Foto – Shutterstock

Vai drīkst savvaļā ievākt baltās ūdensrozes pavairošanai? DAINA ĶEKAVAS NOVADĀ

Lasītākie

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz

“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”

Lasīt citas ziņas

Vietējās lielo ziedu savvaļas sugas ir biežāk sastopamā sniegbaltā ūdensroze (Nymphaea candida) un pēc izskata gandrīz neatšķiramaā, bet retāk augošā baltā ūdensroze (Nymphaea alba).

Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Ilona Vilne informē: – Abas ūdensrožu sugas nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, līdz ar to nav speciālu ierobežojumu to ieguvei savām vajadzībām. Pāris ziedošu ūdensrožu dabā var noplūkt, bet nevajadzētu pārspīlēt, jo katrs esam atbildīgi par dabas daudzveidības saglabāšanu. Pārmērīgi plūcot, suga var iznīkt. Jāņem vērā, ka savvaļā iegūtas ūdensrozes ir daudz grūtāk ieaudzēt, jo ūdensaugiem svarīga ir vide, kurā tie auguši, bet cits ūdens un barības vielu sastāvs var izraisīt ūdensliliju bojāeju. Vislabāk savā piemājas dīķī stādīt speciāli pavairotus augus, ko izaudzējuši pieredzējuši speciālisti un kas ātrāk un labāk iejutīsies jaunajā vidē.

Pulka pārstāvji: “Pret “Azov” karagūstekņiem krievi izturas īpaši cietsirdīgi”

VIDEO. Netālu no Viļņas lidostas avarējusi DHL kravas lidmašīna! Tā nogāzusies divstāvu dzīvojamās ēkas pagalmā, ir viens bojāgājušais

VIDEO. “Nav ko elpot. Viss ir dūmos.” Antaljas lidostā aizdegusies Krievijas pasažieru lidmašīna

Vasarā savvaļas ūdensrožu baltie ziedi un vaskainās lapas rotā ezeru ūdeņus no jūnija līdz augustam. Dabā šie augi nesavairojas tik daudz, lai lapas nosegtu visu ūdens virsu un traucētu citu zemūdens augu fotosintēzei un gāzu apmaiņai starp gaisu un ūdeni. Stād­audzētavas “Lēpes” vadītāja Irina Strautiņa stāsta, ka ūdensrozes aug maksimāli ilgi saules apspīdētā vietā, aptuveni 1 m dziļos stāvošos, mierīgos ūdeņos (lielākā dziļumā lapas nevar veikt fotosintēzi). Pietiek ar strauta izraisīto ūdens kustēšanos, ūdenskrituma šļakatām un ēku vai kokaugu noēnojumu, lai ūdensrozes neziedētu. Laikam apmācoties, ziedi strauji sakļaujas, bet no rīta atveras tikai tad, ja nav gaidāms lietus un gaisa temperatūra ir virs +10 °C.

Balto ūdensrožu sakneņi ir barība ūdensžurkām, bebriem, tos izcilā karpas, bet jaunos dzinumus ēd pīles. Pavasaros ūdenstilpju malās dzīvnieku izraustīto sakneņu var būt kaudzēm.

Ūdensrozes pavairo ar sakneņu dalīšanu. Pilnīgi pietiek, ja atgriež ap 10 cm garu sakneņa gabaliņu ar asnu un saknītēm. Ūdensrozes var stādīt līdz augusta vidum, jo saknes līdz rudenim pagūst kārtīgi ieaugt. Piemēram, stādaudzētavā “Lēpes” piedāvā spēcīgus, lielus baltās ūdensrozes stādus ar ziedpumpuriem, kuru ieaudzēšana nesagādā nekādas grūtības (stāds maksā 20 eiro). Sakneņus var viegli transportēt aizsietos polietilēna maisiņos. Augsnei klāt nav jābūt.