Ugunsgrēkos cietuši trīs cilvēki; Salaspilī liesmo pieci hektāri kūlas 0
Aizvadītajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 53 izsaukumus. Kopumā dzēsti 54 ugunsgrēki, tajā skaitā 13 kūlas ugunsgrēki, veikti 14 glābšanas darbi, bija arī 11 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos cietuši trīs cilvēki.
Kā portāls LA.lv uzzināja VUGD, vakar saņemta informācija, ka uz Alūksnes ezera ledus atrodas 16 gadus vecs jaunietis, kurš netiek krastā, jo ledū bija izveidojusies plaisa.
Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji ieraudzīja, ka apmēram 20 metrus no krasta ezerā ir izveidojusies plaisa, bet aiz tās stāv jaunietis ar riteni. Ar glābšanas dēļa palīdzību ugunsdzēsēji glābēji jaunieti nogādāja krastā un nodeva policijas darbiniekiem pārrunu veikšanai.
Kā jaunietis pastāstīja ugunsdzēsējiem glābējiem, viņš ar riteni bija šķērsojis ezeru, bet netālu no krasta ieraudzījis plaisu, nobijies un zvanījis uz 112. VUGD atgādina, ka uz ledus atrasties ir bīstami!
Savukārt Rīgā, Nāras ielā, dzīvojamajā mājā bija izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg mājas otrais stāvs 15m2 platībā. Ugunsgrēkā cieta apmēram 40 gadus vecs vīrietis.
Jēkabpils novada Ābeļu pagastā dzīvojamajā mājā bija izcēlies ugunsgrēks; dega sadzīves mantas piecu kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā cieta apmēram 50 gadus veca sieviete, kura saindējās ar degšanas produktiem.
VUGD izbrauca uz Carnikavas novadu, kur vienstāvu dzīvojamās mājas virtuvē dega grīdas pārsegums 1,5m2 platībā. Ugunsgrēkā cieta apmēram 40 gadus veca sieviete.
Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 13 kūlas ugunsgrēkus. Lielākais no tiem tika reģistrēts Salaspils novada Salaspils pagastā, kur sausā zāle dega piecu hektāru platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.
Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.
