“Ugunspuķes tējas no Latvijas bioloģiskajām pļavām!” Kā pasaulē gardu muti dzer latviešu veselīgās tējas 19
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Praulienas tējas ražotājs “Plūkt” savu produkciju jau eksportē uz 11 valstīm un lūkojas vēl Skandināvijas virzienā.
Ja paraugāmies uz tējas plauktiem veikalos, tie ir pilni ar oriģinālām tējām, dažādiem tēju maisījumiem, un šķiet, ka jauna spēlētāja ienākšana piesātinātajā tējas tirgū nav iespējama. Pazīstot tējas dzeršanas kultūru Āzijā un plašo piedāvājumu, varētu domāt, ka jaunu eksporta tirgu apgūšana būtu pa spēkam tikai lielražotājam, nevis nelielam Latvijas uzņēmumam no gleznainās Vidzemes.
Taču Praulienas ražotājam ar skanīgo nosaukumu “Plūkt” tas ir izdevies. Vēl jo vairāk, pāris gadus jaunais uzņēmums jau paguvis plūkt uzvaras laurus dažādos konkursos. 2018. gadā “Plūkt” tika atzīts par gada jaunuzņēmumu Latvijā un tas iekļuva “TOP3” jaunuzņēmumu vidū Eiropā, bet tā vadītāja un idejas autore Māra Lieplapa 2019. gadā atzīta par gada jauno uzņēmēju.
Dabas bagātības
Kā sākās “Plūkt” stāsts? Tas noticis pirms vairākiem gadiem, kad Māra Lieplapa, studējot Banku augstskolā, bija devusies delegācijas sastāvā uz Ķīnu. Kā viņa pati atzīst, tā bija pirmā reize, kad sastapusies ar Ķīnas tējas kultūru.
“Toreiz devāmies pie tējas kultūras meistariem, apmeklējām tējas forumu, degustējām tēju. Biju pārsteigta par tējas dzeršanas kultūru un to, ka šādu tradicionālu produktu var saglabāt un piedāvāt mūsdienīgā veidā,” stāsta Māra.
Tajā laikā viņa lūkojās pēc biznesa idejas un saprata, ka plašajā tējas pasaulē var ielauzties, piedāvājot Ziemeļeiropā sastopamos augus, kas līdz šim nav pietiekami novērtēti.
“Sapratām, ka varam dot pievienoto vērtību un radīt mūsdienīgu tējas rituālu,” atceras jaunā uzņēmēja. Turklāt Māras mammai un tagad jau biznesa partnerei Līgai Lieplapai ir ļoti bagātīgas zināšanas par augiem, kas ir pamats “Plūkt” tējas pārstrādes procesā. 2017. gadā abas izveidoja zīmolu “Plūkt”, kas specializējas “premium” augu tēju ražošanā.
Kāpēc jaunajam uzņēmumam un zīmolam dots vārds “Plūkt”? Vistiešākajā nozīmē tas saistās ar augu ievākšanu, taču bijis svarīgi, lai nosaukums būtu piemērots starptautiskajam tirgum. Tas arī izdevies, jo, kā zināms, “pluck” nozīmē plūkt, līdzīgi ir ar šo vārdu zviedru un vācu valodā, tāpat asociācijas saistās ar skaņu “puk”, kad tējas maisiņu ievieto krūzītē.
Pavisam SIA “Plūkt” produktu portfelī ir 16 nosaukumu produkti. “Plūkt” piedāvā alternatīvu pasaulē pazīstamajai melnajai tējai – tā ir bez kofeīna un tanīniem. Tēja tiek pagatavota no ugunspuķes – auga, kas tiek ievākts Latvijas bioloģiskajās pļavās.
Šī fermentētā tēja tiek pagatavota līdzīgi tējas ražošanas procesiem Āzijā un līdzīga labi zināmajai melnajai tējai. Ugunspuķes tēja ir viens no galvenajiem eksporta produktiem. Izejvielas iepirkšanā “Plūkt” sadarbojas ar bioloģiskajām saimniecībām visā Latvijā.
Sākotnēji tās bija tuvākās apkārtnes saimniecības, bet tagad jau augi tiek piegādāti gan no Kurzemes, gan Latgales. Taču resurss ir ierobežots, un, pieaugot apjomiem, jādomā par sadarbības partneru loka paplašināšanu. Dabiskajās pļavās augušie augi ir koncentrētāki gan smaržā, gan garšā, daudz vērtīgāki ar vitamīniem un piemērotākā izejviela tējas ražošanai. Pēc savvaļas augu ievākšanas ražotājs tos žāvē saules un vēja tuneļos Praulienā, fermentē un gatavo produkciju.
Pieprasījums pēc tējas ir ļoti audzis, īpaši pandēmijas laikā. Redzam, ka tēja ir otrs visvairāk pieprasītais produkts pēc dzeramā ūdens, jo īpaši bioloģiski sertificēta tēja, stāsta M. Lieplapa. Pirmajos divos mēnešos pēc pandēmijas sākuma bijis šoks, daļa sadarbības partneru apturējuši savu darbību līdz septembrim, un lielākā daļa “Plūkt” tēju realizēta interneta veikalā.
Pandēmija arī likusi saprast, ka jāmeklē jauni partneri vairākos tirgos. Izdevies atrast jaunus produkcijas izplatītājus gan ASV, gan Dienvidāfrikā un Austrālijā, un pārdošanas apjomi ir vairākkārt palielinājušies, padarot zīmolu par eksportējošu uzņēmumu.
Sāk ar Singapūru
“Plūkt” eksportu uzsāka pirms pusotra gada. Jau studiju laikā Mārai bija izveidojies daudz kontaktu dažādās valstīs, ko viņa aktīvi sāka izmantot, piedāvājot Latvijas pļavu bagātības. Tas notika dažādās platformās, to vidū daudz tika izmantoti sociālie tīkli.
Pirmie eksporta partneri bija tējas meistari Austrālijā un Singapūrā, kas piedāvāja tēju restorāniem, un atsauksmes bija ļoti labas. Pēc tam sākās sadarbība ar Igaunijas un Lietuvas veikaliem. Pašlaik produkcija tiek eksportēta uz 11 valstīm, to skaitā arī Šveice, Čehija, Nīderlande.
Jautāju, kā nelielam Latvijas uzņēmumam izdevies iekļūt Āzijas valstu tirgos, kur tējas patēriņa kultūra ir lielā cieņā un mērāma gadu simtiem. Māra domā, kas tas noticis, pateicoties atšķirīgajam. Ķīnā un Japānā galvenokārt izmanto tējas koka tējas, bet viņi meklē atšķirīgas tējas no citiem ražotājiem, lai varētu pagatavot jaunus tēju veidus. Un te nu noder Latvijā ražotās “Plūkt” ziedu tējas, kas rada pievienoto vērtību un jaunas garšas.
“Mūsu priekšrocība ir atšķirīgais. Mēs piedāvājam augus, kas neaug Āzijā, un šajā gadījumā tas ir ieguvums abām pusēm. Ja pievienojam individuālu stāstu par Ziemeļeiropu, tam jau ir cita vērtība,” uzsver uzņēmēja. Savukārt Eiropas valstīs cilvēki ir daudz atvērtāki dažādiem eksperimentiem, un viņiem garšo Latvijas tējas.
Runājot par ASV tirgu, jāuzsver, ka tur pēdējos gados ievērojami pieaug pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas, tostarp tējām. ASV patērētājiem īpaši cieņā ir bioloģiskie produkti no Ziemeļeiropas, kas Latvijas ražotājam ļāvis izmantot šo iespēju, sākot tirdzniecību aiz okeāna.
Konkurence tējas tirgū ir ļoti liela, bet tā ražotāju nebiedē, jo līdzīgu ekskluzīvas Ziemeļeiropas tējas ražotāju tirgū praktiski neesot. Produktu var iegādāties ekskluzīvos dizaina veikalos, konceptveikalos – tā ir samērā šaura tirgus niša.
Lielākais noiets pašlaik ir eksports uz ASV tirgu. Ar mērķi paplašināt eksporta valstu sarakstu uzņēmums šobrīd lūkojas Skandināvijas valstu virzienā, kur ir līdzīgi domājoši patērētāji, kā arī uz Dienvidkoreju. Uzņēmēja kā sava uzņēmuma priekšrocības nosauc gan ilgtspējīgu domāšanu, dabas vērtības, kā arī videi draudzīga iepakojuma izmantošanu.
Visa “Plūkt” produkcija iepakota dabai draudzīgos materiālos. Savukārt “Plūkt” tēju līnija “Nordic” tiek pasniegta inovatīvos, videi draudzīgos piramīdas tēju maisiņos, kas ražoti no kukurūzas un augu šķiedru maisījuma – arī tie top Madonas novadā.
Vietējā tirgū uzņēmums vairāk darbojas kā ekskluzīvu un Ziemeļeiropas dabu reprezentējošu produktu zīmols, bet iecerēta plašāka sadarbība ar restorāniem un tējas meistarklašu rīkošana. Plašākā mērogā iecerēts palielināt sadarbības partneru skaitu, kā arī paplašināt pieejamo sortimentu.
Pašlaik labu iespēju jaunu kontaktu veidošanai dod virtuālas starptautiskās izstādes, kas atšķirībā no tradicionālajām izstādēm ir pieejamākas, līdz ar to iespējams piedalīties pat vairākās uzreiz. Liels izaicinājums būs pandēmijas ierobežošana un tas, kā notiekošais atsauksies uz sadarbības partneriem un viņu darbību, jo katrā valstī ierobežojumi ir atšķirīgi.
Mārai Lieplapai ir gandarījums, ka tik tradicionālu produktu kā tēju izdevies pacelt augstā kvalitātē un citu valstu iedzīvotāji ar prieku sūta atsauksmes par vērtīgo produktu. “Madonas novadā aug vairāk nekā 1300 augu, ko mēs varētu lietot kā tēju, bet ikdienā novērtējam tikai dažus. Kad pasaulē stāstām par šiem augiem, visi ir sajūsmā, bet mēs neesam to novērtējuši. Tas ir mūsu mērķis – būt Ziemeļeiropas augu tējas vēstnešiem un stāstīt pasaulei par tiem un Latviju,” piebilst uzņēmēja.
UZZIŅA
SIA “Plūkt” dibināta 2017. gadā.
Pašlaik uzņēmums savu produkciju eksportē uz 11 valstīm. Ikdienā uzņēmumā nodarbināti trīs darbinieki, bet augu novākšanas laikā to skaits sasniedz līdz 15.
Mērķis – apgūt Skandināvijas valstu tirgus un sākt eksportu uz Dienvidkoreju.
VĒRTĒJUMS: Ar ekskluzivitāti paēdis nebūsi
Raimonds Lignickis, “Rūķīšu tējas” saimnieks: “Tēju eksportā ir maz iespēju. Latvijas ražotājiem grūti sacensties ar tiem, kas ražo tējas ar salīdzinoši lētākiem resursiem. Jāskatās, cik tējas maksā Ukrainā, Indijā vai Ķīnā, kur darbaspēka izmaksas ir krietni zemākas nekā pie mums.
Katrā valstī ir daudz tējas ražotāju, pat vairāk, nekā vajag, tāpēc konkurence ir liela. Var jau jebkuru preci pasniegt un tirgot kā ekskluzīvu, bet viss atkarīgs no uzņēmuma, kādus mērķus tas grib sasniegt. Mēs cenšamies iet uz apjomu, ar ekskluzivitāti vien paēdis nebūsi.”
