Ugunsgrēks dronu ražotnei Mārupē nodarījis lielus postījumus, policija veiks izmeklēšanu 34
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar pēcpusdienā Mārupē dega uzņēmums, kas ilgus gadus bija viens no pazīstamākajiem Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem – agrākais “UAV Factory”, kas tagad saucas “Edge Autonomy”. Šis uzņēmums ražo arī bezpilota lidaparātus jeb dronus Ukrainas vajadzībām, kurus paredzēts finansēt ar platformā “ziedot.lv” savāktajiem līdzekļiem.
“Edge Autonomy” ražo arī citus bezpilota lidaparātus, kas tiek piegādāti valdībām, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs. Uzņēmums tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem pasaules līmeņa bezpilota lidaparātu tehnoloģiju ražotājiem. Atsevišķi sociālo tīklu lietotāji apgalvo, ka uzņēmums nesen bija noslēdzis līgumus par dronu piegādēm arī ASV un Kanādas armijām.
Mārupē izvietotajā ražotnē izgatavoja “Penguin C Mk2” bezpilota lidaparātus, kas paredzēti izlūkošanas, monitorēšanas un dažādām citām militārajām vajadzībām. Šis lidaparāts spēj noturēties gaisā ilgāk par 20 stundām, un aprīkojumā ar Latvijā ražotu žiroskopiski stabilizētu kameru tas spēj veikt novērojumus vairāku kilometru attālumā. Tieši drona aerodinamiskā izturība un veiktspēja ir būtisks atbalsts veiksmīgu militāro operāciju izpildei – tā pērn novembrī, demonstrējot Ukrainai nosūtāmo militāro tehniku pie Kongresu nama, uzsvēra uzņēmuma pārstāvji.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informāciju par ugunsgrēku saņēmis otrdienas pēcpusdienā. Ēka dega ar atklātu liesmu, tai strauji izplatoties. Dzēšanas darbos tika iesaistīti plaši VUGD spēki – piedalījās arī lidostas ugunsdzēsēji ar vienīgo šādu ugunsdzēsēju autocisternu Latvijā, kuras ietilpība ir 35 tonnas ūdens.
Plkst. 19.11 ugunsdzēsējiem glābējiem izdevies ierobežot liesmu izplatīšanos, bet konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi turpinājās. Divstāvu ražošanas ēka dega 600 m2 un blakus novietotā produkcija 20 m2 platībā, karstuma ietekmē bojātas trīs automašīnas, informē VUGD.
Slimnīcā nogādāti divi ugunsgrēkā cietušie, bet vienam palīdzība sniegta uz vietas.
“Edge Autonomy” direktora vietnieks Jānis Vilmanis medijiem atzinis, ka ugunsgrēks nodarījis lielus postījumus, gan nekonkretizējot to apmērus.
Notikušā iemesli vēl tiks skaidroti un izmeklēti, taču aizdomas rada konteksts, kurā noticis šis incidents. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā Baltijas valstis ir starp aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām. Šajos apstākļos ar īsu laika atstarpi notiek divi incidenti stratēģiski svarīgos objektos – sprādziens 13. janvārī maģistrālajā gāzesvadā Lietuvā un tagad ugunsgrēks Latvijas bezpilota lidaparātu ražotnē. (Lietuvas policija gan vēstīja, ka pēc sprādziena gāzesvadā netiek izmeklēta apzinātas kaitniecības ietekme, arī gāzes pārvades sistēmas operatora vadības pārstāvis izslēdza “ļaunprātīgu trešās puses rīcību”.)
Valsts policija veiks izmeklēšanu par ugunsgrēku Mārupē. Aktuālo informāciju saņēma arī iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, ziņo LETA. Patlaban esot pāragri runāt par iespējamiem ugunsgrēka izcelšanās iemesliem. Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova aģentūrai LETA teikusi, ka sākotnējā informācija neliecina, ka būtu notikusi ļaunprātīga dedzināšana, tomēr ir sākts kriminālprocess, lai noskaidrotu precīzus iemeslus.
“Edge Autonomy” 2021. gadā strādāja ar 8,661 miljona eiro apgrozījumu un guva 546 356 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.
Ar nosaukumu “Edge Autonomy” uzņēmums darbojas no 2022. gada. Pērn apvienojās 2009. gadā dibinātais Latvijas uzņēmums “UAV Factory” un 1989. gadā dibinātais ASV uzņēmums “Jennings Aeronautics”, vienlaikus mainot arī nosaukumu. Uzņēmumu “UAV Factory” 2021. gadā nopirka privātais ASV investīciju fonds “AE Industrial Partners”. No sākotnējiem “UAV Factory” dibinātājiem uzņēmumā šobrīd palicis tikai uzņēmuma līdzdibinātājs Josifs Menakers.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vietnē lasāms, ka viņš ir LZA Eiropas Politikas pētījumu institūta padomes loceklis un ka 1989. gadā viņš no Latvijas emigrējis uz ASV kā politiskais bēglis. Tāpat LZA vietnē minēts, ka “UAV Factory” nodarbinājis 80 darbiniekus un piegādā produkciju tādiem pasaulē slaveniem uzņēmumiem kā “Airbus”, “Textron” un “Boeing”. Otrs “UAV Factory” dibinātājs Konstantīns Popiks uzņēmuma valdi pameta 2022. gada februārī.
