Krievijas karakuģi Baltijas jūrā. Rajevs skaidro, cik bīstami mums tie ir 112
Pagājušajā nedēļā Krievija sākusi karaflotes manevrus Baltijas jūrā. Militārais eksperts Igors Rajevs TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” skaidro, vai Latvijā par tiem vajadzētu satraukties.
Viņš norāda, ka krievu Baltijas jūras flote, protams, ir liela uz spēcīga, bet jāsaprot, ka šī flote nav pretinieks NATO flotēm, kas ir izvietotas Baltijas jūrā.
“Šeit mums ir Vācijas flote, mums ir Polijas flote, mums ir Somijas un drīz, es ļoti ceru, būs Zviedrijas flote,” militārais eksperts uzskaita.
Rajevs skaidro, ka, Latvijas jūras spēki nav skaitliski lieli un ar spēcīgām platformām, taču NATO jūras spēki ir ļoti spēcīgi un ar tām platformām, kuras viņiem ir Baltijas jūrā, var dominēt un novest līdz nullei jebkādas krievu Baltijas flotes darbības: “Ja, protams, tas viss tiks izdarīts prasmīgi un savlaicīgi.”
Militārais eksperts uzsver, ka tāpēc par viņu aktivitātēm Baltijas jūrā nevajadzētu uztraukties. Tāpat kā nevajadzētu pārspīlēt “Vagner” vienības ietekmi.
“Jā, protams, viņus ir jāņem vērā, jā, protams, jāzina, ko viņi dara, bet ne vienam, ne otram nevar būt nekādas izšķirošas lomas un viņi nevar panākt nekādus izšķirošus rezultātus,” viņš uzsvēra.
Jau vēstīts, ka Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien pavēstīja par karaflotes manevru sākšanu Baltijas jūrā.
No 2.augusta Baltijas jūrā notiek jūras spēku mācības “Okeāna vairogs – 2023” jūras spēku virspavēlnieka admirāļa Nikolaja Jevmenova vadībā, teikts ministrijas paziņojumā.
Manevros piedalīsies 30 karakuģi un kuteri, 20 apgādes kuģi, 30 Krievijas Jūras kara aviācijas un Gaisa un kosmosa spēku lidaparāti un aptuveni 6000 karavīru, teikts paziņojumā.
“Mācību laikā plānots pārbaudīt Jūras spēku gatavību aizstāvēt Krievijas Federācijas nacionālās intereses operatīvi svarīgā rajonā un dažādu līmeņu štābu darba saskaņotību spēku vadīšanā,” norādīja ministrija.
Mācību laikā tiks atstrādāti pasākumi jūras komunikāciju aizsardzībai, karaspēka un militāro kravu transportēšanai, kā arī piekrastes aizsardzībai.
“Kopumā plānots veikt vairāk nekā 200 kaujas vingrinājumu, tostarp ar praktisku ieroču pielietošanu,” pavēstīja ministrija.
