Domājams, Ukraina šogad no “Gazprom” gāzi vairs nepirks 0
Pagājušās nedēļas nogalē Ukraina pārtrauca iepirkt gāzi no Krievijas energogiganta “Gazprom”, un, iespējams, Krievijas gāzi šogad vairs nepirks. Tādējādi Kijeva pildījusi savu jau vasarā pausto solījumu apturēt sadarbību ar Maskavu, ja tā nepārstrukturēs grafiku, kādā Ukrainai jāatdod parāds par gāzi. Ukrainas laikraksts “Kommersant” norāda, ka valsts naftas un gāzes kompānija “Naftogaz” ir parādā “Gazprom” vairāk nekā 800 miljonus dolāru, taču tai nav naudas, lai šādu summu atdotu. Tiesa, virkne apskatnieku neizslēdz iespēju, ka atteikšanās no gāzes sevī slēpj arī politiskus gājienus.
Paļausies uz krājumiem
Ukrainas laikraksts “Kommersant”, atsaucoties uz avotiem “Naftogaz”, informē, ka Ukrainas gāzes piegādes uzņēmums “Ukrtransgaz” spēs tikt galā ar gāzes pieprasījumu šoziem, paļaujoties tikai uz gāzes rezervēm. Tāpēc šobrīd tam nav nepieciešams pirkt “Gazprom” gāzi. Līdzīgu vērtējumu sniegusi arī Maskavā esošā banka “Alfa Bank”. Tās izplatītajā paziņojumā skaidrots, ka gan Eiropas, gan Ukrainas gāzes krātuves ir gandrīz pilnas. “Pateicoties neparasti siltajam laikam Eiropā, neparedzam tādu gāzes patēriņa pieaugumu, kas varētu radīt gāzes piegāžu traucējumus,” teikts bankas paziņojumā. Tas nozīmē, ka gāzes piegādes Eiropas valstīm, domājams, netiks traucētas, informē ziņu aģentūra “Reuters”. Taču barga ziema var palielināt pieprasījumu pēc gāzes. Daži analītiķi pat paredzējuši jaunu “gāzes karu”. 2006. un 2009. gadā Ukrainas un Krievijas savstarpējo ķildu dēļ tika traucētas gāzes piegādes citām Eiropas valstīm.
Ukraiņi maksā Krievijas energogigantam aptuveni 400 dolārus par tūkstoš kubikmetriem gāzes, kas ir viena no augstākajām cenām Eiropā. Pagājušajā mēnesī Ukraina no “Gazprom” saņēma aptuveni 104 miljonus kubikmetru gāzes dienā. Ukrainas amatpersonas vairākkārt mēģinājušas pārliecināt Krieviju samazināt piegāžu cenas, taču nesekmīgi.
Augsto cenu dēļ Ukraina jau kopš vasaras aizvien samazinājusi gāzes importa apjomus, līdz aizvadītajā piektdienā pilnībā pārtrauca gāzes iepirkumus. Analītiķi atzīmē, ka atteikšanos no Krievijas gāzes sekmējusi arī politiskā motivācija. “Tās ir sekas spriedzei, kas valda abu valstu savstarpējās attiecībās, Ukrainai gatavojoties 28. novembrī Viļņā parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Iespējams, Ukraina ar savu demaršu mēģina signalizēt ES, ka tā cer uz Briseles palīdzību sarunās ar Maskavu,” sarunā ar Krievijas medijiem paudis bankas “Sberbank CIB” analītiķis Valērijs Ņesterovs.
Ukraina vēl svārstās
Jau nākamajā dienā pēc tam, kad “Naftogaz” paziņoja par gāzes importa apturēšanu no Krievijas, militārajā lidlaukā netālu no Maskavas tikās Ukrainas un Krievijas prezidenti Viktors Janukovičs un Vladimirs Putins. Tā bija abu trešā tikšanās pēdējo divu nedēļu laikā. Sarunas saturs gan tiek turēts slepenībā. Kā Putina, tā Janukoviča pārstāvji vien apstiprinājuši, ka abi prezidenti tikušies un ka pārrunājuši valstu savstarpējo tirdzniecību. Putina un Janukoviča noslēpumainā tikšanās, kā arī Ukrainas premjerministra Mikolas Azarova izteikumi, ka Ukraina varētu arī neatbrīvot ieslodzīto ekspremjeri Jūliju Timošenko pirms Viļņā gaidāmā samita, dažiem politiskajiem apskatniekiem likuši spriest, ka Ukrainas valdība tomēr nav pārliecināta par brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu ar ES. Ukrainas opozīcijas partijas “Tēvzeme” parlamenta frakcijas vadītājs un viens no skaļākajiem Janukoviča kritiķiem Arsēnijs Jaceņuks paziņojis, ka pieprasīs Ukrainas Ārlietu ministrijai sniegt detalizētu Jaunukoviča un Putina sarunas izklāstu, informē radio “Brīvā Eiropa” interneta vietne. Jaceņuks uzskata, ka Jaunukovičam patiesībā nav nodoma parakstīt līgumu ar ES. “Viņi [Janukovičs un Putins] grib izjaukt Viļņas samitu. Viņi negrib atbrīvot Timošenko,” paziņojis Jaceņuks.
Ukrainas politiskie apskatnieki spriež, ka Janukovičs ar neseno vizīti Maskavā gribējis nodemonstrēt ES, ka tirdzniecības līguma parakstīšana nav iekalta akmenī. Bet Ukrainas nedienas ar gāzi Eiropai varētu maz rūpēt, publikācijā izdevumā “Vedomosti” paudis apskatnieks Sergejs Karaganovs. “ES neuzskata, ka, integrējot Ukrainu, tā paplašinās savu tirgu. Ukrainas tirgus nav tik liels, jo iedzīvotāji ir visnotaļ nabadzīgi,” prātojis Karaganovs, apšaubot ES gatavību un vēlmi ieguldīt naudu Ukrainā. “Eiropai ir tikai politiska un psiholoģiska interese par Ukrainu,” uzsvēris ekonomists.
