Foto – Rauls Dzerelis

Veselības inspekcijas (VI) pārstāvis ­­Normunds­­ Kadiķis norāda, ka šis ugunsgrēks var atstāt ietekmi uz cilvēku veselību gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. Meteoroloģisko ap­stākļu ietekmē ugunsgrēka laikā dūmi strauji cēlušies augšup. Lai gan nākamajā dienā saņemti iedzīvotāju zvani ar sūdzībām par specifisku smaku pilsētā, tā ātri izkliedējusies, jo bijis visai spēcīgs vējš. Taču piesārņojums izkliedējies daudz plašākā teritorijā, iespējams, pat ārpus Latvijas robežām. “Degot atkritumiem, izdalās vesela ķīmisko savienojumu buķete, bet parasti vislielākās bažas ir par dioksīniem un furāniem, kas ir ilglaicīgi noturīgi piesārņotāji un uzkrājas barības ķēdē – nonākot jūrā, var uzkrāties zivīs, nonākot uz zāles, var uzkrāties mājsaimniecības dzīvniekos. Tie var atstāt ietekmi uz reproduktīvo veselību un ir kancerogēni,” skaidroja N. Kadiķis, uzsverot, ka noskaidrot, cik lielā mērā šis konkrētais ugunsgrēks būs palielinājis šo savienojumu koncentrāciju vidē, nebūšot nemaz tik viegli, jo tie rodas arī jebkura cita ugunsgrēka laikā. VI pārstāvis mierina Jūrmalas iedzīvotājus, sakot, ka centralizētā dzeramā ūdens sistēma ir labi pasargāta, jo ūdens tiek ņemts no dziļurbumiem, tāpēc ūdeni, kas nāk no krāna, varot lietot bez bažām. Cits jautājums ir negadījuma vietai tuvumā esošās privātmājas, kurām ir privātās akas vai seklie urbumi līdz 10 – 15 metriem. VI aicina iedzīvotājus, kuri dzīvo aptuveni 1 km rādiusā ap degušo atkritumu vietu, sekot līdzi ūdens kvalitātei piemājas akās un, pamanot ūdenim neparastu garšu, smaku vai krāsu, nekavējoties ziņot VVD vai VI. Tiesa, tas neesot dienas vai nedēļas jautājums, turklāt apjaust iespējamo ietekmi palīdzēšot paņemto gruntsūdeņu paraugu analīzes. Tuvējo mazdārziņu īpašnieki, rūpīgi nomazgājot dārzu labumus, varot lietot tos uzturā, jo no augsnes kaitīgie savienojumi augos varot uzsūkties vien ilgstošākā laika posmā.