Ukrainā atsakās nolikt ieročus 2
Neskatoties uz Ukrainas prezidenta Petro Porošenko izsludināto un separātistu vēlāk pieņemto pamieru līdz piektdienai pārtraukt apšaudes, Ukrainas austrumu apgabalos kaujas tomēr turpinās. Tas licis Porošenko apsvērt uguns pārtraukšanas atcelšanu, bet ASV un Eiropas Savienībai piedraudēt Krievijai ar jaunām sankcijām, ja tā neizmantos savu ietekmi, lai piespiestu prokrieviskos separātistus pārtraukt apšaudes.
Kaujas turpinās
Nedēļas nogalē netālu no Slovjanskas pilsētas Krievijas atbalstītie separātisti notrieca Ukrainas armijas helikopteru “Mi-8”, nogalinot deviņus karavīrus. Pēc šā uzbrukuma Porošenko, norādot, ka separātisti nemitīgi pārkāpj pamieru, paziņoja, ka apsver iespēju atcelt iepriekš izsludināto uguns pārtraukšanu. Viņš arī devis atļauju Ukrainas karavīriem uz katru uzbrukumu atbildēt ar uguni. Ukrainas prezidenta administrācijas pārstāvji paziņojuši, ka kopš vienpusējās uguns pārtraukšanas izsludināšanas pagājušajā piektdienā prokrieviskie separātisti valdības spēkiem uzbrukuši 35 reizes. Tikmēr Krievijas ziņu aģentūra “Interfax” informēja, ka kaujas notiek arī divu trīs kilometru attālumā no Ukrainas un Krievijas robežas. Atsaucoties uz aculieciniekiem, ziņu aģentūra informējusi, ka šāvieni skanējuši Luganskas apgabalā esošajā Birjukovas ciemā. Tiesa, Ukrainas ziņu avoti nesniedz apstiprinājumu šai informācijai.
ANO paziņojusi, ka Ukrainas konfliktā kopš aprīļa vidus dzīvību zaudējuši vismaz 423 cilvēki – gan civiliedzīvotāji, gan militārpersonas. Tikmēr Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis Oleksandrs Rozmazņins Ukrainas televīzijas kanālam “1+1” pastāstījis, ka Slovjanskā kādā ezerā ir uziets kritušo separātistu kaujinieku masu kaps. “Slovjanskā ūdenslīdējs, pārbaudot ezeru, atrada vairākus simtus līķu. Tie ir neapglabātie Krievijas “tēvijas” dēli. Tie ir nevienam nezināmi brāļu kapi, kurus aizpilda kaujinieki no Krievijas, kas tiek pasludināti par bezvēsts pazudušiem,” sacīja Rozmazņins.
Putins šķeļ ES
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ar kuru Porošenko vakar bija ieplānota telefonkonference, apmeklējis Austrijas galvaspilsētu Vīni. Viņa vizītes laikā Krievijas energogigants “Gazprom” parakstīja vienošanos ar Austrijas gāzes uzņēmumu “OMV” par gāzes vada “South Stream” būvi, pa kuru gāze no Krievijas līdz Eiropas patērētājiem nonāktu, apejot Ukrainu, un kura celtniecība saskaņā ar Eiropas Komisijas atzinumu ir pretrunā ar ES likumiem. Noslēgtais darījums apliecina Eiropas Savienības valstu sašķeltību – kamēr daļa valstu runā par energoatkarības no Krievijas mazināšanu, citas dodas pretējā virzienā. “OMV” ģenerāldirektors Gerhards Roiss izteicies, ka gāzesvads “parūpētos par Eiropas, jo īpaši Austrijas, energodrošību”.
Austrija vienošanos ar Krieviju parakstījusi laikā, kad no Vašingtonas un Eiropas valstu galvaspilsētām izskan aicinājumi pastiprināt ekonomiskās sankcijas pret Maskavu. “No sankcijām neviens neiegūs. Tās nevienam nepalīdz pelnīt,” pēc tikšanās ar Putinu paziņoja Austrijas prezidents Haincs Fišers. Viņš arī apstiprināja Kremļa saimniekam, ka Austrija iebildīs pret jaunu sankciju noteikšanu Krievijai, informē Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”. Savukārt Putins uzteica Krievijas un Austrijas labās biznesa attiecības un nodēvēja Austriju par “svarīgu un uzticamu sabiedroto”. Vienlaikus Krievijas prezidents apsūdzēja ASV. “Mūsu amerikāņu draugi paši grib Eiropai piegādāt gāzi. Viņi dara visu, lai apturētu šo līgumu [par “South Stream” būvi],” paziņoja Putins.
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, komentējot Austrijas un Krievijas noslēgto gāzes darījumu, uzsvēris, ka Putins grib sašķelt ES. “Krievija to mēģina darīt, kad ir iespiesta stūrī,” ES ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā paziņoja Bilts. Viņš arī pauda skepsi par to, ka Krievija varētu sadarboties Ukrainas konflikta atrisināšanā. “Krievija veic pilna apmēra propagandas karu. No viņu puses nav nekādu pazīmju par robežas slēgšanu kaujiniekiem un ieročiem,” nosodot austriešu noslēgto līgumu, norādīja Bilts.
Gatavo nākamo sankciju kārtu
Ziņu aģentūra “Associated Press”, atsaucoties uz avotiem Baltajā namā, informē, ka ASV un ES ir tuvu tam, lai Maskavai piemērotu jaunas sankcijas. Līdz šim sankcijas noteiktas pret atsevišķiem Krievijas uzņēmumiem un firmām, taču šobrīd Briselē un Vašingtonā tiekot gatavota sankciju kopa, kas attiektos uz Krievijas ekonomikas sektoriem. Ziņu aģentūras “AP” avots, kurš identificēts kā “kāds Rietumu diplomāts”, skaidroja, ka jaunās sankcijas attiektos gan uz enerģētikas sektoru, gan Maskavas piekļuvi pasaules finanšu tirgiem. Iespējams, vienošanās par jauno sankciju kārtu tiks panākta ES Padomes sanāksmē, kas šodien sākās Briselē. Acīmredzot mēģinot atturēt rietumvalstis no jaunu sankciju piemērošanas, Putins lūdzis Krievijas parlamenta augšpalātu atsaukt martā viņam piešķirto atļauju izmantot Krievijas bruņotos spēkus Ukrainā.
