Ugunsdzēsēji turpmāk brauks no tālāka posteņa 15
LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) īslaicīgi līdz gada beigām apturēs 18 mazāk noslogoto posteņu darbību, tomēr iespēju robežās turpinās pildīt savas funkcijas.
Tā vakar preses konferencē paziņoja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš. Darbība tiks apturēta Rojas, Sabiles, Piltenes, Alsungas, Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes, Auces, Bulduru, Baldones, Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas, Strenču, Zilupes un Tilžas posteņos. Tas nenotiks vienlaikus, katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu – dažas dienas posteņi turpinās strādāt, bet citās dienās nedarbosies.
Darbības apturēšana nozīmē, ka posteņa darbinieki nedosies uz operatīvajiem izsaukumiem no konkrētā posteņa, bet no tuvākajām struktūrvienībām, bet posteņa komandieris turpinās pildīt savus pienākumus savā pašreizējā darbavietā.
“Īslaicīgas apturēšanas ilgums būs atkarībā no posteņu ģeogrāfiskā izvietojuma un situācijas personāla jomā, proti, tas varētu būt no vienas dienas līdz divām nedēļām, kopā summējot līdz gada beigām. Darbības apturēšana notiks ar pārtraukumiem. Ja dienests varēs attiecīgajā dienā nodrošināt trīs cilvēku dežūrmaiņā, tad viņi attiecīgi reaģēs uz izsaukumiem,” norādīja Āboliņš.
Posteņu darbinieki atlaisti netiks, bet pārcelti uz citām VUGD struktūrvienībām, un VUGD centīsies nodrošināt savus pakalpojumus no citām struktūrvienībām. Dienests centīšoties, lai minimāli ietekmētu reaģēšanas laiku uz izsaukumiem, tomēr patlaban esot grūti pateikt, par cik sekundēm vai minūtēm pieaugs reaģēšanas laiks. “Tā ir tīrākā ģeogrāfija, proti, cik liels attālums ir līdz notikuma vietai. Līdz ar to katrā gadījumā tas būs individuāli atkarīgs no reaģēšanas attāluma,” teica Āboliņš.
Patlaban saskaņā ar noteikumiem ugunsdzēsējiem notikuma vietā jāierodas astoņu minūšu laikā pilsētā, ciemā un mazciemā, ja šajās apdzīvotajās vietās atrodas daļa vai postenis. Savukārt pilsētā, ciemā un mazciemā, kur nav daļas vai posteņa, kā arī citā novada teritorijā jāierodas 23 minūšu laikā. Noteikumi paredz, ka glābēji var ierasties notikuma vietā vēlāk, ja ierašanos aizkavējuši apstākļi, ko radījusi nepārvarama vara, notikusi dabas vai cilvēka izraisīta katastrofa, vienlaikus saņemti ziņojumi par vairākiem notikumiem, ceļā uz notikuma vietu ir radušies satiksmes sarežģījumi vai arī saņemtais ziņojums par notikumu nav saistīts ar ugunsgrēku un nepastāv draudi cilvēka dzīvībai.
Posteņi izvēlēti pēc rūpīgas izsaukumu skaita analīzes apkalpojamajā teritorijā un ņemot vērā iedzīvotāju migrāciju.
Šāda situācija izveidojusies, jo dienestā ir 12% vakantu amatu jeb gandrīz 400 nodarbināto iztrūkums apvienojumā ar 160 nodarbināto ilgstošu prombūtni – darbnespējas, bērnu kopšanas atvaļinājumi.
Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons žurnālistiem teica, ka posteņu darbības apturēšana jau bija paredzama situācija, jo jau desmit gadus valdība informēta par iekšlietu dienestu problēmām un personāla trūkumu iekšlietās, tomēr atbalsts izpalicis. Ministrs pauda cerību, ka nākamā valdība tuvākajā laikā varēs pieņemt lēmumu par adekvāta finansējuma piešķiršanu iekšējai drošībai. Vienlaikus Eklons brīdināja, ka, ja arī atradīsies īslaicīgs finansējums glābēju atalgojuma celšanai, tas neļaus īsā laikā nokomplektēt pilnībā VUGD personālu, atalgojuma jautājums ir ielaists ilgtermiņā un VUGD ir nekonkurētspējīgas algas.
“VUGD nespēj konkurēt darba tirgū atalgojuma ziņā, un gaidāmais cenu un izmaksu kāpums mums neļauj ne tikai piesaistīt jaunus nodarbinātos, bet arī noturēt esošos profesionāļus. Mums šobrīd vairs nav pietiekams ugunsdzēsēju glābēju skaits, lai mēs varētu nodrošināt, ka katru diennakti visās daļās un posteņos ar autocisternu uz izsaukumu var doties trīs amatpersonas, kas saskaņā ar darba aizsardzības prasībām ir absolūtais minimums,” pauž O. Āboliņš.
Šogad personāla trūkuma problēmas risinātas vairākos veidos. Pirmajā ceturksnī, lai nepārsniegtu saprātīgu virsstundu skaitu, autocisternā uz notikumu bieži devās divi, nevis trīs ugunsdzēsēji glābēji, pārkāpjot darba aizsardzības prasības un palielinot traumu gūšanas risku, informē VUGD. Otrajā ceturksnī tikušas ievērotas darba aizsardzības prasības, bet strauji auga virsstundu skaits, kuras apmaksātas, pārskatot izdevumus.
Tas radījis pārslodzi, kas ilgstoši nav pieļaujama. Šā gada pēdējos mēnešos līdzekļu virsstundu apmaksai VUGD budžetā neesot, un vairākās struktūrvienībās tas nerisinātu kritisko personāla trūkumu, jo, plānojot resursus, ir jāievēro arī likumos noteiktais atpūtas laiks un maksimāli iespējamais virsstundu skaits.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība paziņojumā presei aicina politiķus nekavējoties veikt izmaiņas likumos, paredzot, ka iekšlietu nozares un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām atalgojums 2023. gadā tiks palielināts nevis vidēji par 10%, bet gan par 30%. Iekšlietu dienestu amatpersonām esot jānodrošina vismaz 1500 eiro mēnešalga pēc nodokļu nomaksas, uzskata arodbiedrība.
