Seriāla varoņu atziņas 0
Zane Daudziņa (Helēna)
Kopš filmējos Helēnas lomā, jau paguvuši izaugt mani bērni. Seriāla sākumposmā viņi bija mazi puišeļi, bet tagad kļuvuši par vīriešiem, un pēc viņiem redzu, ka tas ir bijis ilgs posms manā dzīvē. To, cik atšķirīga dzīve būs turpmāk bez seriāla, pagaidām tā īsti nemaz nav iespējams aptvert. Droši vien ļoti pietrūks kolēģu. Par laimi, man ir daudz darba piedāvājumu; galvenokārt gan kā runas pedagoģei, nevis kā aktrisei. Jāpabeidz arī studijas Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā, tāpēc skumt nebūs laika.
“Neprāta cena” LTV1 un “UgunsGrēks” TV3 man visus šos gadus ļāva baudīt aktrises darba spožo pusi. Tas deva atpazīstamību un rūdīja aktiermeistarību kameras priekšā. Ikviens aktieris zina, ka spēle uz skatuves un filmēšanas laukumā ir kaut kas pavisam atšķirīgs. Darbs lieliskā komandā kopā ar izciliem mana aroda profesionāļiem pie režisores, kurai es ļoti uzticējos, deva man ne vien labu pieredzi, bet arī labus draugus un daudz brīnišķīgu pazīšanos visam mūžam. Vai atkal es būtu gatava filmēties kādā seriālā? Kāpēc gan ne? Ar prieku!
Ģirts Ķesteris (Leons, Fēlikss)
Jūtos gandarīts, ka esmu piedalījies visvairāk skatītajā un visapjomīgākajā televīzijas seriālā atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā piedalījies arī vislielākais latviešu aktieru skaits. Būdams seriālā no pašiem pirmsākumiem, nedomāju, ka filmēšanās būtu ietekmējusi manu darbu Dailes teātrī. Tieši otrādi – pēc pirmajiem trim gadiem režisore Inta Gorodecka man teica, ka savā tēlojumā beidzot esmu piekļuvis kādai citai, daudz romantiskākai, maigākai un neaizsargātākai šķautnei nekā līdz šim teātrī atveidotajās lomās, jo teātrī es pārstāvēju visai nepieradinātu, destruktīvu un pašdedzinošu varoņu plejādi. Tādēļ prieks, ka “UgunsGrēkā” izdevās panākt balansu tēlu ziņā un atklāt sevī kaut ko jaunu. Mums visiem paveicās ar radošo komandu – ne tikai aktieriem, bet arī operatoriem, grimētājiem, producentiem, kas garantēja profesionalitāti un labu rezultātu.
Tēlaini runājot, “UgunsGrēks” tagad tiek nodzēsts, un labi, ka tā, jo, tuvojoties seriāla desmitgadei, negribētos to vēl vairāk stiept garumā un padarīt komisku. Taču man patīk šī ikdienas darbošanās, filmējoties seriālā, tāpēc ceru, ka nākotnē vēl būs iespēja spēlēt kādā seriālā, kur varēšu likt lietā savu “UgunsGrēkā” gūto pieredzi.
Aldis Siliņš (Donāts)
“UgunsGrēks” man deva lielu pieredzi, jo līdz tam nebiju tik daudz filmējies. Radošā komanda bija apbrīnojami forša. Satikos ar fantastiskiem aktieriem, ar kuriem citos apstākļos nebūtu iznācis kopā uzspēlēt, piemēram, Jakovu Rafalsonu vai Zani Daudziņu, ar kuru nu turpinās sadarbība teātrī “Panna”. Pateicoties seriālam, skatītāji mani labāk pazīst, un ir vairāk iespēju braukt ar izrādēm pa Latviju. No filmēšanās atmiņā palikuši tikai gaiši mirkļi. Parasti Dailes teātrī spēlēju pozitīvos tēlus, bet Donāta lomā nācās izpausties mazliet skarbāk, kaut gan mans varonis nebija ļauns. Tā kā pēc dabas esmu diezgan ekspresīvs, man patika, ka savā lomā varēju nedaudz padauzīties.
Leons Krivāns (Miervaldis)
Man jau seriālā bija tāda neliela lomiņa, vēl no tiem laikiem, kad tas saucās “Neprāta cena”. Tā kā tobrīd teātrī lomu tikpat kā nebija, biju priecīgs, ka varēju izjust savu profesiju, turklāt spēlēt kopā ar tik jaukiem kolēģiem. Sastrādāties ar režisori Intu Gorodecku bija viegli, jo viņa ir ļoti racionāla. Vienmēr pasaka, ko grib redzēt, bet ļauj arī aktierim zināmu brīvību. Nereti aktierus šķiro teātra un kino aktieros, un es laikam vairāk esmu televīzijas aktieris. Sensenos laikos filmējos komiskajā pirtnieka Frīda lomā, no kuras vēlāk teātrī vairs netiku vaļā, jo visi gribēja manī saskatīt Frīdi. Televīzija atšķirībā no teātra jau ienāk katrā ģimenē, un tā tu kļūsti par savējo. Kāds esi bijis zilajos ekrānos, tā daudzi tevi uztver arī dzīvē, pie tam ar visiem netikumiem. Tagad, satiekoties uz ielas ar cilvēkiem, esmu Mieriņš, bet, ja kāds piedāvātu atkal spēlēt, labprāt nomainītu šo vārdu uz citu.
