Ukraina cenšas sakārtot robežu 1
“Ukraina ievieš vīzu režīmu ar Krieviju” – šādi un līdzīgi virsraksti jau divus trīs mēnešus laiku pa laikam parādās Krievijas un arī dažos Ukrainas un Baltkrievijas medijos. Ievērojot pašreizējo stāvokli abu valstu attiecībās, tas nebūtu nekāds brīnums. Bet kā ir īstenībā?
izplatība
Ziņa parādījusies daudzos medijos – sākot ar daudzmaz respektablajiem portāliem “rosbalt.ru”, “gazeta.ru”, “mk.ru” vai “ntv.ru” un beidzot ar marginālām viltus ziņu lapām, kas aizvadītajos gados “specializējas” Ukrainas jautājumos. Varētu likties – kāpēc šī ziņa mums ir nozīmīga, Latvijas pilsoņi jau desmit gadus ceļo uz Ukrainu bez vīzas. Un tomēr šī informācija skar arī daudzus Latvijas iedzīvotājus, jo mūsu valstī patlaban pastāvīgi uzturas ap 55 000 Krievijas pilsoņi.
Interesanti, ka atspēkojumu šai ziņai sniedz paši Krievijas mediji. “Komsomoļskaja pravda” interneta izdevums publicējis interviju (www.kompravda.eu/daily/26703/3728044) ar bijušo Ukrainas parlamenta deputātu Vladimiru Oļeiņiku. Jau pats tās virsraksts liek aizdomāties – “Ukraina ievieš netiešu vīzu režīmu ar Krieviju”. Ko tas nozīmē – “netiešu”?
Oļeiņikam nekādi nevar pierakstīt simpātijas pret pašreizējo Ukrainas vadību. Tomēr pat viņš spiests atzīt, ka Ukraina ievieš nevis pilna apjoma vīzu režīmu, bet gan tikai pastiprina kontroli pār Krievijas pilsoņu uzturēšanos šajā valstī. Būtībā tas ir jautājums par robežas šķērsošanas sakārtošanu. Pirmkārt, no 2018. gada 1. janvāra Krievijas pilsoņi varēs iebraukt Ukrainā tikai ar jaunā parauga biometriskām ārzemju pasēm. Otrkārt, viņiem iepriekš vajadzēs informēt Ukrainas diplomātiskās pārstāvniecības par brauciena iemeslu un uzturēšanās vietu. Treškārt, ceļotājiem no Krievijas nāksies reģistrēties vietējā policijas iecirknī. Lai arī šādas procedūras mazliet sarežģīs dzīvi, tas tomēr nav tas pats, kas sūtīt pasi uz vēstniecību un vēl maksāt naudu par vīzu. To valstu pilsoņiem, kuriem vīza tiek pieprasīta, patlaban jāmaksā ap 60 eiro, savukārt Latvijas nepilsoņiem, ja viņi vīzu kārto caur tūrisma aģentūru, parasti jāšķiras no 100 eiro.
Nevar noliegt, ka Ukrainā ir radikāli spēki, kas vīzu režīmu ar Krieviju vēlētos ieviest kaut rīt. Tomēr viena lieta ir gribēt, pavisam cita – varēt. Krievijā patlaban dzīvo un strādā vairāki miljoni ukraiņu, neskaitot Krimu. Ja Ukraina ieviesīs vīzu režīmu ar Krieviju, līdzīgu atbildes soli visdrīzāk spers arī Krievija, noliekot šos cilvēkus visai spiedīgos apstākļos – vispirms laikietilpīgā biometrisko pasu izņemšana (arī pati Ukraina tikai tagad sākusi izdot šādas pases), tad vīzas iegūšana un visbeidzot – jaunas darba atļaujas izņemšana. Visticamāk, šādos apstākļos daudzi sāks interesēties par iespējām iegūt Krievijas pilsonību. Rēķinoties ar šādu notikumu attīstību tālākā nākotnē, Krievijas Valsts dome nesen pieņēmusi likumu, kas atvieglo Krievijas pilsonības saņemšanu pašreizējiem Ukrainas pilsoņiem. Turpmāk viņiem vairs nevajadzēšot uzrādīt dokumentus, kas apliecina atteikšanos no savas valsts pilsonības, pietikšot vien ar iesnieguma kopiju.
Kāpēc šī ziņa bija vajadzīga? Visticamāk, kā iekšpolitisks signāls pašiem krieviem ar mērķi samazināt potenciālo braucēju (gan tūristu, gan radu apciemotāju) skaitu uz Ukrainu. Kā liecina socioloģiskās aptaujas, aptuveni 50% no visiem braukt gribētājiem atteiktos no plāniem apciemot Ukrainu, ja viņiem tiks pieprasīta vīza. Iemesls – gan iespējamo neērtību, gan protesta noskaņojumu dēļ.
Bet mani vairāk interesē, vai atlikušajos piecos mēnešos atbildīgie Ukrainas dienesti spēs tikt galā ar izvirzītajiem uzdevumiem.
