Ukraina atsakās no ārpusbloku statusa 3
Ukrainas parlamenta deputāti otrdien pirmajā lasījumā atbalstījuši likumprojektu, kurā paredzēta Ukrainas atteikšanās no ārpusbloku valsts statusa.
No 357 deputātiem 303 nobalsoja “par”.
“Ukrainas ārpusbloku statuss, kas bija nostiprināts Ukrainas likumā “Par iekšējās un ārējās politikas pamatiem”, izrādījies neefektīvs, kad jāgarantē valsts drošība pret ārēju agresiju un spiedienu. Ukrainas atrašanās “pelēkajā” buferzonā starp spēcīgām kolektīvās aizsardzības sistēmām Ukrainai ir papildu izaicinājums,” teikts paskaidrojošajā dokumentā.
Tajā arī norādīts, ka Ukrainas ārpusbloku valsts statusa atcelšana radīs papildu mehānismu teritoriālās vienotības un valstiskās suverenitātes aizsardzībai.
Prezidents Petro Porošenko 18.decembrī Augstākajā radā iesniedza likumprojektu par atteikšanos no ārpusbloka statusa un Ukrainas iestāšanos NATO.
Porošenko solījis sarīkot referendumu par valsts iestāšanos NATO, tiklīdz valsts būs sasniegusi dalībai aliansē nepieciešamos kritērijus.
Valdības koalīcijas līgumā dalība NATO iekļauta kā viens no mērķiem, tomēr Porošenko norādījis, ka var paiet vismaz seši gadi, līdz tiks izpildītas NATO un Eiropas Savienības prasības.
Maskava nosoda NATO izplešanos austrumu virzienā, paužot neapmierinātību, ka tās intereses netiek ņemtas vērā.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība , ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
