Ugunskurs maltītei un siltumam. Padomi tā pareizai izveidei un iekuršanai 0
Sākusies tūrisma un pikniku sezona. Dodoties pie dabas, daudzi plāno arī iekurt ugunskuru, lai uz uguns pagatavotu maltīti, sasildītos. Kā izveidot un iekurt ugunskuru, lai tas izdotos ar pirmo reizi un improvizētais pavards būtu drošs?
Vigvama, mājas vai Dakotas tipa?
Tradicionāli ugunskura materiālu – nelielus sausus zarus – mēdz sakraut vigvama formā. Šāda ugunskura viskarstākais punkts ir tieši virs tā virsotnes. Ugunskurs dod daudz gaismas un siltuma. To ieteicams aizdedzināt no vēja puses, bet kurināmo likt klāt no aizvēja puses, sākot ar skaidiņām. Ugunskurs piemērots ūdens vārīšanai.
Ja kurināmā maz un tas jātaupa, nepieciešams ļoti mazs ugunskurs, malku var izkārtot zvaigznes formā. Tai izdegot, pagales sabīda tuvāk centram.
No praktiskā viedokļa ļoti ērts ir mājas tipa ugunskurs (1. zīm.). Tas izskatās kā no baļķiem veidota māja. Šo ugunskuru var izmantot pārtikas sagatavošanai un kā signālugunskuru. Tas dod daudz gaismas un siltuma. Pateicoties lielai gaisa plūsmai, šāds ugunskurs ļoti ātri aizdegas. Turklāt augšpusē var likt mazliet mitrāku malku, kas, sadegot apakšējai, paspēs izžūt.
Lielākam atpūtnieku skaitam noderīgs būs garais ugunskurs (2. zīm.). To izveido no diviem baļķiem, kuriem pa vidu liek smalkāku kurināmo. Baļķus novieto uz diviem koka klucīšiem, lai būtu papildu gaisa pieplūde no apakšas. Šis ugunskurs ilgi deg. Vidū izveidojas karstas ogles, kurās lielam skaitam cilvēku var uzcept, piemēram, gaļu.
Brīvdienās nevaram izvēlēties laika apstākļus. Vējainās dienās lieti noderēs Dakotas tipa ugunskurs (3. zīm.). To ierok gruntī, un gaisa padeve tiek nodrošināta pa improvizētu tuneli. Tieši šo ugunskura tipu visbiežāk izvēlas arī karavīri – ne tikai tāpēc, kas tas rada lielu karstumu, bet arī tāpēc, ka no attāluma ugunskurs nav redzams, tas mazāk dūmo.
Lai kāda būtu ugunskura forma, jāsagatavo ugunskura vieta un iekuri. Protams, var izvēlēties veikalos nopērkamos aizdedzināšanas klucīšus. Ja tādu nav, var izlīdzēties ar sīkiem, sausiem skujkoku zariņiem, bērza tāsi (to nedrīkst plēst no augošiem kokiem, bet gan no nokritušiem zariem). Noderēs arī sausi čiekuri.
Galvenais – drošība
Latvijas mežos sācies ugunsnedrošais periods. Jāņem vērā, ka šajā laikā ugunskurus atļauts kurināt tikai tam īpaši paredzētās vietās. Piemēram, uzņēmums Latvijas Valsts meži nodrošina vairāk nekā 400 labiekārtotu atpūtas vietu, par kurām rūpējas un uzlabošanu veic uzņēmuma speciālisti. Sarakstu un atpūtas vietu karti var atrast Mammadaba mājaslapā: www.mammadaba.lv.
Privātīpašumā ugunskura kurināšana jāsaskaņo ar tā īpašnieku un jāievēro drošības prasības, tāpat jāņem vērā attiecīgās pašvaldības teritorijā spēkā esošās prasības.
Ja ugunskurs tiek kurināts nepareizi, tas var izvērsties par meža ugunsgrēku, turklāt nopietni apdraud arī tuvumā esošos cilvēkus, kokus, augsni un namīpašumus.
SVARĪGI
• Ugunskuram jābūt pasargātam no vēja un jāatrodas atstatus no kokiem.
• Ugunskurs nedrīkst atrasties uz kūdras augsnes, jo var sākties ļoti sarežģīti nodzēšamais kūdras (zemdegas) ugunsgrēks.
• Pirms uguns iekuršanas ar lāpstu jānoņem tik daudz zemsedzes kārtas, lai no ugunskura malām līdz tai būtu vismaz pusmetru liels, attīrīts minerālaugsnes laukums.
• Ugunskura dzēšanai vislabāk izmantot ūdeni, taču derēs arī minerālaugsne (smilts, smalka grants).
• Pēc ugunskura rūpīgas nodzēšanas iepriekš noņemtā zemsedze jāatliek atpakaļ, lai veicinātu augāja atjaunošanos.
• Atpūtas vietu, kur ugunskura kuršanai ierīkota speciāla vieta, var pamest tikai tad, kad ugunskurs vairs nekūp.
