Pret kailcirtēm 0
Guntars savā mežā, tāpat kā viņa senči, kailcirtes nekad nav cirtis un principā ir pret tām. Par Latvijas izciršanu saimnieks ir tik dusmīgs, ka par izvērsto kailciršu politiku esot gatavs sūdzēt tiesā.
“Meža vērtību ilgtspējību var nodrošināt tikai izlases cirtes, kas ļauj izcirst to, kas attiecīgajā brīdī īpaši nepieciešams. Mežs pats sev ir dabisks stabilizators un dabas daudzveidības pamats. Nenoplicinoši saimniekojot, “Lielkrūžu” mežā ligzdošanas iespējas apliecinājis gan mazais ērglis, gan zivjērglis, kurš aizbaida zivju gārņus un kormorānus. Lielā mērā mazais ērglis ierobežo kurmjus, ko ornitologi konstatējuši tieši “Lielkrūžu” ligzdās. Šīm sugām ierīkoti mikroliegumi. Kailciršu rezultātā pazūd daudzas dzīvnieku un augu sugas. Es saprotu, ka mežs ir nauda, ar kailcirtēm to visērtāk savākt, bet kas domās par dabas un tautas nākotni? Varbūt tiem, kas izcērt mežu un no zemes nesaudzīgi izsūc pēdējos spēkus, vajadzētu atrēķināt kādus procentus par labu dabai draudzīga dzīvesveida uzturēšanai tiem, kas to vēlas? Lielie un naudīgie jau tā ir lobiju pasargāti. Mūsu saimniecību apmeklē arī ne mazums ārzemnieku. Pārsteigumu šoruden pauda Polijas lauksaimnieku skolu pasniedzēji – īpaši izbrīnīti viņi bija par to, kā, videi draudzīgi saimniekojot, Latvijā var izdzīvot ar uz pusi mazākiem atbalsta maksājumiem nekā viņu zemniekiem,” stāsta Guntars.
Saprotams, ka daudziem – lielzemniekiem, ierēdņiem, politiķiem, pat kaimiņiem – Guntars ar savu dzīves, dabas un saimniekošanas uztveri ir kā dadzis biksēs.
