Kur drīkst uzsliet telti, kurināt ugunskuru un baudīt alu? Pašvaldībās noteikumi atšķiras 2
“Brīvdienās ar draugiem devāmies nelielā piknikā – iekūrām ugunskuru pļaviņā, kas jau iepriekš bija tam izmantota (pa gabalu varēja redzēt), arī nekādas aizlieguma zīmes neredzējām. Taču piebrauca pašvaldības policija un uzlika mums administratīvo sodu par ugunskura kurināšanu un alkohola (alus) lietošanu publiskā vietā. Vai tiešām arī Jāņos nekur vairs nedrīkst kurināt ugunskuru un ar draugiem izdzert pudeli alus? Vai visas pašvaldības par to uzliek lielus sodus? Un kā atšķiras publiska vieta no sabiedriskas vietas? Par to mums bija nopietnas domstarpības ar policistiem,” vēstulē rakstīja ĢIRTS RĪGĀ.
Publiska un sabiedriska vieta
Likumos un noteikumos minēta gan publiska, gan sabiedriska vieta, un šo jēdzienu skaidrojums ir visai līdzīgs.
Publiska vieta ir jebkura vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai. Par maksu vai bez maksas tā pieejama ikvienai fiziskajai personai, kura nav šīs vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās tur ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai saskaņā ar uzņēmuma līgumu.
Sabiedriska vieta tiek skaidrota kā publiska vieta, kuras īpašnieks vai valdītājs ir valsts vai pašvaldība un kura ir pieejama personām bez jebkādiem ierobežojumiem vai nosacījumiem. Tātad par sabiedriskām vietām tiek uzskatītas vietas, kur ļaužu atrašanās iespējama jebkurā gada vai dienas laikā, piemēram, ceļi, sabiedriskā transporta pieturvietas, bulvāri, skvēri, parki un citas speciāli iekārtotas brīvdabas atpūtas vietas. Arī neiznomāta, neapbūvēta vai citādi neiekārtota valsts vai pašvaldības zeme, laukumi, stacijas, viesnīcas, kopmītnes, dzīvojamo namu sabiedriskie laukumi, pagalmi, kāpņutelpas ir sabiedriskas vietas.
Tātad sabiedriska vieta ir ikviena publiski pieejama teritorija, un nav būtiskas atšķirības starp normatīvajos aktos lietotajiem jēdzieniem publiska vieta un sabiedriska vieta. Kāpēc par to jums radies strīds ar pašvaldības policiju, nevaram precizēt, nezinot konkrētas notikuma nianses.
Teltis un ugunskuri
Pirms uzslienat telti, kurināt ugunskuru un baudāt alu, der pārliecināties, vai normatīvie akti, tostarp pašvaldības saistošie noteikumi, to atļauj.
Arī Ministru kabineta izdotie Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka mežā nav atļauts dedzināt atkritumus un ciršanas atliekas vai kurināt ugunskuru tuvāk par 2 m no augošiem kokiem un vietās, kur augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,5 m (izņemot gadījumus, ja dedzināšana notiek pēc lietus perioda vai ziemā), kā arī veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 71. pantu par ugunsdrošības prasību pārkāpumiem mežā fiziskām personām uzliek naudas sodu no 30 līdz 350 eiro, bet juridiskām personām – no 70 līdz 700 eiro.
Turklāt katrā pašvaldībā ir atšķirīgi sabiedriskās kārtības noteikumi, kas nosaka dažādus sodus par šādiem pārkāpumiem. Rīgas pilsētas peldvietās, piemēram, aizliegts celt teltis un kurināt ugunskurus – par to uzliek naudas sodu līdz 71 eiro. Garkalnes novadā nav pieļaujama telšu izvietošana un ugunskuru dedzināšana publiskās vietās (izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas vietas vai publiskus pasākumus, kas saskaņoti ar pašvaldību) – par to izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 75 eiro. Salacgrīvas novada domes saistošajos noteikumos var izlasīt, ka par patvarīgu telšu celšanu un ugunskuru kurināšanu šim nolūkam neparedzētās vietās izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 7,11 eiro līdz 28,46 eiro. Carnikavas novadā ir aizliegta ugunskuru kurināšana sabiedriskās vietās (izņemot speciāli šim nolūkam paredzētas vietas) un publiskos pasākumos, kuros ugunskuru kurināšana ir saskaņota ar domi, kā arī sauso lapu, zaru un cita veida atkritumu dedzināšana, nenodrošinot ugunsdrošus apstākļus vai radot traucējumus (dūmus, smaku u.c.) citām personām. Par telšu uzstādīšanu, pagaidu apmešanās vietu ierīkošanu tam neparedzētās vietās soda ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz 210 eiro.
