Ukrainā aug spriedze 0
Pirms šodien Ženēvā paredzētajām četrpusējām sarunām starp Ukrainu, Eiropas Savienību, ASV un Krieviju Ukrainas austrumu apgabalos nostiprinājušies prokrievisko separātistu grupējumi ar tā dēvētajiem zaļajiem vīriņiem jeb bez atpazīšanas zīmēm tērpto bruņoto karavīru vienībām priekšgalā. Vairs retais šaubās, ka “zaļie vīriņi” ir Krievijas armijas karavīri, kuru skaits, pēc Ukrainas Drošības dienestu ziņām, ar katru dienu Doņeckas apgabalā pieaug.
NATO stiprina aizsardzību
Iepriekš Eiropas Savienība solīja noteikt bargas ekonomiskās sankcijas, ja Krievijas armijas karavīri ieies Ukrainas austrumos. Taču tagad, šķiet, solījumi pieklusuši, ja neskaita vēl dažu Krievijas amatpersonu ievietošanu sankcionēto personu sarakstā. Sarunā ar ziņu aģentūru LETA Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs prognozējis, ka jaunas sankcijas pret Krieviju “varētu” tikt pieņemtas, ja šodien gaidāmais saiets būs “nesekmīgs”.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens paudis viennozīmīgu atbalstu gaidāmajām sarunām Ženēvā, norādot, ka “politiskais risinājums ir vienīgais ceļš”. Viņš aicināja Krieviju būt daļai no šā risinājuma, pārtraukt destabilizēt situāciju Ukrainā, atvilkt savu karaspēku no pierobežas teritorijām un skaidri norobežoties no labi bruņoto prokrievisko separātistu aktivitāšu atbalstīšanas Ukrainas austrumos.
Vakar Rasmusens arī apstiprināja, ka, lai mazinātu Krievijas agresīvās uzvedības dēļ radīto saspīlējumu, NATO nekavējoties palielinās savu militāro klātbūtni Austrumeiropā. “Vairāk lidmašīnu gaisā, vairāk kuģu jūrā, lielāka gatavība uz sauszemes,” paziņoja Rasmusens. “Lidmašīnas, kas patrulē Baltijas gaisa telpā, lidojumus veiks biežāk. Sabiedroto kuģi tiks nosūtīti uz Baltijas jūru, Vidusjūras austrumiem. Tāpat sabiedroto valstīs tiks izvietots papildu militārais personāls ar mērķi paaugstināt mūsu gatavību un veikt mācības.” Rasmusens sacīja, ka NATO nolēmusi “pārskatīt un pastiprināt” aizsardzības plānus. Viņš gan nesniedza sīkāku informāciju par gaidāmajiem pastiprinājumiem pie alianses austrumu robežas, vien apstiprināja, ka ar tiem būs “pietiekami”, lai parūpētos par alianses kolektīvo aizsardzību, bet, ja būs nepieciešams, tiks īstenoti arī citi pasākumi. “Plāni pilnībā atbilst mūsu starptautiskajām saistībām. Tie dod skaidru signālu – NATO aizstāvēs katru dalībvalsti un aizsargās mūsu drošību pret jebkādiem draudiem,” teikts NATO ģenerālsekretāra izplatītajā paziņojumā.
Iepriekš Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess intervijā ASV raidsabiedrībai “CNN” aicināja NATO spēkus pie austrumu robežas palielināt “fizisko klātbūtni”. “Ņemot vērā to, ko redzam austrumos, mums jāpārliecinās par to, lai citi saprot, ka šeit nav ko rotaļāties,” paziņoja Ilvess. Viņš arī norādīja, ka pret Baltijas valstīm un Ukrainu pavērstā Kremļa propaganda sasniegusi tādu līmeni, kāds nav redzēts kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.
Krievija gatavo provokācijas
Pēdējās dienās lielāko uzmanību Ukrainā izpelnījušās Doņeckas apgabalā esošās Kramatorskas un Slavjanskas pilsētas, kuru vienu no otras šķir aptuveni 15 kilometri. Purvainajā apvidū esošās pilsētas ir stratēģiski svarīgas arī no militārā viedokļa. Caur tām iet būtiski dzelzceļa tīkli, kas savieno Ukrainas ziemeļus un dienvidus un ved uz tuvējām lidostām. Doņeckas apgabala dzelzceļa darbinieki paziņoja, ka “neidentificētas personas” vakar īslaicīgi bloķēja vilcienu satiksmi starp Kramatorsku un Druživku. Ik dienas šajā maršrutā kursē aptuveni 13 pasažieru vilcieni un 14 piepilsētas vilcieni, skaidro “Kyiv Post”.
Kaut arī otrdien Kramatorskā Ukrainas drošības dienesti sāka pretterorisma operācijas, ieņemot iepriekš separātistu kontrolēto armijas lidlauku, turpmākā pretterorisma operācijas gaita vairs nebija tik raita. Vakar Kramatorskā pieci Ukrainas armijas bruņutransportieri un viens tanks, kuri tur bija iebraukuši pretterorisma operācijas laikā, nonāca “zaļo vīriņu” rīcībā. Internetā ievietotie videomateriāli apliecina, ka tas notika pēc tam, kad bruņutehnikas kolonnu nobloķēja vairāki prokrieviskie aktīvisti. Vēlāk Ukrainas armijas karavīriem bruņutehniku atņēma maskējušies karavīri, kuri to nogādāja Slavjanskā. Ukrainas Drošības dienesta pretterorisma centra vadītājs Vasilijs Krutovs sarunā ar ukraiņu žurnālistiem skaidrojis, ka “drošības spēki kaujas uzdevumus mēģina veikt, izvairoties no asinsizliešanas”. Vienlaikus viņš atzinis, ka Ukrainas armijai ir darīšana ar “nopietnu, kvalificētu, profesionālu pretinieku”.
Ukrainas Drošības dienesta pretizlūkošanas daļas vadītājs Vitālijs Naijda atklājis, ka viņa rīcībā nonākušas ziņas, ka Krievija gatavojas Ukrainā nogalināt simt līdz divsimt cilvēku, lai pēc tam valstī ievestu karaspēku. “Krievijas diversantu un īpašo uzdevumu vienību galvenais uzdevums ir maksimāli destabilizēt situāciju Ukrainas teritorijā. Vēl vairāk – pārtvertās sarunas apliecina, ka valsts, kura sevi sauc par brālīgu, gatava mūsu pilsētu ielās izliet asinis,” paziņoja Naijda. “Dokumentētās sarunas liecina, ka jānogalina 100 līdz 200 cilvēku, lai tad pēc pusstundas Ukrainā iebrauktu krievu armijas tanki un bruņutransportieri.”
