Britu analītiķi: Maskava varētu izmantot taktiskos kodolieročus Eiropā 30
Ukrainas austrumu apgabalus satricinājušas pēdējos trīs mēnešos smagākās kaujas, kurās, pēc Ukrainas prezidenta Petro Porošenko militārā padomnieka Jurija Birjukova paziņotā, dzīvību zaudēja pieci ukraiņu karavīri, bet ievainojumus guva vēl četrdesmit cilvēki. Karadarbība atsākās trešdienas agrā rītā, kad Krievijas atbalstītie teroristu grupējumi izvērsa plašu uzbrukumu Ukrainas armijas pozīcijām pie Doņeckas apgabalā esošās Marjinkas pilsētas. Teroristu ofensīvā tika iesaistīti vairāk nekā desmit tanku, tūkstotis kaujinieku, kā arī vairākas artilērijas vienības. Ukrainas militārā vadība paziņoja, ka armija spēja noturēt savas pozīcijas Marjinkas apkaimē, un jau trešdienas vakarpusē kaujas atkal bija pierimušas.
Ukrainas armija atvaira uzbrukumus
Par notikušo uzbrukumu, kas ir februārī Minskā panāktā pamiera klajš pārkāpums, Ukraina informēja arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājus. “Viņi [teroristu grupējumi] mēģināja virzīties uz priekšu. Ukrainas armija atsita visus uzbrukumus, un situācija tiek kontrolēta,” paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes runasvīrs Andrijs Lisenko. ASV izplatījušas paziņojumu, kurā pauž asu nosodījumu uzbrukumam Ukrainas armijas pozīcijām. “Krievija ir tieši atbildīga par tur notikušo,” sacīja ASV Valsts departamenta pārstāve Mērija Harfa.
[wrapintext][/wrapintext]
Krievijas amatpersonas un viņu atbalstīto teroristisko bandu vadoņi paziņojuši, ka kaujas izcēlušās pēc Ukrainas puses provokācijām. Viens no kaujinieku līderiem Vladimirs Kononovs sacīja, ka Ukrainas puse esot sākusi apšaudīt viņu pozīcijas visas frontes garumā, nogalinot 15 cilvēkus. Arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs sarunā ar ziņu aģentūru “Interfakss” sacīja, ka Maskava esot ārkārtīgi nobažījusies par Ukrainas bruņoto spēku provokācijām.
Uz rietumiem no Doņeckas pilsētas esošā Marjinka, kas šobrīd jau ir teju pilnībā izpostīta un, pēc aculiecinieku stāstītā, atgādina spoku pilsētu, ir stratēģiski svarīga, jo kontrole pār to nodrošina arī kontroli pār galvenajiem ceļiem, kas ved uz Doņeckas pilsētu, skaidro ASV laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz Ukrainas politikas apskatnieku vērtējumiem.
Sankcijas neatcelšot
Kaujas Ukrainas austrumos atsākās dienu pirms prezidenta Porošenko uzrunas parlamentā par stāvokli valstī, kurā viņš brīdināja par iespējamu Krievijas pilnapmēra iebrukumu, un dažas dienas pirms nedēļas nogalē Vācijā gaidāmā pasaules rūpnieciski un ekonomiski attīstītāko valstu jeb G7 saieta. Ukrainas valdības vadītājs Arsēnijs Jaceņuks aicināja G7 valstis nosodīt Krieviju par tās sniegto atbalstu Ukrainas austrumos karojošajām teroristu bandām. “Starptautiskajai sabiedrībai ir jānāk klajā ar pareizu un pienācīgu atbildi Krievijas agresijai,” paziņoja Jaceņuks, apmeklējot Ukrainas militāro bāzi, kurā apmetušies ASV karavīri, kuri apmāca Ukrainas Nacionālās gvardes karavīrus.
ASV ietekmīgais laikraksts “The Wall Street Journal” raksta, ka, Krievijai nemazinot agresivitāti Ukrainas austrumos, jau tuvākajās nedēļās Eiropas Savienības valstu līderi varētu vienoties pagarināt termiņu sankcijām pret Krieviju. Atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem Briselē, “The Wall Street Journal” skaidro, ka bloks esot vienojies nemazināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, kamēr Maskava neizpildīs Minskas līgumos ietvertās saistības. Pērnajā vasarā ES noteica sankcijas pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības sektoru, kā arī virknei Krievijas amatpersonu noteica aizliegumus iebraukt ES teritorijā un iesaldēja viņu kontus Eiropas valstu bankās. ASV laikraksta avots Briselē apstiprināja, ka šaubas par nepieciešamību pagarināt sankcijas pret Krieviju esot “izgaisušas”. Paredzams, ka par sankciju pagarināšanu līdz nākamā gada janvāra beigām bloka līderi vienosies 25. un 26. jūnijā gaidāmajā samitā.
Kritizē “vājos” Rietumus
Vakar Britānijas ietekmīgās domnīcas “Chatham House” analītiķi publicēja plašu ziņojumu par Krievijas un Rietumu attiecībām. Tam dots nosaukums “Krievijas izaicinājums”, un tajā rietumvalstis aicinātas steidzami palielināt bruņojumu, lai apturētu Krievijas agresiju kontinentā. Runājot par izaicinājumiem attiecībās ar Krieviju, starptautiskās politikas analītiķi atzīmē, ka tiem ir divējāda daba: pirmkārt, runa ir par Krievijas radītajiem draudiem pastāvošajai starptautiskajai sistēmai un, otrkārt, par draudiem pašai Krievijai. Analītiķi norāda, ka Putina režīms šobrīd saskaras ar nopietnāko izaicinājumu 15 gadu laikā. “Ja Maskava saglabās pašreizējo kursu gan ekonomikas pārvaldībā, gan starptautiskajās attiecībās, tas Eiropai var radīt papildu draudus un Krievijai maksāt dārgi, ja ne katastrofiski,” teikts sešu ekspertu, tostarp Britānijas bijušo vēstnieku Krievijā Roderika Laina un Endrū Vuda, sagatavotajā ziņojumā.
Vienlaikus “Chatham House” autori brīdina, ka nomierināšanas politika attiecībās ar Krievijas vadību nav nesusi rezultātus iepriekš un tā to nedara arī tagad. “Kremlis uzskata, ka Eiropai trūkst drosmes un vienprātības, lai maksātu cenu par saviem principiem. Krievu acīs Eiropas intereses ir biznesa intereses,” norāda viens no ziņojuma autoriem britu analītiķis Džeimss Šers. Eksperti vērtē, ka Eiropas valstis nav pietiekami novērtējušas Krievijas draudus, nav spējušas adekvāti atbildēt Krievijas agresijai un ir ļāvušās “kolektīvajai amnēzijai”. “ES, NATO un rietumvalstu vājā un nepārliecinošā reakcija ir iedrošinājusi Maskavu,” norāda cits ziņojuma autors, britu akadēmiķis Kiers Džailzs. Taču, pēc autoru domām, Ukraina var kļūt par izšķirošo faktoru Eiropas nākotnes drošības arhitektūrā. Un tāpēc viņi brīdina par iespējamu tiešu konfliktu starp Krieviju un Eiropas valstīm, kurā Maskava varētu izmantot arī taktiskos kodolieročus.
