Ūdrs. Medīt nedrīkst pasaudzēt? 6
Komatu virsrakstā katrs var ielikt pēc saviem uzskatiem, taču likums paredz, ka teikumam jāskan šādi: “Medīt nedrīkst, pasaudzēt.” Šobrīd ūdri Latvijā ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, taču vienlaikus tie ir plaši izplatīti. Tā sacīts Eirāzijas ūdra sugas aizsardzības plāna nepieciešamības pamatojumā.
Prezentācijā par šī plāna izstrādes gaitu ir arī šāds teikums: “Šī dzīvnieka lielākā vērtība ir nevis tā izturīgais un spožais kažoks, bet gan prasības ūdens un krastu stāvoklim upēs un ezeros, kur tas uzturas. Vide, kurā var dzīvot ūdri, būs droša un piemērota vairumam pārējo sugu, tajā skaitā arī cilvēkam.” Lai pastāvētu ūdrs, ir jābūt labai barības bāzei, un viņa ēdienkartē ietilpst ne tikai zivis, bet arī gliemji, tajā skaitā pret piesārņojumu jutīgās bezzobes, vardes un vēži, kas arī ir izdaudzināti tīras vides indikatori. Tātad ūdrs ir sava veida liecība, kas ļauj mums būt pārliecinātiem, ka vide joprojām ir tīra un dzīvībai piemērota. Un ūdru Latvijā netrūkst! Tie vairojas, dzīvo, medī, tajā skaitā zivis zivsaimniecībās, nodarot lielu postu.
Posts un cīņa
Pērtnieku dolomīta atradnēs starp Varakļāniem un Rēzekni iežu izstrāde sen jau ir beigusies. Ar laiku viss dabiskā veidā applūda, un tagad tur ir ierīkota plaša zivsaimniecība, makšķerēšanas un tūrisma bāze. Tur saimnieko firma Vlakon. Tās pārstāvis Georgijs Jevsikovs, pats būdams kaislīgs mednieks, ūdru populāciju ap saimniecību vērtē kā ļoti veselīgu un plaukstošu. Viņš atzīst, ka dzīvnieki nodara milzīgu postu un ir daudz domāts, kā to mazināt vai novērst pavisam. Spriežot pēc pēdām sniegā, kur ūdri vilkuši no dīķiem projām foreles, tie neaprobežojas tikai ar mazo zivtiņu ķeršanu. Arī citas liecības norāda, ka tiek ķertas un apēstas arī par puskilogramu lielākas zivis. Tajā pašā laikā ūdri aktīvi uzdarbojas arī mazuļu dīķos.
Kopumā diennaktī plēsēji paņem, mazākais, ap pieciem kilogramiem zivju. Tas nozīmē, ka gadā ūdri patērē aptuveni divas tonnas vērtīgo foreļu. Līdz šim Pērtnieku dīķu saimnieki ir izmēģinājuši dažādus paņēmienus, taču rezultāti izpalikuši. Šobrīd ir sagatavots iežogojuma projekts, kas ir iesniegts Lauku atbalsta dienestam izvērtēšanai. G. Jevsikovs stāsta, ka tas būs augsts metāla sieta žogs ar mazākām acīm apakšmalā. Tuvāk zemei divās līnijās – viena augstāk, viena zemāk – tiks novilkts elektrogans, kas liegs pieeju ne tikai ūdriem, bet arī citiem plēsējiem. G. Jevsikovs zina, ka elektrisko ganu lieto arī foreļu audzētavas SIA FAPS valdes priekšsēdētājs Armands Roze. Tādu pašu metodi izmanto Polijas zivsaimnieki, un rezultāti ir ļoti labi – zaudējumi ievērojami samazinās.
Par elektriskā gana efektivitāti cīņā pret ūdriem un citiem mazajiem plēsējiem runā arī Latvijas Zivju un vēžu audzētāju asociācijas valdes loceklis Jānis Baltačs. Viņš norāda, ka šāda veida aizsardzību izdevīgāk un ērtāk ierīkot saimniecībās ar dīķu sistēmu, nevis vienu milzīgu ūdens spoguli. Uz jautājumu, vai ūdru skaita samazināšana būtu pieņemama, viņš atzina, ka to neatbalsta. Ūdrs ir mīlīgs un skaists dzīvnieks, un pareizāk būtu sadarbībā ar medniekiem un zinātniekiem izstrādāt kādus citus efektīvus plēsēju atbaidīšanas līdzekļus, tā dēvētos repelentus, nevis medīt ūdrus. Pastāv iespēja piesaistīt Lauku atbalsta dienesta Inovāciju sadaļas finansējumu, pieaicināt zinātniekus un pētniekus. Ja gudrie prāti būtu gatavi iesaistīties, kopīgiem spēkiem noteikti izdotos izstrādāt vispusīgu zivsaimniecību aizsardzības paņēmienu, kas aiztaupītu zaudējumus un pasargātu ūdrus. Protams, būtu jāievēro nosacījumi: pētījums jāfinansē pašam un tas jāveic augstskolām. Pēc tam ieguldītos līdzekļus Lauku atbalsta dienests atmaksājot, stāsta J. Baltačs.
Sugas aizsardzības plāns ir aktualizēts
Ūdru aizsardzības plāns ir pārstrādāts. Šobrīd tas ir iesniegts pasūtītājam. Apstiprināšanas process Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, visticamāk, ilgs aptuveni mēnesi. Plāna jaunā redakcija jau ir caurskatīta un šobrīd notiek dokumentācijas sagatavošana, norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol. Jāns Ozoliņš. Viņš ūdru populācijas pētīšanai un apzināšanai veltījis ļoti daudz laika. Viena no ūdru aizsardzības plāna galvenajām vadlīnijām joprojām ir monitorings, sacīja zinātnieks. Otrs būtisks uzdevums ir noskaidrot un, iespējams, samazināt šo plēsēju mirstību bebru medībās. Trešais jautājums ir par to, kā mazināt zaudējumus zivsaimniecības nozarē. Ir zināms, ka bebru medībās ūdri tiek iegūti arī nejauši. Nav skaidrības par to, cik daudz. J. Ozoliņš stāsta, ka laikos, kad ūdru medības vēl bija atļautas, lielākais iegūto īpatņu skaits sasniedza nedaudz vairāk kā 400. Tie bija 15% no kopējās populācijas. Kā rāda pētījumi un novērojumi, pie šādas medību slodzes populācija necieta. Šobrīd tāds apjoms nevienu neiepriecinātu, sevišķi Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), jo par ūdru nomedīšanu būtu jāziņo Eiropas struktūrām, bet šis dzīvnieks ir aizsargājamo sarakstā Eiropā un visā pasaulē.
Joprojām gaisā karājoties, kā sacīja zinātnieks, paliek jautājums par bebru medību daudzveidību. Grauzējus var medīt ar citām metodēm, citā vietā un laikā, tā, lai neapdraudētu ūdrus. Un, lai arī beb-rus medī daudz, taču joprojām nepietiekami. Tas nozīmē, ka lamatu aizliegumu noteikt nevar. Protams, ja uzskaite parādītu, ka bebru lamatošana patiešām apdraud ūdru populāciju, tad varētu uzsākt diskusijas par alternatīviem paņēmieniem. Sugas aizsardzības plāns paredz izstrādāt konkrētus ieteikumus, kā izvairīties no ūdra noķeršanas. J. Ozoliņš uzsver, ka pagaidām šīs vadlīnijas būs brīvprātīgas un ar likumu tās neieviesīs, bet izstrādāt vajadzētu. Mednieki rīkotos pēc savas sirdsapziņas, taču sankcijas viņiem nedraudētu. Sods var sekot tad, ja nelegalizētus nomedītos ūdrus, proti, kažokādas, tirgo. J. Ozoliņš gan atzīst, ka nomedītā ūdra legalizācijas procedūra DAP šobrīd ir neskaidra un praktiski neizpildāma, tomēr nav neiespējama.
Licences ūdru nomedīšanai
Ūdru sugas aizsardzības plāna izstrādes gaitā ir notikušas apspriedes ar DAP, kur galvenā tēma bija ūdru netīšās nomedīšanas apjomu noskaidrošana. Ir apspriesta iespēja atvieglot nejauši iegūtā plēsēja legalizācijas procedūru, kas varētu palielināt ienākošās informācijas apjomu un ļautu aptuveni izprast situāciju. Kā viena no alternatīvām tiek apspriesta ierobežota ūdru licenču skaita izsniegšana atsevišķiem, var teikt, profesionāliem bebru medniekiem. Viņu pienākums būtu dokumentēt, cik bebru, cik ūdru un kur viņi nomedī. Tas padarītu caurskatāmāku bebru populācijas apsaimniekošanu un pie reizes parādītu, cik procentos gadījumu mednieks iegūst ūdru grauzēja vietā, saka mežzinātnes institūta Silava pārstāvis, pētnieks un zinātnieks J. Ozoliņš. Tādam medniekam ūdra atļauja jau būtu kabatā, un, kad plēsējs iekristu, to legalizētu, uzliekot savilcēju. Pretējā gadījumā, ja ūdrs iekritis, mednieks jau automātiski ir pārkāpējs. Šo atsevišķo mednieku pieredzi konkrētās platībās varētu piemērot visiem pārējiem un tā noskaidrot aptuveno patiesību. Šis ir vienīgais juridiski iespējamais ceļš, domā J. Ozoliņš. Šī brīža situācijā mednieks, kuram bebru lamatās nejauši iekritis ūdrs, izvēlas ķermenīti izmest vai aprakt, ja ir laiks un nav bail. Ierobežota licenču skaita izsniegšana sekmētu patiesās situācijas izpēti un mazinātu veltīgi izšķērdēto ūdru dzīvību skaitu, spriež zinātnieks.
Kompensācijas par postījumiem
DAP CITES nodaļas un Kompensāciju administrēšanas un administratīvo aktu kvalitātes vadības nodaļas pārstāvji skaidro, ka nosacījumi ūdru aizsardzībai ir stingrāki salīdzinājumā ar jūraskraukli. Ir svarīgi apzināties, ka ierobežota ūdra ieguve nenestu vēlamo mērķi – zaudējumu mazināšanu. Ja ir brīvi pieejams zivju dīķis, tad pēc viena ūdra nomedīšanas šo dīķi aizņemtu nākamais. Tāpat jāuzsver, ka ūdri ir teritoriāli dzīvnieki, tāpēc vienā zivju dīķī atkarībā no platības barojas viens līdz vairāki īpatņi, kamēr zivēdāju putnu gadījumā vienu ūdenstilpi var izmantot daudzskaitlīgas putnu grupas. DAP regulāri tiek informēta par ūdru nodarītajiem postījumiem akvakultūrai.
2017. gadā 13 zivsaimniecībās piefiksēti un aprēķināti zaudējumi par kopējo summu 42 557,53 eiro. Tas gan automātiski nenozīmē, ka visa summa ir izmaksāta. Putnu un ūdru nodarītie postījumi tiek skaitīti kopā. Reizēm aprēķinātie zaudējumi pārsniedz de minimis limitu, ko DAP drīkst izmaksāt vienam uzņēmumam (30 000 eiro triju gadu periodā), līdz ar to ne visa aprēķinātā summa tiek izmaksāta.Kā legalizēt ūdru?DAP, rūpīgi izvērtējot katru konkrēto gadījumu, var izsniegt atļauju nejauši beb-ru lamatās nomedīta jeb nogalināta ūdra ieguvei. Bet šādu atļauju izsniedz tikai gadījumā, ja:1) ir pierādāms, ka ūdra ieguve nav bijusi apzināta;2) iesnieguma pieteicējs ir licencēts mednieks, kurš izņēmis sezonas karti;3) ir dokumentāli pierādāma bebru medību veikšana konkrētajā teritorijā (medību tiesību līgums, īpašuma tiesības apliecinošs dokuments utt.).
Personai, kas ūdru nejauši nomedījusi vai nogalinājusi, jāiesniedz aizpildīta iesnieguma veidlapa un augstākminēto dokumentu kopija, kā arī personiski parakstīts apliecinājums, ka ūdra indivīds tiks izmantots tikai personiskiem nolūkiem, tas netiks nodots (tostarp dāvināts, mainīts utt.) citām personām vai pārdots. Viens mednieks drīkst paturēt tikai vienu ūdra indivīdu un no tā drīkst izgatavot tikai pilna izmēra ādas paklāju vai izbāzni.Neatkarīgi no mednieka vēlmes trofeju no nejauši nogalinātā indivīda paturēt mednieka un jebkuras citas personas pienākums ir ziņot DAP par nejauši nogalināto vai atrasto mirušo ūdru un jebkuras citas īpaši aizsargājamās sugas indivīdu.
Ūdriem būt!
Ūdrs ir ļoti svarīgs ekosistēmas elements, jo tas ir indes ķēdes beidzamais posms, norāda Dr. biol. J. Ozoliņš. Tas savā ziņā ir līdzīgs cilvēkam, kurš arī ir barības ķēdes galā. Ūdrs pārtiek pamatā no zivīm, abiniekiem un gliemjiem, kas ēd citus organismus un dzīvo ūdenī. Ūdrs saņem koncentrētā veidā visas indes un smagos metālus, ko viņa ēdienkartē esošie organismi ir uzkrājuši. Tātad, ja kādā ūdenstilpē dzīvo ūdri, tas liecina par teicamo vides stāvokli. Tieši tādēļ ir svarīgi ūdrus saudzēt. Ja šo dzīvnieku nebūs, nebūs skaidrs, vai tie miruši, aizgājuši piesārņojuma dēļ vai ir nomedīti, saka institūta Silava pētnieks. Ūdra populācijas stāvoklis Latvijā vērtējams kā stabils, un šis dzīvnieks ir sastopams gandrīz visā valsts teritorijā. Izņēmums ir Teiču purva viducis, kur nav atbilstošu dzīvotņu, un Ventspils osta. J. Ozoliņš norāda, ka te būtu viela pārdomām.
Uzziņai
Poliarktikas, Eirāzijas jeb Eiropas ūdrs (Lutra lutra) ir caunu dzimtas (Mustelidae) ūdensdzīvnieks. Tā ir visizplatītākā ūdru suga pasaulē. Eiropā ir valstis, kurās, zaudējot dzīves telpu, ūdrs ir izmiris. Tas vairs nav sastopams Lihtenšteinā, Šveicē un Nīderlandē. Turpretī Latvijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Šetlendas salās ūdru ir ļoti daudz.
Tas mīt saldūdens ūdenstilpju tuvumā. Jūras piekrastē ūdri izvēlas upju grīvas, jo bez saldūdens nevar uzturēt kārtībā savu kažoku. Ūdrs ienirstot spēj aiztaisīt nāsis un ausis. Dzīvnieks izcili peld, un tā kažoks ir piemērots dzīvei ūdenī, jo tas ir ļoti mīksts un blīvs – ap 800 miljoniem matiņu uz ķermeņa.
Eiropas ūdrs pamatā ēd zivis, bet medī arī putnus, kukaiņus, vardes, vēžus un citus mazus dzīvniekus, ieskaitot ūdensžurkas un bebru mazuļus. Pārošanās var notikt visu gadu. Grūsnības periods ilgst 63 dienas. Tā kā ūdram piemīt embrioniskā diapauze, embrija attīstību mātīte var atlikt tādā veidā, lai mazuļi dzimtu pavasarī. Parasti piedzimst viens līdz četri mazuļi, kas paliek kopā ar māti apmēram gadu.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” aprīļa numurā
