“UgunsGrēks” nerimst. Sākas 11. sezona! 3
Sen esmu vēlējusies nokļūt kādā karstajā punktā. Un nu tas izdevās – pabiju TV3 seriāla “UgunsGrēks” pašā epicentrā, kur filmēja jaunās, 11. sezonas pirmās epizodes. O, atpazinu gan viesnīcas bāru, kur plosījusies ne viena vien kaislība, kairās guļamistabas, kur arī gājis ne mazāk karsti, un Mildas virtuvi, gluži vai siekalas saskrēja mutē.
Droši vien gribat zināt, kā tad beidzās 10. sezonas pēdējā sērija – kuru Dana galu galā nošāva? Gan ar labu, gan viltu mēģināju to noskaidrot, tomēr atbildi neguvu. Būs vien jāpaciešas līdz pirmdienai, 20. janvārim, kad TV3 raidīs 11. sezonas pirmo sēriju.
Izcili aktieri – sižeta glābēji
Tā ir fantastika! Nav taču teātra izrāde, kur luga zināma, viss samēģināts un vienas emocijas raisa nākamās. Bet te – aktrise nāk no grimētavas, ieiet paviljonā iekārtotajā istabā un – hop! – momentā iedegas. “Vislielākā veiksme, kad seriālā ierodas brīnumains aktieris, kas glābs mūsu sižetu. Aizvadītā gada rudenī Izvēlējos Olgu Dreģi tāpēc, ka jutu – viņa droši var būt mafijas krustmāte, skatītāji tik ļoti viņu iemīlēja, ka attaisnoja un piedeva viņas gājienus,” teic režisore Inta Gorodecka. Olga Dreģe atklāj, ka 2013. gada rudenī režisore viņu iekārdinājusi ar Uldi Dumpi, ka derētu abus salikt kopā gluži kā reiz “Limuzīnā Jāņu nakts krāsā”. Skatītāji gan vaicājot, kad tad beidzot abi vairāk satuvināsies. Bet radu bērni raudājuši, kad redzējuši, kā Lidiju ieliek cietumā.
Inta Gorodecka labi zina teātra režisoru attieksmi pret seriāliem, bet tā tomēr ir iespēja aktieriem iegūt pieredzi kameras priekšā, kā arī jaunajiem skatītājiem vispār iepazīt aktierus. Ilze Vazdika stāstījusi, ka jaunieši noskatās teātra izrādi, nāk pasniegt puķi un saka – paldies, Mildiņ!
Ar kādām jūtām Ilze Vazdika sagaida seriāla 11. sezonu? “Priecājos, ka darbs turpinās, scenāristi jau saliks, kādā virzienā viss norisināsies. Tā ir seriāla specifika, ar kuru pirmo reizi mūžā šajā seriālā iepazīstos.”
Sižets ir dzīvs
Par laimi, šodienas filmēšanā ir klāt abas scenāristes Gunta Kalniņa un Inta Bernova. Aplūkoju viņu galvas. Ā, tad redz, kur rosās visi “UgunsGrēka” notikumi un varoņu attiecību zigzagi! Inta un Gunta ir profesionālas dramaturģes, rakstījušas scenārijus vairākiem seriāliem un labi zina šā žanra likumības. Skaidri apzinos, ka būšu kāda simtā žurnāliste, kas vaicā – kā abas raksta scenāriju? Tomēr scenāristes vienā mierā stāsta, ka viņas satiekas un runājas par to, kā tēli attīstīsies, kas ar viņiem notiks. Tad raksta, un, kad sižets lielās līnijās izstrādāts, pie darba ķeras dialogu autori. Tas taču ir vienreizēji – lemt likteņus, likt kādam nākt, citam aiziet no seriāla, iesaucos. Jā, scenāristes piekrīt – ir ļoti interesanti, tā ir pašu radīta pasaule, kur var spēlēties pēc saviem noteikumiem. Katru dienu scenāristes uz filmēšanu nenāk, bet, kad seriālā darbu sāk kāds jauns aktieris, vēro, kā viņš vai viņa saspēlējas ar partneriem, kādu tēlu izveido. Un tas palīdz sižeta virzībā. Tā negaidītie pagriezieni pārsteidz ne tikai mūs, skatītājus. “Saņemot scenāriju jaunajām sērijām, allaž nodomāju – nu, kā tas var ienākt prātā, apbrīnojami!” atzīst Regīna Devīte, kura taču tik ilgi spēlē Zentu. Bet jaunajiem aktieriem, vai viņiem netraucē, ja nezina, ar ko beigsies tēla līnija? Kristaps Rasims (Jezups): “Tas jau ir tas labākais. Teātrī zini, uz kurieni savu tēlu vest, un izrādes gaitā sagatavo augsni beigām, lai skatītājiem būtu neparedzamāk. “UgunsGrēkā” scenārija autori nav aizgājušas leģendas, bet dzīvi un šeit. Un arī aktieris pats ar savu būtību var piedāvāt korekcijas. Jautāju scenāristēm, kurp virzāmies. Ā, labi, klau, varbūt es tā varētu rīkoties? Scenāristes jau arī, mūsu spēli vērojot, saprot, uz ko vairāk likt akcentu.”
Operators Vilmārs Valters paslavē aktierus – visi labi jūt kameru, bet tas nemaz neesot viegli: “Nevari kā dzīvē skatīties partnerim acīs, jāskatās gan, bet vienlaikus jājūt arī kamera. Jo kamerai jāredz, kā viņi skatās acīs. Pa visiem “UgunsGrēka” gadiem kamerā paskatījās vienu reizi. Kurš? Ģirtam gadījās.”
Es viņu pazīstu!
Regīna Devīte (Zenta), Valmieras teātra režisora palīdze, izrāžu vadītāja, ir ļoti pateicīga saviem kolēģiem, ka var uz Rīgu izskriet: “Mana dzīvīte 35 gadus bija vairāk uz vietas Valmierā. Tagad līdz ar seriālu tas apvārsnis man ir paplašinājies. Arī atpazīstamība, kas ne vienmēr ir tas labākais. Šodien pat braucu tramvajā, bērni sauc – re, kur Zenta, re, kur Zenta! Mulsina, ka cilvēki ir neaudzināti, skaļi par tevi sarunājas, tev klātesot. Man tas šķiet dīvaini. Cita lieta, ka pasveicina vai pasmaida, tas atkal ir ļoti mīļi.” Arī Kristaps Rasims priecājas par seriālu kā vēl vienu aktierprasmes izmēģinājuma lauciņu. Un, protams, atpazīstamību. Viņš bieži vada pasākumus un, kā saka, bīda projektus, un tad ir patīkami, ka cilvēki pazīst.
Interesanti
* Bīriņu pilī, kuras ārskati parādās seriālā, aizvien ierodas interesenti, jautādami, kur notiek filmēšana;
* seriāls notur ļoti lielu interesentu loku, 10. sezonā vidēji katru sēriju vakarā noskatījušies 186 000 iedzīvotāji;
* filmēšanas grupa uzņem 10 – 37 epizodes dienā;
* dublu rekords 17 (smieklu lēkmes dēļ), vidēji tiek filmēti 2 dubli;
* jauks teksts: Jezups: “Zentiņ, ja tu melo, lūdzu, melo profesionāli!”
