Ukrainā karš pieņemas spēkā 21
Pēc Ukrainas, Vācijas, Francijas un Krievijas ārlietu ministru kārtējām neveiksmīgajām miera sarunām Berlīnē Ukrainas austrumu apgabalos aizvadīta vēl viena asiņaina diena. Krievijas atbalstītajiem teroristu grupējumiem Doņeckas pilsētā apšaudot trolejbusu, dzīvību zaudējuši 13 civiliedzīvotāji, kas tobrīd pieturā gaidīja ierodamies sabiedrisko transportu. Ukrainas mediji informē, ka uzbrukumā, iespējams, izmantots 82 milimetru automātiskais mīnmetējs, ar kādu jau kopš vasaras dzīvojamos rajonus apšauda Krievijas atbalstītie kaujinieki. Tikmēr kaujinieku pārstāvji apgalvojuši, ka uzbrukumu pastrādājusi Ukrainas armija. Tiesa, tās vienības atrodas 15 kilometru attālumā no traģēdijas vietas, kas nozīmē, ka tās nevarētu izmantot mīnmetēju, kas spētu nodarīt šādus postījumus, skaidro Ukrainas mediji. “Šodien Krievijas teroristi atkal ir pastrādājuši briesmīgu noziegumu pret cilvēci. Krievija ir atbildīga par to,” ziņu aģentūrai “Reuters” paziņoja Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.
Uzbrukums trolejbusam notika agrā ceturtdienas rītā, neilgi pēc tam, kad Ukrainas armijas sastāvā karojošo brīvprātīgo pulks “Azov” paziņoja, ka tā karavīri pametuši teju pilnībā nopostītās Doņeckas lidostas jauno termināli, par kuru pēdējās dienās notika īpaši sīvas kaujas. Taču, kā laikrakstam “Ukrainskaja pravda” apstiprināja Ukrainas prezidenta un aizsardzības ministra padomnieks Jurijs Birjukovs, kaujas par lidostu joprojām turpinās, Ukrainas armijas spēkiem nostiprinoties lidostas ziemeļos esošajā apkaimē. Viņš skaidroja, ka “noturēt termināli nebija nekādas jēgas”. “Jaunajā terminālī vairs nebija ko noturēt. Iekšā vairs nav nevienas sienas. Apšaudēs tās ir pilnībā iznīcinātas,” paziņoja Birjukovs. Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka pēdējās dienās kaujās par lidostu dzīvību zaudējuši seši Ukrainas karavīri.
Pieaugošās karadarbības dēļ Ukrainas prezidents Petro Porošenko priekšlaicīgi atgriezies Kijevā no Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma. Šveices pilsētā notiekošajā pasaules līderu saietā Porošenko paziņoja, ka Ukrainas austrumu apgabalos karo jau deviņi tūkstoši Krievijas armijas karavīru. Tiesa, apstiprinājumu šādām ziņām nav izdevies gūt. Tikmēr ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga sacīto, informē, ka militārā alianse jau vairākus mēnešus ir novērojusi Krievijas karavīru pārvietošanos Ukrainā un pēdējā laikā arī tanku, artilērijas vienību un citu smago bruņojumu vienību skaita pieaugumu. Ukrainas prezidents atkārtoti aicinājis Maskavu ievērot Minskā panākto pamiera vienošanos. “Risinājums ir ļoti vienkāršs – nepiegādājiet ieročus, izvediet karavīrus un aizveriet robežu. Ja jūs gribat apspriest kaut ko citu, tas nozīmē, ka esat par karu, nevis mieru,” paziņoja Porošenko.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas jaunākie aprēķini liecina, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā, kopš Krievija izvērsusi bruņoto konfliktu Ukrainas austrumu apgabalos, dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēki, savukārt viens miljons cilvēku kara dēļ bijuši spiesti pamest savas mājas.
Karš valsts austrumos ievērojami pasliktinājis Ukrainas ekonomisko situāciju, vairākiem analītiķiem paredzot iespējamu valsts bankrotu. Šā iemesla dēļ Davosā Porošenko lūdza Starptautiskā valūtas fonda (SVF) direktorei Kristinei Lagārdai piešķirt Ukrainai papildu aizdevumu. Pērnajā aprīlī SVF aizdeva Ukrainai 17 miljardus dolāru, no kuriem divos maksājumos šobrīd Kijeva ir saņēmusi 4,6 miljardus dolāru. Ukrainas finanšu ministre Natālija Jaresko sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” neatklāja, cik lielu aizdevumu Kijeva šoreiz ir lūgusi, vien apstiprināja, ka vienošanās varētu tikt panākta “ļoti tuvā nākotnē”. Lagārda norādījusi, ka viņa lūgs SVF padomi apstiprināt aizdevumu Ukrainai.
