Ugunsrituāli pilskalnos un svētbirzīs 1
– Uguns maģiskais spēks mani ir valdzinājis jau kopš bērnības. Reizēm vēl šodien sapņos redzu sevi vērojam, kā vecmāmiņa cep maizi. Krāsns mute toreiz bija vērsta pret logu, un es gluži kā apburta lūkojos uguns atspulgos stiklā. Uguns man šķiet kā slieksnis uz citām dimensijām, bet ugunskurs – kā pasaules centrs, kas nodrošina tiešu kontaktu ar Dievu, – stāsta dziedniece, reiki skolotāja Edīte Vēja, kas nu jau vairāk nekā desmit gadus vada uguns rituālus Latvijā. Tie notiek dažādās vietās, vispiemērotākie ir pilskalni, meži, svētbirzes, kur ir tīrs energokanāls starp debesīm un zemi. Vasaras pilnbriedā Edīte uguns rituālus veltot ziedēšanas priekam – un ne tikai dabā, bet katrā no mums. Tie pauž sajūsmu par sauli, krāsām un smaržām, ar ko mūs tik dāsni apvelta daba.
– Sākumā piedalījos Rasmas Rozītes rīkotajos, vēdisma tradīcijās balstītajos uguns rituālos, kopīgi dziedot mantras, tomēr man šķita, ka uguni var pielūgt arī citādi – latviskāk, – atceras Edīte. Latviskā uguns pielūgšanas veida meklējumos viņa iepazinusies ar domubiedrenēm zintniecēm Māru Dālderi un Dzidru Rijnieci. Soli pa solim sākusi meklēt, kas par uguni teikts mūsu dainu krājumos, tomēr sākumā neko daudz nav atradusi. – Beigās sevi aicināju – esi mierīga, sirds tev pateiks priekšā. Un patiesi – viss izdevās lieliski! – gatavošanos savam pirmajam uguns rituālam atceras Edīte. Tas noticis pirms vairāk nekā desmit gadiem Jelgavas bibliotēkas telpās, kur nelielā ezoteriski noskaņotu domubiedru grupa bija iededzinājusi uguni apgāztas piramīdas formas trauciņā. Toreiz dažiem šķitis – ar kādām arhaiskām lietām mēs šeit nodarbojamies! Nākamais Edītes vadītais uguns rituāls noritējis vasarā – pie Lielupes, kur bijis sakurts liels ugunskurs, un tajā jau piedalījušies vairāk nekā trīsdesmit cilvēki. – Rituāla laikā biju noliekusies un ziedoju ugunij. Nekad neaizmirsīšu sajūtu, kas mani pārņēma, paceļot galvu un ieskatoties apkārtējo cilvēku acīs. Tās pauda ko tādu, ka man kļuva skaidrs – uguns rituāli cilvēkiem ir nepieciešami, – atceras Edīte, jautāta par spilgtākajiem pašas pārdzīvojumiem pirmo uguns rituālu laikā.
