Skatītāja viedoklis 0
Dace Zvirgzdiņa, muzejniece
Esmu kaut kur pa vidu starp “UgunsGrēka” cildinātājiem un pēlējiem. No vienas puses, sižetā nereti trūka loģikas – istabiņu durvis nekad nav aizslēgtas, kafejnīca, kurā nav gandrīz neviena apmeklētāja, atskaitot septiņas personas, kuras tur regulāri apgrozās, pastāvīgā noklausīšanās un tā tālāk. Bet, no otras puses, ja tu atnāc mājās no darba, sanāk laba, pusstundu ilga pārslēgšanās no vienas dzīves uz otru. Sākumā seriālu skatījos skeptiski, bet vienlaikus domāju, kur vēl labāka iespēja redzēt tik daudz latviešu aktieru. Priecājos, ka viņiem ir darbs savā profesijā un nav jāmazgā trauki, lai piepelnītu klāt iztikai. Ja man būtu iespēja iet skatīties Krievu drāmas teātrī “Karali Līru”, tad es to darītu ar lielu prieku, jo gribētu atkal redzēt Jakovu Rafalsonu. Apmeklējot Valmieras teātra izrādes, vēl joprojām sadzirdu Zentiņas balsi, lai gan Regīna Devīte te spēlē pavisam citas lomas. Patiešām, cik bieži mēs kaut kur redzam Krievu drāmas, Liepājas, Valmieras vai Daugavpils teātra aktierus? “UgunsGrēks” deva šādu iespēju.
