Ukraina ievieš vērienīgas sankcijas 5
Rietumu mediji atzīmē, ka lēmums par sankciju paplašināšanu sekojis dažas stundas pēc tam, kad pašpasludinātās “Doņeckas tautas republikas” un “Luhanskas tautas republikas” līderi paziņoja par plāniem sarīkot pašvaldību vēlēšanas šā gada 18. oktobrī un 1. novembrī. Ukraina paziņojusi, ka tādējādi Maskavas atbalstītie separātisti un Krievija apdraud centienus panākt mieru reģionā un ignorē Minskas vienošanās noteikumus. Tie paredz, ka vēlēšanas separātistu pārņemtajos reģionos drīkst rīkot tikai saskaņā ar Ukrainas likumdošanu. Ukrainā 25.oktobrī ir paredzētas pašvaldību vēlēšanas valdības kontrolētajā teritorijā. “Es vēlos uzsvērt bīstamību, ko rada nelikumīgu vēlēšanu rīkošana 18. oktobrī un 1. novembrī,” sacīja valsts prezidents Petro Porošenko.
Krievijas amatpersonām Ukraina liegta
Porošenko trešdien parakstīja rīkojumu par sankciju paplašināšanu pret Krievijas un citu valstu personām, kuras saistītas ar Krimas aneksiju un militāro konfliktu Donbasā. Papildinot iepriekšējos melnos sarakstus, sankcijas ieviestas pret 388 un 105 juridiskajām personām. Starp šīm personām ir Krievijas ministri, armijas amatpersonas, žurnālisti, tiesneši, Krimas separātisti, Donbasa kaujinieki, aviosabiedrības, mediji un citi. “Šāds lēmums [..] pieņemts, saskaņojot to ar mūsu Eiropas Savienības, ASV un citu valstu partneriem, kas nosoda Krimas aneksiju un agresiju Donbasā,” skaidroja Porošenko.
Ukrainai nevēlamo personu sarakstā iekļuvuši vairāki Krievijas ministri – lauksaimniecības ministrs Aleksandrs Tkačovs, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un divi viņa vietnieki, Čečenijas Republikas vadītājs Ramzans Kadirovs, 16 Valsts domes un trīs Federācijas padomes deputāti, Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins u. c. Sankcijām tika pakļauti arī vairāki separātistu pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku kaujinieki. Tāpat melnajā sarakstā atkal iekļuvis dziedātājs Josifs Kobzons un bijušais Latvijas Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs. Sankciju sarakstā iekļauta virkne Krievijas uzņēmumu, tostarp Krievijas lielākās aviosabiedrības “Aeroflot”, “Transaero”, “Rossija”, “Sibirj” (S7), “Uraļskije aviaļiņiji”, Krievijas lielākais dzelzceļa operators “Pervaja gruzovaja kompaņija”, aizsardzības koncerns “Almaz-Antej”, holdings “Vertoļoti Rossiji”, bankas “Gazprombank” un “Rosseļhozbank” un vairāki Krimas uzņēmumi. Sarakstā iekļauti arī antivīrusu programmu ražotāji “Doktor Veb” un “Kaspersky”, kuru programmas Ukrainas valsts iestādēs turpmāk ir aizliegts izmanot. Uzņēmumiem, kuri darbojas Ukrainas teritorijā un iekļauti jaunajā sarakstā, tiks bloķēti aktīvi un apturēta ekonomisko un finansiālo saistību izpilde. Sankcijas pret aviosabiedrībām un dzelzceļa kompānijām paredz ierobežot, daļēji vai pilnīgi pārtraukt resursu tranzītu, lidojumus un pārvadājumus caur Ukrainas teritoriju.
Slēgs propagandas kanālus
Cīņai pret masīvo Krievijas propagandu sarakstā iekļautas arī vairākas Krievijas telekompānijas – NTV, “Pirmais kanāls”, “RTR-Planeta” un “Rossija 24”. Sankcijas pret raidorganizācijām paredz daļēji vai pilnīgi pārtraukt pakalpojumu sniegšanu publiskajā telekomunikāciju tīklā. Sankciju sarakstā iekļauts arī par Kremļa propagandas ministru dēvētais žurnālists un mediju grupas “Rossija segodņa” ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs un virkne citu Krievijas žurnālistu. “DW” vēsta, ka kopumā sarakstā iekļauts 41 žurnālists, to vidū arī trīs krievvalodīgos medijus pārstāvoši žurnālisti no Latvijas. Rietumu mediju neizpratni izraisīja aizliegums uz gadu Ukrainā iebraukt vairākiem ārvalstu žurnālistiem, tostarp trīs britu raidorganizācijas BBC krievu redakcijas žurnālistiem, kas atspoguļo situāciju Austrumukrainā, kā arī žurnālistiem no Vācijas un Spānijas. “Šis ir apkaunojošs uzbrukums plašsaziņas līdzekļu brīvībai. Šīs sankcijas ir absolūti neatbilstošas un nav izprotamas attiecībā pret BBC žurnālistiem, kas neitrāli un objektīvi atspoguļo situāciju Ukrainā. Mēs aicinām Ukrainas valdību nekavējoties izslēgt viņus no saraksta,” sašutumu par žurnālistu iekļaušanu melnajā sarakstā neslēpa BBC Starptautisko ziņu departamenta galvenais redaktors Endrū Rojs. Lēmumu par vairāku valstu žurnālistu iekļaušanu paplašinātajā sankciju sarakstā asi kritizēja arī Ņujorkā bāzētā Komiteja žurnālistu aizsardzībai: “Var atšķirties valdības viedoklis par to, kā plašsaziņas līdzekļos jāatspoguļo notikumi Ukrainā, bet uzskatīt, ka žurnālisti ir potenciāls drauds nacionālajai drošībai, ir neadekvāts solis un apdraud pašas Ukrainas intereses.” Pēc Rietumu mediju saņemtās kritikas Porošenko vakar deva rīkojumu pārskatīt sankciju sarakstu un izņemt no tā BBC žurnālistus, vēsta UNIAN.
Krievija ar atbildi nekavēsies
“Valdība izvērtēs Ukrainas noteikto pret Krievijas privātpersonām un uzņēmumiem vērsto paplašināto sankciju ietekmi un sola tuvākajā laikā pieņemt lēmumu,” ziņu aģentūrai “Ria Novosti” sacīja Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs.
