Redz iespējas Latvijai 20
Ministrs saredz lielu potenciālu Latvijas un Ukrainas ciešākai sadarbībai. Jau šobrīd esot vairāki veiksmīgi piemēri tam, kā Ukrainā strādā Latvijas kapitāla holdingi, bet pastāv iespēja plašākai sadarbībai. Nesenās tikšanās laikā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu apspriesti varianti abu pušu sadarbībai, izmantojot Latvijas infrastruktūru. “Rīgas osta ir ļoti liela, tā plāno palielināt eksportu, arī Ukrainā plānojam ieguldīt elevatoros, vagonos, dzelzceļa attīstībā, līdz ar to apspriedām iespējas abu pušu sadarbībai. Latvijai ir labas zināšanas piena lopkopībā, ko varētu izmantot, tāpat mūs interesē kooperācijas veidošana un attīstīšana,” neslēpj ministrs.
No Latvijas Ukraina visvairāk importē zivju produkciju, savukārt Latvijā ieved graudaugus, šokolādi un saulespuķu eļļu. Abu pušu sadarbībā līdz šim iesaistījušās 120 Latvijas kompānijas un 140 Ukrainas uzņēmumi un jādara viss, lai biznesam būtu vieglāk strādāt, norāda ministrs. Vēl viņš min iespējamo sadarbību cukurrūpniecības, bioetanola ražošanas, piena, gaļas ražošanas nozarēs.
Šogad sadarbības ietvaros ar ES paredzēts atvērt ES tirgu Ukrainas piena produktiem. Pašlaik notiek uzņēmumu sertifikācija, un līdz gada beigām varētu notikt pirmās produktu piegādes. Pērn uz ES sākts vistu eksports no Ukrainas, bet nākotnē domāts par svaigās gaļas eksportu.
Uz jautājumu, kādi būs svarīgākie lēmumi tuvākajā laikā lauksaimniecībā, Pavlenko atbild, ka tie būs pavisam vienkārši: “Uzņēmēji prasa skaidrus nosacījumus un lūdz, lai netraucē viņiem strādāt.” Viens no svarīgākajiem jautājumiem attieksies uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi – jau akceptēts priekšlikums par vismaz septiņu gadu nomu. Šobrīd tiek strādāts pie zemes nomas tiesību noformēšanas vienkāršošanas – agrāk tas viss ilga veselu gadu, bet tagad notikšot ātrāk un caurspīdīgāk. Tāpat notiek darbs pie kadastra sistēmas izveides un sakārtošanas, lai varētu atvērt zemes tirgu. Šie lēmumi ļaušot piesaistīt investorus, īpaši ieguldītājus no ASV, Kanādas, Vācijas, kas izrāda lielu interesi par Ukrainu. Problēma gan esot dārgi kredīti un kapitāla nepietiekamība, taču to palīdzētu risināt investoru ienākšana.
“Tendences ir pozitīvas. Ir liels pieprasījums pēc tehnikas. Un esmu priecīgs, ka somu “Sampo” nule kā parakstīja līgumu ar Harkovas traktoru rūpnīcu par lauksaimniecības tehnikas komplektēšanu. Ceru, ka nākamgad jau tiks saražoti pirmie 200 kombaini,” teica ministrs. Viņš arī atgādina, ka jau pagājušajā gadā starptautiskais uzņēmums “Pioneer” Poltavas apgabalā izveidojis vienu no trim lielākajiem sēklu ražošanas uzņēmumiem Austrumeiropā. Tāpat vēlmi būvēt sēklu ražošanas uzņēmumus izteikušas vēl vairākas pazīstamas kompānijas – “Monsanto”, “Euralis” un citas. Arī ostu infrastruktūrā miljardus gatavas investēt kompānijas, kuru vārdus pagaidām ministrs atturas nosaukt.
Sarunā ar “LA” uzņēmēji kā lielu problēmu norādīja ļoti augsto korupcijas risku, kas traucē strādāt Ukrainā. Pavlenko tam piekrīt, paskaidrojot: “Vēlamies darīt tā, lai valsts pēc iespējas mazāk jauktos uzņēmējdarbībā, rakstot dažādas licences, izsniedzot atļaujas, uzliekot dažādus ierobežojumus biznesam. Līdz gada beigām esam aizlieguši pārbaudīt uzņēmumus, un, ja kāds atnāk un grasās veikt pārbaudes, tas ir nelikumīgi un par to varat ziņot policijai. Darām visu, lai biznesam būtu komfortabli strādāt.”
Viens no “Agrolats Holding” īpašniekiem Vitauts Paškausks, kurš jau septiņus gadus nodarbojas ar biznesu Ukrainā, atzīst, ka šobrīd svarīgākais ir miers. “Cilvēki ir satraukušies, nervozē, katram ir kāds draugs, paziņa vai radinieks, kas iesaistīti notiekošajā, tāpēc vajadzīgs miers,” teica Paškausks. Viņa pārstāvētais uzņēmums “Zolotoi Rossvet” jau visus pavasara darbus ir pabeidzis, ar graudaugiem, rapsi un saulespuķēm apsēti 35 tūkstoši hektāru. Izaudzēto uzņēmums eksportē galvenokārt uz trešajām valstīm. “Ukrainā esam un strādāsim!” uzsver uzņēmējs.
Uzziņa
2014. gadā Ukrainā ievākta rekordraža – 63,8 miljoni tonnu graudu un kukurūzas, no tiem 30 miljoni tonnu tika eksportēti.
Lauksaimniecības produkcija veido 37% no kopējā eksporta.
Ukrainā strādā ap 50 tūkstošiem mazo zemnieku, 4,2 miljoni individuālo saimnieku, kā arī lielie agroholdingi, kas apsaimnieko aptuveni 100 tūkstošus ha zemes.
