Bez valsts atbalsta 0
Šobrīd Dolmaņi apsaimnieko vairāk nekā 100 hektāru zemes, kas sastāv no septiņiem dažādiem pļavu biotopiem. Visa lauksaimniecība un dīķsaimniecība ir bioloģiski sertificēta, bet īpaši aizsargājamās zemes aizņem lielāko daļu pļavu un vecāko mežu. Pļavās ganās liellopi un savvaļas zirgi. Saimniecībai ir 40 ha meža, kur dabas eksperti ieteikuši izveidot mikroliegumus, jo mežos mājo aizsargājamas putnu sugas. Dolmaņi ir bioloģiskās dīķsaimniecības pirmsācēji Latvijā, kas ir 10 ha platībā un kur izmēģināts pavairot 15 zivju sugas un ik gadu iegūstot kopā pusotru tonnu karpu, līņu, zandartu un citu zivju.
Pēc privātas iniciatīvas tiek veidots vides apziņas centrs ar apmācību teritoriju dabas biotopu apsaimniekošanā. Uzceltas guļbūves: estrāde un novadam raksturīgas palīgēkas. Iekopta teritorija, kur notiek dažādi brīvdabas sabiedriski un korporatīvi pasākumi, semināri, kuros ne tikai tiek popularizēta videi draudzīga saimniekošana, bet ļauj arī nopelnīt. Zināšanu pilnveidošanai “Lielkrūžu” teritoriju daudzu gadu garumā izmantojuši zinātnieki, skolotāji, zemnieki, studenti, skolu jaunatne un neskaitāmas tūristu grupas. Videi draudzīgā latviskā saimniekošana izrādīta daudzās TV programmās ārzemēs.
Tomēr Dolmaņi piebilst: visa zemnieku sētas apbūve, ieskaitot vides apziņas centra ēkas būvniecību un seno ēku uzturēšanu, notikusi bez valsts atbalsta, pacietīgi, ilgtspējīgi, daudzām paaudzēm sadarbojoties. Valsts atbalstu iesniegtie projekti nav guvuši, ja neskaita palīdzību, ko valsts piešķīra labas prakses audzēkņu apmācībai 1998. gadā. Naudas trūkums arī esot iemesls, kāpēc tagad ugunsgrēkā cietušo ēku 15 gadu laikā līdz šim nav izdevies nodot ekspluatācijā.
“Mēs rādām to, ko prata jau mūsu senči: ka var izdzīvot saskaņā ar dabu, nepostot to, saglabājot lauku sētas pievilcīgumu. Taču šobrīd daba ir nostādīta pret sabiedrību: sak, ja esi dabas sargātājs, tad nekāda saimniekošana tur nevar sanākt! Teikšu, ka šāda saimniekošana paver arī iespējas. Protams, šajos laikos, kad visapkārt no zemes, meža un ūdens, to noplicinot, tiek spiests ārā, cik vien spēj, gluži bez atbalsta bioloģiskie saimnieki izdzīvot nevar, taču tas ir ieguldījums ilgtermiņā, daba to ar uzviju atmaksās vēlāk. Lai iekoptu un uzturētu dabai draudzīgu lauku sētu, nepieciešami līdzekļi un laiks. Iedomājieties, man pa visām ēkām kopā līdz ugunsgrēkam bija 2600 kvadrātmetru skaidu jumtu. Mežā īstas dabas vērtības ienāk tikai pēc 150 gadiem, bet mūsu valstī ir politika, ka mežs līdz 100 gadu vecumam kailcirtēs jānocērt,” teic Guntars.
