Uģis Mitrevics: Birokrātija administratīvo sodu sistēmā grauj ticību valstij 0
Autors: Uģis Mitrevics, Saeimas deputāts
Birokrātijas mazināšana jau ilgstoši ir aktuāls jautājums, kas prasa konkrētus, reālus risinājumus. Patlaban ir izveidotas darba grupas, kas analizē un cenšas ieviest reformas, taču vairāki risinājumi, kas tiešām var izskaust birokrātiju, jau sen ir zināmi. Piemēram, administratīvo sodu sistēmā. Ir jāizbeidz cilvēku dzenāšana un reizēm pat vajāšana pa birokrātijas “labirintiem”. Mainot šo sistēmu mēs beidzot novērstu vienkāršu lietu sarežģīšanu un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valstij.
Šo rakstu vēlos uzsākt ar konkrēta birokrātijas piemēra izpēti, kas spilgti parāda, kā sarežģīti un nevajadzīgi birokrātiski procesi ietekmē ikdienas dzīvi un darbu, īpaši administratīvo sodu jomā. Bieži vien cilvēkiem ir jāiziet cauri vairākiem birokrātiskiem soļiem, lai samaksātu sodus, vai arī viņiem tiek piemēroti sodi, kas, šķiet, nav atbilstoši situācijai. Šādi birokrātiskie šķēršļi aizkavē cilvēkiem svarīgus ikdienas darbus, palielina laika patēriņu un rada neapmierinātību ar valsts pārvaldi.
Latvijā gada laikā administratīvo pārkāpumu lietās tiek pieņemti aptuveni 500 000 lēmumi. Šie lēmumi skar plašu pārkāpumu spektru, tomēr absolūtais vairākums no tiem ir par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Vērtējot šo apjomu pret mūsu iedzīvotāju skaitu, tas ir ļoti iespaidīgs. Tam ir vairāki iemesli. Piemēram, maldīgs pieņēmums, ka, pārkāpjot noteikumus, iespējams ietaupīt laiku. Tāpat satiksmes jomā pastāv korelācija – jo neskaidrāki un neatbilstošāki satiksmes organizācijas risinājumi, jo vairāk pārkāpumu. Latvijā šī problēma ir īpaši izteikta.
Tehnisko līdzekļu izmantošana satiksmes pārkāpumu fiksēšanā kļūst arvien plašāka, taču sodu piemērošanas sistēma netiek pielāgota reālajai situācijai. Rezultātā viens brauciens var radīt vairākus sodus. Piemēram, savlaicīga iebraukšana sabiedriskā transporta joslā, netraucējot sabiedriskajam transportam, pirms labā pagrieziena manevra veikšanas tiek definēta kā noteikumu neievērošana. Tāpat viena manevra, kas regulēts ar vairākām zīmēm, veikšana, tiek traktēta kā vairāki pārkāpumi. Jāpiemin arī “agresīvas braukšanas” plašā interpretēšana, situācijai uz ceļa neatbilstīgie ātruma ierobežojumi, kas turklāt tiek regulēti ar konkrētam mērķim neatbilstīgām metodēm u.c., Tas ne vien palielina spriedzi uz ceļa, bet komplektā ar 2020. gadā ieviesto sodu izpildes regulējumu ir radījis ievērojamu birokrātijas pieaugumu, palielinot nelietderīgus izdevumus gan valsts, gan iedzīvotāju pusē.
Ņemot vērā ceļu satiksmē pieņemto lēmumu lielo īpatsvaru (vairāk nekā 90% no kopskaita), kā arī to, ka satiksmes dalībniekiem periodiski ir vajadzīgi dažādi valsts pakalpojumi (tehniskā apskate, vadītāja apliecības aktualizācija u.c.), jau pirms vairāk nekā 20 gadiem tika ieviesta ļoti racionāla sistēma – lēmums ar vienu klikšķi tika ievadīts sistēmā un, ja nebija savlaikus samaksāts, par to laipni atgādināja pie CSDD kases lodziņa.
Tomēr ierēdņi nebūtu ierēdņi, ja viņi nemeklētu iespējas sistēmu uzlabot. Un tā, 2020. gadā, kā ierasts – ar viscēlākajiem mērķiem un vislabākajiem pamatojumiem – veicināt sodu laicīgāku nomaksu, tika ieviesta šobrīd spēkā esošā sistēma, kuras ietvaros kādreizējais viens “klikšķis” ir aizstāts ar četriem vai pieciem. Turklāt pirms katra no tiem darbiniekam ir jāpārliecinās par tālāko virzību.
Kā jau parasti pēc vērienīgām pārmaiņām, Valsts kontrole (VK) izvērtē, vai ir sasniegti iecerētie rezultāti. Veiktajā revīzijā par administratīvo naudas sodu izpildi secināts, ka pieaugusi ne vien birokrātija, bet arī iestāžu darba apjoms, taču tas nav nodrošinājis būtiskus uzlabojumus sodu nomaksas rādītājos. Lai gan pēc Administratīvās atbildības likuma stāšanās spēkā ieviestās izmaiņas solīja sodu izpildes centralizēšanu un vienkāršošanu, VK atklāja, ka realitātē rezultāti nav atbilduši cerētajam – gluži pretēji – sodu administrēšana ir kļuvusi sarežģītāka, iestāžu darba apjoms ir nevis samazinājies, bet pieaudzis, taču samaksas rādītāji nav uzlabojušies. VK ziņo, ka “pēc Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās 2020. gada 1. jūlijā Valsts policijas darba apjoms, nodrošinot administratīvo naudas sodu izpildi, ir pieaudzis piecas (!!!) reizes. Valsts policijai ir jāveic virkne administratīvo darbību, kas agrāk nebija jādara, un administratīvo sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē labprātīga nomaksa vairs netiek veicināta ar pakalpojumu saņemšanas ierobežojumiem, kas ļautu gan panākt naudas sodu nomaksu, gan ļautu ierobežotos Valsts policijas cilvēkresursus izmantot sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.” Jānorāda, ka jaunais regulējums ir radījis papildu resursu nepieciešamību arī Zvērinātu tiesu izpildītāju sistēmā.
Revīzijā secināts, ka, veicot Administratīvās atbildības likumprojekta sākotnējo ietekmes novērtējumu, netika izvērtēta ietekme uz administratīvajām procedūrām, iestāžu darbību, resursiem un izmaksām, kā arī to atbilstība mērķiem. Noteiktajā termiņā netika veikts arī jaunā regulējuma novērtējums, kas palīdzētu izvērtēt naudas sodu izpildes efektivitāti un noteikt nepieciešamos uzlabojumus. Tādējādi ir kļuvis skaidrs, ka ieviestais regulējums ne vien nav nodrošinājis plānoto efektu, bet radījis vērā ņemamu defektu.
Runājot par cilvēkresursiem, tad pārsteidzošs varētu būt fakts, ka administratīvo naudas sodu izpildes nodrošināšanā šobrīd ir iesaistīti 1570 darbinieki, no kuriem lielākā daļa veic šo funkciju tikai kā papildus pienākumu, turklāt liela daļa no šiem darbiniekiem ir amatpersonas ar dienesta pakāpi, kuru zināšanas un kvalifikācija nav nepieciešama šo pienākumu veikšanai.
Lai defektu pārvērstu atpakaļ par efektu, manuprāt, ir vēlreiz jāatgriežas pie šī jautājuma un ne vēlāk kā no 2026. gada 1. janvāra Administratīvās atbildības likumā jāveic nopietni grozījumi – jāvienkāršo sistēma un jāsamazina administratīvie resursi, lai darbiniekus varētu novirzīt sabiedrības drošības uzlabošanai. Jāmazina situācijas, kad finanšu trūkuma dēļ sodi “apaug” ar piespiedu izpildes izdevumiem, vienlaikus veicinot sabiedrības uzticību valsts institūcijām un samazinot nepieciešamību iesaistīt tiesu izpildītājus.
Ir sagatavoti un iesniegti grozījumi, kas paredz sistēmas vienkāršošanu un administratīvo resursu efektīvāku izmantošanu. Paredzēts pagarināt soda samaksas termiņus, piedāvāt maksājumu sadalīšanu un paplašināt principa “maksā ātrāk, maksā mazāk” pielietošanas iespējas. Tāpat sagaidāms, ka automatizētie risinājumi un centralizētā sodu izpildes sistēma ļaus samazināt kļūdu skaitu un nodrošināt, ka samaksātā soda nauda “iekrīt” pareizajā kontā un lieta var tikt slēgta bez vairāku iestāžu iesaistes un sarežģītas papildus administrēšanas. Likumprojekts paredz arī būtiskas izmaiņas sodu izpildes kārtībā, piemēram, iespēju ierobežot pakalpojumu pieejamību nesamaksāta soda gadījumā, kas būtu efektīvāks mehānisms nekā tūlītēja lietas nodošana tiesu izpildītājiem.
Grozījumu mērķis ir panākt ne tikai efektīvāku, bet arī taisnīgāku administratīvās atbildības sistēmu. Valsts pārvaldei jānodrošina skaidra un saprotama soda izpildes kārtība, kas neuzliek nesamērīgu slogu iedzīvotājiem. Administratīvajām procedūrām jābūt saprātīgām un taisnīgām, nevis pārmērīgi sarežģītām.
Manuprāt, valsts pārvaldei un iedzīvotājiem ir jāsadarbojas, nevis jāturas pie principa, kas balstīts uz nepārtrauktu uzraudzību un sodīšanu. Tā vietā, lai radītu apstākļus, kuros no cilvēkiem var vairāk iekasēt soda naudās, jāveido vide, kurā uzticēšanās un sadarbība ir prioritāte. Piemēram, ceļu satiksmes organizācijai jāatbilst reālajai situācijai uz ceļa, nevis principam: jo lielāki ierobežojumi un jo neskaidrākā veidā tie tiks darīti zināmi satiksmes dalībniekiem, jo vairāk varēs iekasēt soda naudās. Ja tiek pieļauts pārkāpums un ir pieņemts lēmums par naudas sodu, jānodrošina saprātīgs termiņš tā izpildei, nevis nekavējoties jāpiemēro nesamērīgas sankcijas. Spēcīga un saliedēta sabiedrība veidojas caur taisnīgu attieksmi un savstarpēju uzticēšanos, nevis caur pārmērīgu kontroli.
Starptautiskā pieredze rāda, ka valstīs ar efektīvu un caurskatāmu administratīvo sistēmu, piemēram, Somijā, procedūras ir vienkāršākas un iedzīvotājiem saprotamākas. Viela pārdomām – Somija jau kuro gadu ir atzīta par laimīgāko valsti pasaulē.
Lai birokrātijas mazināšana nebūtu tikai politisks sauklis, ir nepieciešama mērķtiecīga rīcība, kas vērsta uz sabiedrības interesēm un valsts pārvaldes efektivitāti. Galu galā, pirms jau atkal ieviest grozījumus, nopietni jāizsver visi par un pret, jo otrreiz kļūdīties nedrīkst. Šoreiz grozījumiem ir jābūt solim uz priekšu, nevis diviem atpakaļ, radot efektīvāku un taisnīgāku administratīvās atbildības sistēmu, kas atbilst mūsdienu vajadzībām.
