Ukraina atgūstas pēc raķešu triecieniem, tikmēr krievi gatavo 200 000 jaunu karavīru 52
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija kopš oktobra regulāri veic raķešu triecienus un dronu uzbrukumus pret Ukrainas civilo un enerģētikas infrastruktūru, nodarot plašus postījumus. Piektdien Krievija pret Ukrainu raidīja 98 raķetes, no kurām lielāko daļu notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.
Kijivā un Harkivā izdevies atjaunot elektroapgādi. Pēc raķešu triecieniem vairākās vietās Ukrainā pazemē tika iesprostoti vairāk nekā 3000 ogļraču, kurus visus ir izdevies izcelt virszemē.
Zelenskis atgādina par pretgaisa aizsardzību
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc pēdējā Krievijas raķešu trieciena ir atkārtoti aicinājis rietumvalstu līderus piegādāt Ukrainai “uzticamu pretgaisa aizsardzības vairogu”.
“Ja Ukrainas debesis būs aizsargātas, galvenā Krievijas terorisma forma – raķešu terorisms – kļūs neiespējama,” videouzrunā paziņoja Zelenskis. ASV telekanāls CNN ir vēstījis, ka Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena administrācija ir gandrīz pabeigusi plānus par pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” nosūtīšanu uz Ukrainu.
Kijiva jau sen ir lūgusi Vašingtonu nosūtīt šo sistēmu uz Ukrainu. ASV arī paziņojušas par plāniem paplašināt Ukrainas karavīru apmācību Eiropā. Pentagons atklājis, ka apmācības notiks Vācijā, un, sākot ar janvāri, ik mēnesi tiks apmācīti aptuveni 500 ukraiņu karavīru.
Turpmākā kara gaita neskaidra
Kopš oktobra kara gaitu raksturo regulāri Krievijas raķešu un dronu triecieni Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Frontē šobrīd aktīvākā karadarbība notiek pie Bahmutas, bet tur krievu virzība uz priekšu ir lēna. Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien tikās ar Krievijas bruņoto spēku augstākajiem komandieriem, lai apspriestu turpmākos Krievijas soļus karā.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu nedēļas nogalē apmeklējis Krievijas karaspēka dislokācijas vietas Ukrainā. Helikopters ar Šoigu aplidojis priekšējās pozīcijas, un ministrs uzklausījis komandieru atskaites. Šoigu vērsis “īpašu uzmanību uz karaspēka vispārējā nodrošinājuma organizāciju, personālsastāva izvietojuma apstākļiem lauka apstākļos, kā arī uz medicīnas un aizmugures vienību darbu”, teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Ukrainas bruņoto spēku pavēlnieks Valerijs Zalužnijs intervijā izdevumam “Economist” atzina, ka prognozē jaunu Krievijas uzbrukumu Kijivai nākamā gada pirmajos mēnešos. “Krievi gatavo 200 000 jaunu karavīru. Man nav šaubu, ka viņi vēlreiz uzbruks Kijivai,” norādīja ģenerālis. Krievijas uzbrukums varētu notikt “februārī, labākajā gadījumā martā, sliktākajā – janvāra beigās”, prognozēja Zalužnijs, pieļaujot, ka uzbrukums varētu notikt no Baltkrievijas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien dodas uz Baltkrieviju, lai ievilktu to sauszemes karā pret Ukrainu, uzskata Ukrainas armijas apvienoto spēku komandieris ģenerālis Serhijs Najevs. Putins bija sasaucis Krievijas drošības padomes sēdi un tās gaitā rosināja atrunāt “mijiedarbību” ar kaimiņvalstīm. Putins plāno apmeklēt Minsku kopā ar lielu valdības delegāciju. Krievijas un Baltkrievijas aizsardzības ministri Sergejs Šoigu un Viktors Hreņins piedalīsies Putina un Lukašenko sarunās.
Militārie analītiķi ir apšaubījuši Krievijas spējas sarīkot jaunu uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai. Baltā nama pārstāvis Džons Kērbijs norādījis, ka ASV izlūkdienesti neredz pazīmes, kas liecinātu par Krievijas virzību uz Kijivu tuvākajā laikā. ASV amatpersonas arī vērsušas uzmanību uz to, ka Krievija karā strauji iztukšo savus artilērijas lādiņu un raķešu krājumus, kas apgrūtina iespējas veikt jaunus uzbrukumus.
Krievijas karavīri var padoties ar drona starpniecību
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs publicējis videoinstrukciju, kurā Krievijas karavīriem izskaidrots, kā padoties gūstā, izsaucot Ukrainas armijas dronu. Vietnē “Facebook” publiskotajā instrukcijā norādīts, ka Krievijas karavīriem ir jāinformē programma “Gribu dzīvot”, kas nosūtīs dronu pie šiem Krievijas karavīriem.
Kad ierodas drons, krievu karavīriem ir jāsignalizē, ka viņi ir ar mieru padoties, un tad jāseko dronam uz vietu, kur viņus saņems gūstā Ukrainas armija. Ukrainas amatpersonas norāda, ka šādā veidā padošanās gūstā ir drošāka. Ukrainas bruņotie spēki ir garantējuši izturēšanos pret karagūstekņiem atbilstoši Ženēvas konvencijai.
Programmas “Gribu dzīvot” informācijas resursus izmantojuši vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku, vairums no tiem Krievijā, pavēstījušas Ukrainas amatpersonas. Tie nav karavīri, kuri tūlīt grib padoties gūstā, bet cilvēki, kuri interesējas par iespējām pašiem vai viņu tuviniekiem padoties gūstā. Savukārt kontaktēties ar Ukrainas pusi ar šīs programmas starpniecību ik dienu cenšas vairāk nekā simt cilvēku. Visaktīvāk iespējas padoties meklē mobilizētie Krievijas karavīri, norāda Ukrainas amatpersonas.
