Līķi Bučas ielās, kara laupījumu tirgus Baltkrievijā… Pēdējo dienu aktualitātes par karu Ukrainā 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No Krievijas karaspēka atbrīvots viss Kijivas apgabals, tajā skaitā Irpiņas, Bučas un Hostomeļas pilsēta, sestdien paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. Krievijas armija pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas dienvidaustrumos.
Bučas pilsētas ielās guļ līķi
No Krievijas spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala Bučas pilsētā masu kapos jau apglabāti gandrīz 300 cilvēki, bet galīgais civilo upuru skaits vēl nav apzināts, aģentūrai AFP pavēstījis pilsētas mērs Anatolijs Fedoruks. Pēc viņa teiktā, pilsētas ielās guļ līķi, cilvēki nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti.
Agresori šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Daļa no viņiem nogalināti, kad mēģinājuši pāri Bučankas upei nokļūt Ukrainas spēku kontrolētajā teritorijā. Pilsētas ielās vēl redzamas automašīnas, kurās apšautas veselas ģimenes – bērni, sievietes, vīrieši, sirmgalvji, sacījis mērs. AFP korespondents sestdien vienā vienīgā Bučas ielā saskaitījis divdesmit cilvēku līķus.
Žurnālists Dmitrijs Komarovs, kas viens no pirmajiem ieradās atbrīvotajā Bučā, stāstījis, ka mīnu pilsētā ir ļoti daudz, tās izliktas gan ielās, gan bērnu rotaļlaukumos; mīnētas arī dzīvojamo namu durvis. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas apkaimes pilsētās, solījis vērst jaunas sankcijas pret Maskavu.
Putins alkst kaut kādu uzvaru Ukrainā līdz 9. maijam
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar savu armiju cenšas gūt vismaz kaut kādu uzvaru Ukrainā līdz 9. maijam, atsaucoties uz vairākām ASV amatpersonām, vēsta telekanāls CNN. Krievija ir pārskatījusi savu kara stratēģiju, koncentrējoties uz Donbasu un citiem reģioniem Ukrainas austrumos, ar mērķi gūt panākumus līdz maija sākumam, liecina ASV izlūkdienestu jaunākie situācijas novērtējumi.
Putins vēlas parādīt uzvaru, un Austrumukraina ir vieta, kur viņam ir vislielākās iespējas tādu iegūt, uzskata ASV amatpersonas. ASV izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka Putins ir koncentrējies uz 9. maiju, kad Krievijā tiek svinēta Padomju Savienības uzvara pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Parasti šajā dienā Maskavā tiek organizēta vērienīga militārā parāde.
ASV amatpersonas norāda, ka Putins šogad 9. maijā vēlas svinēt arī savu uzvaru karā. “Putinam būs uzvaras parāde 9. maijā neatkarīgi no kara vai miera sarunu statusa,” CNN norādīja kāda Eiropas amatpersona. Neskatoties uz Maskavas izvirzītajiem tuvajiem termiņiem, šķiet, ka Krievija gatavojas ilgam karam Ukrainā, jo ātru uzvaru tā nav spējusi gūt, uzskata militārie analītiķi.
Baltkrievijā krievi ierīko kara laupījumu tirgu
Krievu karavīri Baltkrievijas Gomeļas apgabala Narovļā netālu no Ukrainas robežas ierīkojuši kara laupījumu tirgu, liecina Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes informācija.
Izlūkdienests ziņo, ka noorganizēta pat centralizēta “preču” piegāde šim tirgum – no Ukrainas Sumu apgabala Buriņas pilsētas uz Baltkrievijas robežas pusi virzās vesela autokolonna, kas ved salaupīto sadzīves tehniku un citas preces. Baltkrievijas Moziras pilsētā kareivji no armijas kravas mašīnām izkrauj saiņus ar salaupīto, ko Krievijas pasta sūtījumu piegādes kompānija SDEK pārsūta uz Krievijas Federācijas teritoriju.
Aicina izdot orderi Putina aizturēšanai
Bijusī ANO kara noziegumu prokurore Karla del Ponte aicinājusi Starptautisko krimināltiesu (SKT) ātri izdot orderi Krievijas prezidenta Vladimira Putinai aizturēšanai par kara noziegumiem Ukrainā. “Putins ir kara noziedznieks,” laikrakstā “Le Temps” publicētā intervijā norādīja 75 gadus vecā Šveices pilsone del Ponte, kas guva ievērību ar kara noziegumu izmeklēšanu Ruandā un bijušajā Dienvidslāvijā.
Viņa sacīja, ka starptautiskie orderi Putina un citu augsta ranga Krievijas amatpersonu aizturēšanai ir nepieciešami viņu saukšanai pie atbildības par kara noziegumiem, kas pastrādāti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī. Del Ponte uzsvēra, ka ordera izdošana būtu svarīgs signāls, ka “izmeklēšana tiek veikta”.
Vienlaikus viņa atzina, ka ordera izdošana nenozīmē, ka Putins tiks aizturēts. “Ja viņš paliks Krievijā, tas nekad nenotiks. Taču viņam būtu neiespējami pamest Krieviju, un tas būtu spēcīgs signāls, ka daudzas valstis ir pret viņu,” sacīja del Ponte. Hāgā izvietotā SKT sākusi izmeklēšanu aizdomās par kara noziegumiem, pamatojoties uz starptautisko kolektīvo prasību pret Krieviju, kurai pievienojušās vairāk nekā 40 valstis.