Kļūme komunikācijā 3
Latvijā var legāli ievest no ārvalstīm atkritumus pārstrādāšanai, taču tikai ar nosacījumu, ja ir skaidri zināma pārstrādes vieta, bet īslaicīga uzglabāšana pieļaujama tikai līdz pārstrādāšanai. Atkritumu plūsmu valstī VVD nopietnāk sācis kontrolēt tikai pērn, kad parādījušies arī vairāki citi sīkāki pārkāpumi un neatbilstības šajā jomā. “Taču šis mums bija pārsteigums gan apjoma ziņā, gan tajā, kāda shēma tam visam apakšā. Te iesaistīti ļoti daudz uzņēmumu, ir daudz neskaidrību un daudz nesakritības dokumentos,” sacīja VVD vadītāja.
Pirmo sūdzību par šo vietu VVD saņēma jau pērnvasar, taču nodevis šo informāciju Jūrmalas domei, kura sākusi administratīvo lietvedību un par to informējusi arī VVD. Neviens dienesta inspektors nav klātienē apsekojis vietu, par kuru bijusi sūdzība, un pēc Jūrmalas domes ziņas saprasts, ka tā ir kārtējā neliela apjoma neatļauti izveidota sadzīves atkritumu izgāztuve.
VVD ģenerāldirektore uzsver, ka dienestam neesot tāda kapacitāte, lai, reaģējot uz visiem iedzīvotāju ziņojumiem, izsūtītu uz katru vietu inspektoru. Gada laikā tikai ar aplikācijas “Vides SOS” starpniecību vien saņemot vairākus tūkstošus ziņojumu. Tāpēc ierastā prakse bija informācijas nodošana konkrētajai pašvaldībai. “Pašvaldības savas kompetences ietvaros veic darbības un mums par to atbild. Konkrētajā gadījumā, ja mēs būtu zinājuši par atkritumu uzglabāšanas vērienu, mēs noteikti būtu reaģējuši. Diemžēl šoreiz tā ir bijusi komunikācijas kļūme,” stāsta Koļegova un aicina citkārt ziņotājus pievienot arī pārkāpumu vietas bildes.
Ministrs gan sola rosināt pārbaudi par informācijas apriti VVD, nosakot, kāpēc jau pagājušajā vasarā nenostrādāja vides aizsardzības sistēmas, kā arī apzināt iespējamo atbildīgo VVD, Jūrmalas domē vai Jūrmalas pašvaldības policijā. Tikmēr Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars aicinājis arī premjerministru Māri Kučinski 26. jūnija Koalīcijas sadarbības padomes sēdē skatīt jautājumu par valdības rīcību saistībā ar ugunsgrēku Jūrmalā, vēsta LETA. Šis gadījums izgaismojot virkni problēmu atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas samilzušas kopš Vides ministrijas likvidācijas un, viņaprāt, atkritumu ievešana Latvijā netiek kontrolēta, turklāt kāds ar to pelnot.
Lai gan Koļegova iepriekš nepārliecinoši skaidroja, kad tad īsti VVD uzzinājis par šo nelegālo atkritumu glabātavu, K. Gerhards norāda, ka dienests izdarījis milzīgu darbu, lai prettiesisko darbību pārtrauktu, savācot daudz materiālu par iesaistītajām personām un uzņēmumiem, lai policija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un VVD novestu lietu līdz galam un atrastu vainīgos.
“Visos gadījumos, kad darbība apdraud cilvēku dzīvību, veselību, vides kvalitāti, sods ir jāpiemēro nekavējoties. Konkrētajā gadījumā daļēji asfaltētā, daļēji neasfaltētā teritorijā bija izvietotas atkritumu ķīpas, kas apsegtas ar maskējošam plēvēm, tādējādi teritorija bija samērā kārtīga un dienests neredzēja tiešu un tūlītēju apdraudējumu vides kvalitātei, tāpēc uzskatījām, ka nav nepieciešama tūlītēja rīcība, taču devām pietiekami īsu termiņu, lai kompānija atkritumus no turienes aizvāktu,” dienesta rīcību saistībā ar šo gadījumu skaidroja Koļegova. Kā tik vērienīga apjoma atkritumu vešana un uzglabāšana varēja tik ilgi nenonākt atbildīgās instances redzes lokā? Koļegova norāda, ka atkritumi bijuši labi nomaskēti zem zaļajām plēvēm, kas tiem pārklātas, tāpēc, braucot garām pa blakus esošo šoseju, atkritumu vēriens neesot bijis redzams. Turklāt esot pamats domāt, ka atkritumu savešana notikusi īsā laikā, jo kopš maija konkrētās izcelsmes atkritumi vesti jau uz oficiālu atkritumu apsaimniekošanas vietu, nepilnu divu mēnešu laikā tur ievedot 435 tonnas.
