“Ukraina ir mēslos. Eiropa, starp citu, arī.” Krievijas diktatoram patiešām izdevies aptīt Trampu ap pirkstu? 0
Lielākā daļa Rietumu preses novērotāju uzskata, ka pirmā telefonsaruna starp Krievijas un ASV prezidentiem, kuras galvenā tēma bija kara ar Ukrainu izbeigšana, bija Vladimira Putina panākums, raksta BBC krievu redakcija.
Krievijas diktators no izolācijas atgriežas pasaules politikā, lai viens pret vienu risinātu sarunas ar Donaldu Trampu par Ukrainas likteni, kamēr Brisele un Kijiva var justies izslēgtas no procesa – tā daudzi komentētāji raksturo Putina un Trampa pirmo kontaktu.
Taču īstās sarunas vēl tikai priekšā – nav skaidrs, vai Putinam izdosies panākt visu, ko viņš vēlas.
Līdz šai sarunai Tramps solīja nosēdināt Krievijas diktatoru pie sarunu galda, lai izbeigtu “šo muļķīgo karu”, bet ja tas nenotiks, Krieviju sagaida jaunas sankcijas un muitas nodevas.
Taču dažas stundas pirms kļuva zināms par Putina un Trampa sarunu, ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets Briselē izteica vairākus paziņojumus, kas sagrāva Kijivas cerības.
Viņš, cita starpā, teica (un Tramps vēlāk atbalstīja viņa pozīciju), ka Ukrainai nevajadzētu rēķināties ar iestāšanos NATO, ka Kijevas vēlme atgriezties pie 2014. gada robežām ir nereāla un ka neatkarīgi no sarunu iznākuma ASV nesūtīs savu kontingentu uz Ukrainu.
Rezultātā galvenā ziņa pēc sarunas – Trampa paziņojums, ka viņš ar Putinu vienojies par miera sarunu sagatavošanas sākšanu “nekavējoties” – tika daļēji aizēnota ar būtisku detaļu: Kijiva, kuras nosacījumi tika noraidīti, šajās sarunās nepiedalīsies.
Kijiva ilgu laiku baidījās, ka jaunais ASV prezidents varētu dot priekšroku tiešām sarunām ar Putinu, un tagad pastāv risks, ka turpmāko procesu diktēs Krievija.
“Putins ilgi gaidīja tiešu kontaktu ar Vašingtonu par Ukrainas nākotnes jautājumu, balstoties uz savu pārliecību, ka tā atrodas Krievijas ietekmes sfērā, bet Rietumi un NATO to tikai izmantojuši,” norāda “The Washington Post”.
“Sarunas ar Trampu ir Putina izolācijas beigas. Viņš tika uzskatīts par kara noziedznieku. Tagad viņš ir pierādījis, ka ir līdzvērtīgs partneris svarīgākajam pasaules līderim, ” atzīmēts Polijas laikraksta “Rzeczpospolita” publikācijā.
Savukārt laikraksts “The New York Times” šo sarunu sauc par “lielu Krievijas prezidenta uzvaru”:
“Šī telefonsaruna nostiprināja Putina viedokli, ka Ukrainas liktenis un citu svarīgu jautājumu izlemšana ir Maskavas un Vašingtonas ziņā.”
“Tas ir skaidrs signāls, ka Putins, neraugoties uz Krievijas katastrofālajām neveiksmēm Ukrainas iebrukuma sākumā 2022. gada sākumā, joprojām var iziet no kara ar pārveidotu Eiropas karti un lielāku Krievijas ietekmi.”
“Ukraina ir mēslos. Eiropa, starp citu, arī”
Tieši no šāda scenārija – ka Amerika “pametīs” Ukrainu un tās Eiropas partnerus, dodot priekšroku tiešām sarunām ar Putinu – Zelenskis baidījās visvairāk, raksta “The Economist”.
Izdevums norāda, ka trešdien notikusī Trampa saruna ar Putinu izraisījusi “bailes un šausmas” Kijivā un Eiropas galvaspilsētās
“Es domāju, ka viss tiks izlemts bez Ukrainas. Ukraina ir mēslos Un Eiropa, starp citu, arī, ” izdevums citē kādu vārdā nenosauktu Ukrainas amatpersonu.
Vairāki izdevumi norāda – tas, ka Tramps nolēmis vienoties tieši ar Putinu, nozīmējot Eiropas politikas neveiksmi, atgādinot, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons jau sen brīdināja, ka ja Eiropa nevienosies par konkrētu plānu savai dalībai kara izbeigšanā Ukrainā, sākot ar miera uzturēšanas misiju, tad tā vienkārši netiks ņemta vērā miera sarunās, no kurām būs atkarīga tās pašas drošība.
Ukrainas atbalsta nākotne no ASV puses nav skaidra. Trampa skaidru nosacījumu trūkums tiek uztverts drīzāk kā slikts signāls.
Žurnāls “The Economist” uzskata, ka Tramps tagad “faktiski sāk normalizēt attiecības ar Krieviju, neprasot no Kremļa taustāmu piekāpšanos”.
“Un, lai gan Tramps, šķiet, galvenokārt koncentrējas uz karadarbības izbeigšanu Ukrainā, Putins, visticamāk, vēlas no ASV “visaptverošāku vienošanos”, kas neļautu Ukrainai pievienoties NATO, ierobežotu Ukrainas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu un samazinātu NATO klātbūtni Austrumeiropā un Centrāleiropā,” norāda laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz analītiķu teikto.
Maz ticams, ka Putins piekritīs izbeigt karadarbību, pirms viņš nebūs pārliecināts, ka vismaz daži no šiem nosacījumiem tiks izpildīti, laikraksts apkopo viņu viedokli.
