Uģis Rotbergs: Migranti vairs nav tikai migranti, bet ir hibrīdkara ierocis 13
Uģis Rotbergs, Saeimas deputāts (JV), TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” paskaidro, ka ir atšķirība starp bēgļiem, kas ierodas caur visiem kontrolpunktiem legālā veidā, un tiem, kas vēlas ierasties nelegāli, provocējot robežu.
Arī ar nelegālajiem migrantiem apejas humāni.
Ja viņiem ir bērni, veselības problēmas, nevarība, tos visus uzņem un ieliek patvērumu centros, viņš stāsta, taču piebilst, ka daļa no viņiem tāpat pazūd.
Tas, kur ir šis kļūdainais sentiments – migranti nav tikai migranti, bet ir arī hibrīdkara ierocis atklātā veidā, viņš uzsver.
Arī Saeimā esot debates. Ir kolēģi, kas Saeimā šo “humānismu” paceļ tādā izpratnē, ka cenšas iestāstīt citiem, ka šiem hibrīdkara dalībniekiem jāpieskaras tikai pūkainiem cimdiem. Un tas tiešām tā nav. Ja paskatāmies no Polijas, Lietuvas, tā ir vesela migrantu kustība.
Mēs visu laiku pagarinām ārkārtas situāciju, kas nav normāli, viņš uzsver, apgalvojot, ka ir nepieciešams šajā situācijā kaut ko mainīt.
Aģentūra LETA vēstīja, ka Latvijas austrumu robežas izbūve un aprīkošana ir absolūtā prioritāte, tā vakar pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš norādīja, ka ar Ministru pārrunāta prezidenta vizīte uz Latvijas austrumu robežu, pārrunāti darāmie darbi gan no būvnieku, gan arīdzan no valsts institūcijām. Prezidents sacīja, ka šis jautājums detalizētāk tiks cilāts septembra Nacionālās drošības padomes sēdē.
Rinkēvičs uzsvēra, ka 17.augusta Nacionālās drošības padomes sēdē plānots runāt par to, uz ko norādīja Valsts robežsardzes pārstāvji un tā ir sodu politika hibrīdkara apstākļos.
“Tiem, kuri palīdz, organizē nelegālo migrāciju un palīdz Aleksandra Lukašenko režīmam, palīdz ienaidniekam. Par to var saņem 30 dienu sodu, pēc kura izciešanas cilvēks ir labi atpūties un turpina darīt to, ko darīja iepriekš. Kāda jēga ir prasīt no robežsardzes, Zemessardzes un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem aktīvi aizsargāt robežu, ja tādās situācijās tiesas un prokuratūra uz lietām skatās citādāk,” teica prezidents, piebilstot, ka acīmredzot jābūt nopietnākām vadlīnijām.
Prezidents uzsvēra, ka saistībā ar austrumu robežu jārunā par vairākiem jautājumiem.
Viņš norādīja, ka robeža ir sadalāma trīs daļās – ir robežas posms, kur ir brikšņi, robeža ar Krieviju, kas būvēta līdz 2019.gadam un atbilst tā laika uzstādījumiem, ka Krievija ir lielāks riska faktors, un ir arī robeža ar Baltkrieviju, kas izbūvēta, lai pildītu savu funkciju – apturēt migrantus, tomēr žogs pats par sevi no lielākām provokācijām nepasargās.
“Mums ir daudz kontrolētāju un uzraugu, bet ar darītājiem ir pašvaki. Robežas izbūve tika apturēta. Negribu runāt par to, cik pamatoti vai nepamatoti tas ir bijis. Taču tas ir radījis situāciju, ka cilvēki trīs reizes padomā. [..] Manuprāt, kaut kas ir nogājis pilnīgi greizi, jo esam pārgājuši no rezultāta uz procesu, bet mums ir jāatgriežas pie rezultāta,” sacīja prezidents.
Rinkēviča ieskatā, Latvijas austrumu robežas aprīkošana ar sensoriem, videonovērošanas sistēmām, kā arī atturošā žoga izbūve ir absolūta prioritāte. Pēc prezidenta paustā, tur, kur vajadzēs grozīt likumus, tas tiks darīts.
