Pēc Krievijas raķešu triecieniem Kijivā izdevies gandrīz pilnībā atjaunot elektroapgādi 11
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Krievijas raķešu triecieniem Kijivā izdevies gandrīz pilnībā atjaunot elektroapgādi, svētdien paziņojusi Ukrainas galvaspilsētas militārā administrācija. Iepriekš Kijivas mērs Vitālijs Kličko bija paziņojis, ka 60% galvaspilsētas mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes.
Viņš piektdien norādīja, ka apkure ir pieejama trešdaļai galvaspilsētas mājsaimniecību. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un Florences mērs Dario Nardella sākuši starptautisku akciju “Cerību ģeneratori”, kurā vairāk nekā 200 pilsētas Eiropā aicinātas ziedot elektroenerģijas ģeneratorus un transformatorus Ukrainai.
Ģeneratori ir paredzēti slimnīcām, skolām un ūdens sūknēšanas stacijām.
Tomēr šie ģeneratori nodrošinās nelielu daļu elektroenerģijas, kas ziemā būs vajadzīga Ukrainai, norāda ziņu aģentūra “Associated Press”.
Krievijas raķešu vilnis turpinās
Krievija pagājušajā nedēļā pret Ukrainas ūdens un elektroapgādes objektiem izšāvusi simtiem raķešu. Tiek lēsts, ka nesenajos Krievijas raķešu triecienos sabojāti vairāk nekā 50% Ukrainas energoinfrastruktūras objektu. Ukrainas dienesti cenšas atjaunot bojāto infrastruktūru, tomēr darbu apgrūtina spēcīgais vējš, lietus un zema gaisa temperatūra, paziņojusi Ukrainas valsts energoapgādes kompānija “Ukrenergo”.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs nav noliedzis, ka Krievija apšauda Ukrainas enerģijas infrastruktūru, bet vainojis Kijivu, ka tā neesot piekāpusies Krievijas prasībām.
Krievija arī turpina apšaudīt Hersonu, kuru Ukrainas armija atbrīvoja 11. novembrī. Hersonas iedzīvotāji sākuši pamest pilsētu, un no pilsētas slimnīcām tiek evakuēti pacienti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis veltījis kritiku Kličko par to, galvaspilsētas mērs nav darījis pietiekami, ierīkojot ārkārtas patvertnes cilvēkiem, kuri palikuši bez elektroapgādes un siltuma. “Diemžēl vietējās varasiestādes visās pilsētās nav strādājušas labi. Īpaši daudz sūdzību ir Kijivā. Maigi izsakoties, ir nepieciešams vairāk strādāt,” paziņoja Zelenskis, norādot, ka daudzos Kijivas jaunizveidotajos centros, kur cilvēkiem ir pieejams siltums, ūdens, internets un iespēja uzlādēt elektroniskās ierīces, sniegtie pakalpojumi neesot pietiekami labi.
Zelenska izteikumi ir neierasti, jo viņš kara laikā ir centies uzturēt nacionālo vienotību un amatpersonas publiski daudz nekritizēt.
Ukrainā kopā izveidoti jau vairāk nekā 4000 šādu neuzvaramības centru, bet Kijivā – ap 400.
Piemin golodomora upurus
Ukrainā sestdien tika atzīmēta golodomora piemiņas diena, atceroties padomju diktatora Josifa Staļina 1932. un 1933. gadā mākslīgi izraisīto badu, kurā dzīvību zaudēja vairāki miljoni cilvēku. “Ukraiņi ir izgājuši cauri ļoti briesmīgām lietām,” paziņoja Zelenskis.
“Reiz mūs gribēja iznīcināt ar badu, tagad – ar tumsu un aukstumu. Mūs nesalauzt,” paziņoja Zelenskis. Kijivu piektdien apmeklēja Britānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs, kurš paziņoja, ka britu pretgaisa aizsardzības bruņojuma piegāde 50 miljonu mārciņu vērtībā palīdzēs aizsargāt Ukrainu pret Krievijas uzbrukumiem.
“Ar vārdiem nepietiek. Vārdi nenodrošinās apgaismojumu šajā ziemā. Vārdi nesargās pret Krievijas raķetēm,” Kleverlijs rakstīja tviterī. Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Krievija uz Ukrainu šauj vecas spārnotās raķetes, kurām nomontētas kodolgalviņas. Tas liecina, ka Krievijas raķešu krājumi izsīkst.
Vai Ukraina saņems “Patriot” raķetes?
Turpinoties plašiem Krievijas raķešu triecieniem Ukrainā, pretgaisa aizsardzība nonākusi arī NATO dalībvalstu darbakārtībā, izraisot viļņošanos Polijas un Vācijas amatpersonu lokā. Pēc tam kad Polijas un Ukrainas pierobežā nokrita Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete, Vācija piedāvāja Polijai tās teritorijā izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot”.
Polija savukārt pauda vēlmi šīs Vācijas raķetes izvietot Ukrainā. Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks paziņojis, ka nosūtījis Vācijai ierosinājumu izvietot šīs raķetes Ukrainā, ņemot vērā Krievijas raķešu uzbrukumus tai. Kijiva ir atbalstījusi šo ierosinājumu.
Savukārt Berlīne noraidīja šādu Varšavas piedāvājumu, uzsverot, ka raķetes domātas izvietošanai NATO teritorijā. “”Patriot” ietilpst NATO integrētajā pretgaisa aizsardzībā, kas nozīmē, ka tās domātas izvietošanai NATO teritorijā,” paziņojusi Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte.
“Izmantošana ārpus NATO teritorijas būtu pirms tam jāapspriež NATO ietvaros,” norādīja Lambrehte. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka Vācijas pašas ziņā ir lemt par “Patriot” sūtīšanu uz Ukrainu. “Patriot” ražo ASV kompānija “Raytheon”, un šīs sistēmas ir nozīmīgas NATO austrumu flanga sargāšanai. Vācijai ir 12 “Patriot” baterijas.
Līdz šim neviena NATO dalībvalsts tāla darbības rādiusa “Patriot” sistēmas Ukrainai nav piegādājusi. Vācija Ukrainai līdz šim ir piegādājusi vidēja darbības rādiusa sistēmas “Iris-T”.
