Ūdrs zivju dīķī – ko darīt? 0
Jautājums. Kā aizbaidīt ūdru no zivju dīķa? AINĀRS TUKUMA NOVADĀ
“Atbaidīt ūdrus nav iespējams ne ar kādiem paņēmieniem – ne ar skaņu radošiem līdzekļiem, ne dažādām smakām vai biedēkļiem. Galvenais ir sākotnēji novērtēt situāciju – neierīkot zivju dīķi vietā, kur dzīvo ūdrs. Jāņem vērā, ka šis dzīvnieks neapdzīvo tikai 100 m apkārtni, – tas veic ļoti lielus attālumus 10–15 km maršrutā. Ūdrs dīķos medī ne tikai zivis, bet arī vardes, ūdens kukaiņus, spāru kāpurus, vēžus,” skaidro LVMI Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Viens no risinājumiem šajā gadījumā varētu būt dīķa norobežošana ar 1–1,5 m augstu blīvu stiepļu pinuma žogu (acu izmērs ne vairāk par 5 cm) ar pārkari. Žogu ierok zemē 40 cm dziļi, lai ūdrs nevarētu iežogojumā ielīst no apakšas. Svarīgi, lai žogam būtu pārkare vismaz pusmetra platumā, t.i., 270 grādu leņķī saliekta augšējā mala virzienā, no kura nāk ūdrs (ja pārkares nebūs, dzīvnieks, kāpjot vertikāli uz augšu, pārsvempsies tam pāri).
Otrs risinājums – novilkt elektriskā gana lenti (nevis vienu stiepli) 15 cm augstumā no zemes, ar 5000–5500 voltu lielu spriegumu, šādai barjerai dzīvnieks nevar izlīst pa apakšu.
“Ūdri dodas baroties parasti krēslas stundās, jo tad ir cilvēkam grūtāk pamanāmi. Dzīvniekus pašus reti kuram izdodas ieraudzīt, par to klātbūtni biežāk var spriest pēc mēsliem, ko tie nereti atstāj tukšākā vietā ūdenskrātuves krastā, uz akmeņiem, pie caurtekām vai tiltiem. Mēsli ir ļoti specifiski – irdenas struktūras, iegareni, bez pretīgās mēslu smakas. Tie nosacīti smaržo pēc zivīm, un tajos bieži var redzēt zivju zvīņas vai vēžu čaulas,” piebilst bioloģijas doktors Gunārs Pētersons.
