Ugunsbīstamība mežā palielinās. No gada sākuma Latvijā reģistrēti jau 154 meža ugunsgrēki 4
Šogad maijs mūs lutinājis ar siltu un sausu laiku, taču šim agrās vasaras radītajam priekam ir arī savas ēnas puses – mežos būtiski paaugstinās ugunsbīstamība. Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanos, no 1. maija visā Latvijas teritorijā Valsts meža dienests (VMD) noteicis ugunsnedrošā laika posma sākumu. Diemžēl kopš karstā laika sākuma meža ugunsgrēku skaits arvien palielinās.
Maija sākumā bija reģistrēts 61 meža ugunsgrēks un kopējā izdegusī meža zemes platība bija 22,29 hektāri. Mēneša beigās reģistrēti jau 154 meža ugunsgrēki, bet kopējā izdegusī platība sasniegusi 140 hektārus, informē VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis. Lielo mežu ugunsgrēku skaita pieaugumu viņš skaidro ar to, ka šajā statistikā parādās arī nelieli meža degšanas gadījumi. “Ja meža vidū ir ugunskura vieta un cilvēka neuzmanīgas rīcības dēļ izdegusī platība ir pāris kvadrātmetri, arī tas skaitās meža ugunsgrēks.”
Galvenais meža ugunsnelaimju vaininieks – cilvēks
Taujāts par galvenajiem meža ugunsnelaimju cēloņiem, Z.Jaunķiķis bilst, ka lielākoties meža ugunsgrēki izceļas cilvēka neuzmanības, neapdomības un dažkārt arī ļaunprātības dēļ. Nevar izslēgt arī elektrolīniju īssavienojumus vai tādu dabas parādību kā zibens, bet šādi gadījumi ir salīdzinoši reti. Cilvēki ļoti bieži neaizdomājas, kādas var būt neapdomīgas rīcības sekas. Arī pa automašīnas logu izmests izsmēķis, nekārtīgi apdzēsts ugunskurs, kurš uzkurināts tam nepiemērotā vietā var izsaukt meža ugunsgrēku.
Arī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks uzsver, ka visbiežākais meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir neuzmanīga apiešanās ar uguni mežā vai tiešā tā tuvumā. Pavasaros meža ugunsgrēki arī sākas no pērnās zāles dedzināšanas tiešā meža tuvumā, bet vasaras mēnešos meža apmeklētāji mēdz līdz galam nenodzēst iekurtos ugunskurus vai veikt šķietami sīkumainu darbību, zemē nosviežot degošus vai gruzdošus priekšmetus. “No gruzdoša vai līdz galam nenodzēsta ugunskura katra spēcīgāka vēja pūsma var izpūst kādu dzirksteli blakus esošajā mežaudzē, un tad līdz ugunsnelaimei ir tikai viens solis,” brīdina E.Leišavnieks.
Ko nedrīkst darīt ugunsnedrošajā laika posmā
Ikvienam iedzīvotājam, uzturoties mežā, ugunsnedrošajā laika posmā ir jāievēro īpaša piesardzība un ugunsdrošības prasības. Ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus; kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus tām; atstāt ugunskurus bez uzraudzības; dedzināt atkritumus; braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem; veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Par šo noteikumu neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība.
E.Leišavnieks norāda, ka to iedzīvotāju vajadzībām, kuri ugunsnedrošajā laika posmā vēlas atpūsties mežā un relaksēties pie ugunskura, “Latvijas valsts meži” ierīkojuši un regulāri uztur vairāk kā 300 atpūtas vietas visā Latvijas teritorijā, kur līdzās speciāli ierīkotām ugunskuru vietām, cilvēku ērtībām izvietoti koka soli un nereti arī galdi. Pirms došanās prom, ugunskura vieta jāsakopj un obligāti jāpārliecinās, ka uguns ir pilnībā nodzēsta un nav nekādas gruzdēšanas vai kūpēšanas pazīmes. “Pēc būtības šādos laika apstākļos, kad mēnesi no vietas nav bijuši pietiekami nokrišņi uz mežu nevajadzētu ņemt līdzi un lietot priekšmetus, ar kuriem var veidot atklātu liesmu, arī no smēķēšanas mežā jāatturas, jo šajos sausajos apstākļos pietiek ar vienu dzirksteli, lai tas uzliesmotu,” uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs.
Savukārt personām, kuras mežā veic kādu saimniecisko darbību, jāņem vērā, ka bez saskaņošanas ar VMD tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus.
Meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem. Tas vajadzīgs, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam jāatceras, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību un nepieļaut lai ugunsgrēks atjaunojas.
Ja gruzd un dūmo zemsedze…
Ja, braucot vai ejot gar mežu, redzams, ka gruzd un dūmo zemsedze, steidzami jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un pēc iespējas precīzāk jānosauc atrašanās vieta. Kā norāda E.Leišavnieks, tad izmantojot dažāda veida aplikācijas viedtālrunī, iespējams noteikt arī konkrētās vietas koordinātes, kuras noziņot attiecīgajiem dienestiem. Ja tālrunī instalēta LVM GEO aplikācija, ar tās starpniecību iespējams precīzi identificēt arī attiecīgās vietas kvartāla un nogabala numuru, kurā konstatēts meža ugunsgrēks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņemto informāciju nodos tālāk VMD, kurš Latvijā atbild par mežu ugunsgrēku dzēšanu. Ja ir zināma VMD teritoriālā struktūrvienība un kontakttālrunis, informāciju var nodot arī tieši.
Nekādā gadījumā nevajadzētu pabraukt vai paiet garām ugunsnelaimes vietai, cerot, ka attiecīgajiem dienestiem būs paziņojis kāds cits, tāpat nav ieteicams mēģināt dzēst uguni saviem spēkiem.
