Ugunsgrēks jumtos un sirdī 0
Bet kā tad ar ugunsgrēku 21. oktobrī? Saimnieks bija ienācis pusdienās. Bija pagājušas tikai desmit minūtes, kad pa logu tika pamanītas dūmu grīstes. Izskrienot ārā no mājas, pārdesmit metru attālās kūts jumts jau bija liesmās. Kūtī bija tikai sīklopi, kurus laimējies paglābt. Tāpat Guntaram izdevies ar artēziskā urbuma ūdens šļūteni nosargāt seno šķūni un piena māju.
Kad atbraukuši ugunsdzēsēji, negaidīti pamanīts, ka liesmās arī 300 metru attālā vides apziņas centra “Krūzēni” jaunbūves jumts. Vējš bija brāzmains, lai kāda dzirkstele ar skaidas skrambu turp aizlidotu, bet, no otras puses, dīvaini, kā vēlāk atklājās, ka otrpus jaunbūves zem pārsedzes paneļiem dedzis arī piķa gabals uz zemes, kas tik viegli nemaz neaizdegas.
Kas attiecas uz kūts skaidu jumtu, teorētiski to varēja aizdedzināt dzirkstele no dūmvada, bet, no otras puses, saimniekam, sargājot šķūni, šķitis, ka pa jumtu uguns tā kā virzās pa vējam skursteņa virzienā. Turklāt keramikas augstas drošības skurstenis bija trīs gadus vecs, nevainojami kalpojis un arī pēc ugunsgrēka palicis vesels, tāpat čehu malkas apkures katls.
“Pilnīgas pārliecības par ugunsgrēka izcelsmi man nav. Mums nauda, kas iegūta uz dabas rēķina, nekad nav bijusi dzinulis, jo dabas un amatnieku radītās vērtības nav nopērkamas, bet, piedzīvojot nelaimi, nieka mirklī izkūpējuši simts tūkstoši. Visas 12 ēkas birokrātisku prasību dēļ apdrošinātas nebija. Tām celtniecības laiku un nozīmi grūti nopamatot. Ēkām ir daudziem nepieņemamie skaidu jumti,” saka Guntars.
Bet Dolmaņi degunu nav nokāruši un turpina strādāt, paļaujoties uz saviem spēkiem. Viņi saka paldies visiem, kas palīdzējuši nelaimē.
Policijas sākotnēji ierosinātais kriminālprocess izbeigts.
