eiropu un pasauli kopumā.
Kopš tā laika notikumi ir mainījušies, pārdzīvotas revolūcijas, spēcīgi ietekmējot Ukrainas ceļu, taču kopš Krievijas agresijas Austrumukrainā Jaltas konferences idejai ir piešķirta vēl lielāka jēga. Arī šogad konferences dalībnieku loks bija iespaidīgs – uz Ukrainu bija atbraucis gan bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, gan bijusī ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa, gan bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, rokgrupas “U2” solists Bono, gan lielāko raidsabiedrību – CNN, BBC un citu ekrāna zvaigznes.
Miljards eiro un saistības
Ukrainas politiskā elite nerimstoši cenšas piesaistīt gan vērienīgu Rietumu pasaules uzmanību, gan arī cer uz ļoti praktisku atbalstu, bez kura valstij nostāties uz kājām ir grūti. To Jaltas konferences dienās uz Kijevu atveda arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis. Ukrainas prezidenta pilī pašam Petro Prošenko un premjerministram Volodimiram Groismanam klātesot, tika parakstīts Eiropas Savienības un Ukrainas saprašanās memorands par miljardu eiro lielo aizdevumu. Garā, baltā galda galā to apstiprināja Ukrainas finanšu ministre Oksana Markarova, Ukrainas Centrālās bankas vadītājs Jakivs Smolijs un Eiropas Komisijas vārdā – Valdis Dombrovskis.
Šī nauda turpinās jau teju trīs miljardu eiro aizdevumu, ko Ukraina jau ir saņēmusi no Eiropas Savienības pēc 2014. gada. Naudu valsts saņems divās daļās. Pirmos piecsimts miljonus, iespējams, līdz gada beigām un pārējo daļu vēlāk. Programma kopumā ilgs līdz nākamā gada pavasarim. Nauda, kā norāda Eiropas Komisija, būs paredzēta tam, lai Ukraina varētu risināt ekonomiskās problēmas, panākt ekonomikas stabilizāciju, izaugsmi un radīt jaunas darba vietas.
Taču, lai to saņemtu, valstij vēl ir jāizpilda virkne nosacījumu. “Tie attiecas uz fiskālo disciplīnu, cīņu ar korupciju, valsts uzņēmumu pārvaldību, nodokļu iekasēšanu, arī reformām dažādos sektoros, piemēram, enerģētikā, sociālajā jomā,” skaidro Valdis Dombrovskis. “Mēs esam gatavi reformām,” pilī apņēmīgi apstiprināja Petro Porošenko.
Eiropas Savienība patlaban ir lielākais donors Ukrainai, un tā saņem lielāko atbalstu kāds jebkad ir izsniegts valstij, kas nav bloka sastāvā. Aizdevumu Ukrainai būs jāatdod, taču tā procenti un termiņi valstij ir noteikti maksimāli izdevīgi.
Vēlēšanas kā atskaites punkts
Nākamgad, 31. martā, Ukrainā būs arī prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kam būtisku uzmanību pievērsīs arī investori un donori, vērojot, vai Ukraina saglabā uz Eiropu vērstu politisko kursu. Pēc dažādām aptaujām, patlaban vispopulārākā ir bijusī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko, kura plāno ar pilnu jaudu atgriezties politikā. Par viņas nodomu liecina arī pamatīgi plakāti Kijevas lielāko ielu malās.
“Mums ir vajadzīgs miers, bet ne uz Ukrainas kapitulācijas rēķina. Mēs nevaram pieļaut, ka pamazām Krima tiek pieņemta kā agresora sastāvdaļa. Mums ir vajadzīgs reāls miers,” tā Timošenko uzsvēra Jaltas konferences laikā, liekot saprast, kāds būs viņas politiskās kampaņas virziens. Taču analītiķi norāda, ka vēl šobrīd paredzēt iznākumu ir grūti, jo valstī ir teju 40 procentu neizlēmušo.
“Esmu dzirdējis no ukraiņu žurnālistiem un analītiķiem, ka būs vairāki desmiti kandidātu, taču galvenais – kuri divi cīnīsies par uzvaru. Objektīvi dzīves līmenis Ukrainā ir krities, tādēļ ekonomika, viss, kas saistās ar bezdarbu, būs viens no galvenajiem jautājumiem. Otrs – karš Austrumos, trešais – attiecības ar Krieviju. Tagad aktuāls ir arī reliģijas jautājums, jo Ukrainas pareizticīgā baznīca vēlas iegūt neatkarību no Maskavas patriarhāta. Vēlēšanas notiks Ukrainai ļoti sarežģītā un smagā periodā,” tā norāda Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns.
Vēlēšanu rezultāts būs svarīgs Ukrainas demokrātijas ceļā, tāpat kā tās virzienā uz Eiropas Savienību un NATO. “Ukraina ir Eiropas valsts. Par to nav nekādu šaubu. Ir Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līgums ar padziļināto tirdzniecības zonu. Šā līguma ieviešana faktiski automātiski tuvina Ukrainu Eiropas Savienībai. Ukrainai ir jāpārņem masa ar ES likumdošanas aktiem, gluži kā savulaik Latvijai. Ja šo līgumu veiksmīgi īstenos dzīvē, ir skaidrs, ka Ukraina automātiski prasīs dziļāku integrācijas formu un arī no Eiropas puses būs vēlēšanās šīs attiecības padziļināt,” par Ukrainas Eiropas perspektīvām secina vēstnieks J. Poikāns.
