Ūdensvads pie pamatiem ir tuvu zemes virskārtai. Padomi, kā novērst aizsalšanas risku aukstumā 0
Autors: Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Laiks pamazām kļūst vēsāks, meteorologi sola, ka gaidāmā ziema būs visai auksta, tāpēc vērts parūpēties par to, lai pat bargā salā privātmājā, saimniecības ēkā vai pirtiņā neaizsaltu ūdensvads. Protams, vairumā gadījumu jau ēkas celtniecības laikā ūdensvads ierīkots tā, lai sals tam nevarētu kaitēt, – caurules tiek ieraktas dziļāk par grunts sasalšanas robežu, kas atsevišķiem grunts veidiem ir atšķirīga.
Bīstamās vietas
Tomēr ir vietas, kur ūdensvads tuvojas zemes virskārtai un pastāv risks, ka tas var aizsalt. Viena no šādām vietām ir mājas pamati. Betons visai labi vada aukstumu, tāpēc ūdensvads bieži vien aizsalst tur, kur to vismazāk gaida, – tieši pie mājas pamatiem. Jāpārdomā arī vieta, kur ūdensvads šķērso akas grodu. Lai arī akā siltumu nodrošina tajā esošais ūdens, aukstums no augšpuses pa betonu iekļūst dziļi akā. “Bīstamas” ir arī vietas, kur ūdensvadu šķērso celiņi, no kuriem ziemā regulāri tiek tīrīts sniegs. Lai cik dīvaini tas izklausītos, sniegs šajā gadījumā kalpo kā siltumizolācijas materiāls. Ja sniega nav – zeme sasalst daudz dziļāk.
Ja ūdensvadam šajās vietās nav ierīkots siltinājums vai tas nav ierakts dziļāk, pastāv iespēja, ka tas var aizsalt. Problēmu var atrisināt, izmantojot speciālus elektriskos sildelementus, kuros elektriskā enerģija tiek pārvērsta siltumā.
Šādus sildošos kabeļus var ierīkot gan ārpus caurules, gan lietojot speciālas pārejas, ievietot tieši ūdensvada caurulē.
Sildošo kabeļu veidi
Sildošie kabeļi var būt gan vienas, gan divu dzīslu. Visbiežāk tie izgatavoti no speciāla metāla sakausējuma ar lielu pretestību, parasti niķeļa un hroma. Šādā kabelī plūstot elektriskajai strāvai, tas sasilst. Tomēr ūdensvada apsildīšanai, īpaši no iekšpuses, viendzīslas kabeļus praktiski neizmanto – lai sistēma darbotos, strāvas avotam jāpieslēdz abi vada gali. Divdzīslu kabeļa gadījumā atliek vien galus savienot savā starpā, otrus divus pievienot strāvas avotam.
Nopērkami arī pašregulējošie sildošie kabeļi, kuros starp vadiem iestrādāts īpašs pusvadītājelementu materiāls, kas regulē strāvas plūsmu atkarībā no apkārtējās vides temperatūras. Jo tā zemāka, jo izdalās vairāk siltuma. Turklāt atsevišķos posmos kabelis spēj radīt dažādu siltuma daudzumu. Šie kabeļi ir dārgāki, taču ekspluatācijas laikā ļauj būtiski ieekonomēt elektroenerģiju. Vairumam pašregulējošo kabeļu jau rūpnieciski paredzētas to griezuma vietas, tāpēc var iegādāties precīza nepieciešamā garuma kabeli. Metrs šāda kabeļa maksā aptuveni seši eiro. Caurulēs ievietojamie kabeļi ir vēl dārgāki, un to cena var sasniegt pat desmit eiro par metru un vairāk.
Visi sildošie kabeļi iestrādāti izturīgā izolācijā, kas papildināta ar zemējuma ekrānu.
Parasti komplektā ar kabeli tiek pārdota tā aukstā daļa – savienojums ar elektrotīklu. Tā var būt jau rūpnieciski piestiprināta, taču visbiežāk savienojums jāizveido pašam. Tāpat komplektā ietilpst savienojums abu vadītāju gala sastiprināšanai un speciāli izolācijas materiāli.
Atkarībā no sistēmas komplektācijas varbūt vajadzēs atsevišķi iegādāties termoregulatoru, kas regulē strāvas padevi un līdz ar to kontrolē sildelementa darbību.
Svarīgi atcerēties!
Pirms sildelementa montāžas vienmēr jāpārliecinās, vai tā izolācija nav bojāta. Savienojumu montāža jāveic, rūpīgi ievērojot ražotāja norādījumus, lai nepieļautu mitruma iekļūšanu kabelī un nodrošinātu labu elektrisko kontaktu.
Cauruļu sildīšanai no ārpuses parasti izvēlas plakanas formas kabeli – tā kabeļa un caurules saskarsmes laukums būs vislielākais. Ievietošanai caurulē labāks būs apaļas formas sildelements.
Kādas jaudas kabeli izvēlēties
Ierīkojot sildelementu ūdensvada caurules iekšienē, pietiek, ja tā jauda ir desmit vatu metrā. Savukārt, ierīkojot apsildi no caurules ārpuses, puscollas caurulei nepieciešams sildītājs, kura jauda ir 17 vatu metrā, ¾ collu caurulei – 27 vati metrā. Jaudīgākus kabeļus privātmāju celtniecībā izmanto 100 mm diametra cauruļu apsildīšanai, piemēram, apsildot kanalizācijas caurules.
Stiprinājuma veidi
Stiprinot kabeli pie caurules, to parasti piestiprina ar alumīnija līmlenti, kabeli pielīmējot visā tā garumā. Tā kā siltums vienmēr plūst uz augšu, sildelementu nevajadzētu novietot virs caurules. Tā darbība būs mazāk efektīva, un arī caurules aizsalšana parasti sākas no apakšas. Tāpat pastāv risks, ka remonta laikā, atrokot tranšeju, var sabojāt kabeli. (1. zīmējums)
Ievietojot kabeli caurulē, būs vajadzīgs arī speciāls blīvējošais savienojums (izmaksas – ap 20 eiro) un trejgabals, ko pievieno ūdensvadam atbilstoši shēmai. Blīvējošajā savienojumā ir gumijas konuss, kuru saspiežot tiek novērsta šķidruma izplūšana no sistēmas. Jāņem vērā, ka caurules iekšpusē sildelementu nedrīkst ievietot, ja tam jāšķērso krāni, aizbīdņi, asi pagriezieni. (2. zīmējums)
Ievietojot ūdensvada caurulē sildelementu, tās lietderīgais iekšējais diametrs samazināsies, un ūdens apjoms, kas plūdīs pa cauruli, arī būs mazāks. Iegādājoties šādu kabeli, jānoskaidro, vai tā izolācija ir piemērota saskarsmei ar pārtikas produktiem.
