Valsts “jāpārlādē” pēc jauniem noteikumiem. Ukraina cer uz uzplaukumu nākotnē 0
Darbaspēka migrācijas jautājums ir visu Eiropas valstu ekonomikas problēma, un Ukraina nav izņēmums, aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas žurnālistiem atzina Ukrainas premjers Volodimirs Groismans. Lēš, ka šobrīd citās Eiropas valstīs strādā ap trim miljoniem Ukrainas pilsoņu, no kuriem, pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām, 2018. gadā Latvijā darbu radusi 5771 persona. Groismans optimistiski pauda, ka pārskatāmā nākotnē ukraiņi aizvien retāk meklēs darbu ārzemēs.
Reformas jāveic visās jomās
“Varu pateikt, ka bezdarbs Ukrainā krītas, bet darba alga palielinās. Tas ir ļoti svarīgi, taču līmenis vēl nav tāds, lai mūsu cilvēki varētu palikt un mierīgi strādāt savā valstī,” atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, neslēpa Ukrainas premjers. “Bez šaubām, esam ieinteresēti, lai ukraiņi strādātu Ukrainā, jo uzdevums ir radīt pievienoto vērtību valsts iekšienē.” Groismana tikšanās ar Latvijas žurnālistiem aizvadītajā piektdienā notika valdības namā Kijevā, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska vizītes laikā Ukrainā.
Ukrainas premjers pauda viedokli, ka pēdējo 20–30 gadu laikā nez vai pasaulē būtu atrodama otra tāda valsts kā Ukraina, kam burtiski dažos gados jāveic tik straujš reformu ceļš, turklāt kaimiņvalsts militāras agresijas apstākļos.
“Jūs [Baltijas valstīs] šo ceļu nogājāt daudz ātrāk. Kad ieguvāt neatkarību, jūs uzreiz sākāt reformas, integrāciju ES un Rietumu pasaulē. Tikmēr Ukrainā mēs saņēmām savu neatkarību, taču pie izmaiņu veikšanas neķērāmies. Faktiski vecā sistēma gruva, taču jauna veidota netika. Mēs 2014. gadā (pēc Viktora Janukoviča režīma gāšanas Maidana sacelšanās gaitā) saņēmām absolūti nabadzīgu valsti ar milzīgiem parādiem, ar Krievijas agresijas dēļ zaudētiem vairāk nekā 20% valsts ekonomiskā potenciāla, ar zaudētiem tradicionāliem tirgiem, turklāt pakļauti enerģētiskajai agresijai. Tas viss bija grandiozs izaicinājums, un tajā brīdī mūsu galvenais uzdevums bija izturēt. Un, es uzsveru, pateicoties Ukrainas tautas gara spēkam, mēs izturējām,” sacīja Groismans.
Viņš atgādināja, ka kopš 2015. gada izmaiņas sāktas burtiski visās valsts dzīves sfērās: “Kā premjers varu pateikt, ar kādām vienlaikus reformām šobrīd nodarbojas Ukrainas valdība: pilnīga valsts dienesta reforma – iedomājieties 45 miljonu valsti, kas pilnībā “jāpārlādē” pēc jauniem noteikumiem; decentralizācija, kas nozīmē pilnīgu vietējās pašvaldības darba sistēmas maiņu, ieskaitot restrukturizāciju, pilnvaras, budžetu un tā tālāk; pilnīga Ukrainas armijas reforma, un šobrīd mums ir pilnībā kaujasspējīga armija ar pavisam citu apbruņojumu un iespējām nekā agrāk; procesā ir padomju milicijas nomaiņa ar eiropeisku policiju; enerģētikas jomā agrāk simtprocentīgi bijām atkarīgi no Krievijas, tagad esam jau no tā attālinājušies; deregulācija – mēs 2016.–2018. gadā mainījām noteikumus, kas bija spēkā vēl kopš padomju laikiem; valsts kontroles reformēšana, pensiju sistēmas, izglītības, medicīnas reformēšana. Turklāt tas viss vienlaikus!”
Ukrainai ir smaga parādu nasta
Ukrainas premjers atzina, ka reformu gaitā cilvēki neizjūt tūlītēju labumu, tomēr ekonomiski Ukraina 2018. gadā ir stabilizējusies – 3–4% ekonomiskais pieaugums ir “tīri labs”, inflācija samazinājusies no agrākajiem 40% gadā uz 14% pērn, bet šogad jau mazāk par 10%. Attiecībā uz starptautiskajiem kredītiem no ES un SVF Groismans skaidroja, ka tie Ukrainai vispirms nepieciešami, lai apkalpotu un nomaksātu līdz 2014. gadam iekrātos parādus: “Šie parādi mums maksā ļoti dārgi. Iedomājieties, Ukrainas budžets ir viens triljons 300 miljardi grivnu, bet 417 miljardi ir summa, kas jāatdod par parādiem un to apkalpošanu. Varat iedomāties, cik smags jūgs tas ir!”
Premjers tāpat uzsvēra lēmumu pieņemšanu korupcijas apkarošanā: “Esam reformējuši valsts iepirkumu sistēmu, kas agrāk bija ļoti korumpēta.” Pavisam nesen izsludināta pirmā valsts derīgo izrakteņu ieguves tiesību izsole – nekad agrāk nekas tāds nav darīts. Jautāts, kā Ukraina plāno uzturēt saiti ar Krievijas anektētās Krimas un okupētās Austrumukrainas apgabalu iedzīvotājiem, ja pieņem, ka pašreizējā aina saglabāsies vēl vairākus gadus, Groismans uzsvēra, ka Krima un Donbass joprojām ir Ukraina, kur dzīvo Ukrainas pilsoņi. Viņi ir okupācijas varas ķīlnieki, ar kuriem Ukrainai šobrīd nav iespēju uzturēt kontaktus.
No Groismana sacītā bija noprotams, ka Kijevā cer – ja Ukrainā notiks ekonomiskā izaugsme un uzlabosies iedzīvotāju dzīves kvalitāte, tas varētu ietekmēt notikumus arī okupētajos apgabalos: “Katrs Ukrainas pilsonis mums ir vērtība. Mēs vēlamies viņus atbrīvot no šī gūsta un sniegt viņiem vienkāršu, banālu iespēju dzīvot demokrātijas apstākļos, kad nav jābaidās runāt, ko domā.” Tāpat Krievija, ja sāktu beidzot pildīt pašas parakstīto Minskas vienošanos par noregulējumu Austrumukrainā un izvāktos no Krimas, varētu “atgriezties civilizēto valstu klubā”.
