Ūdenslīdējs uzvar NBS: tiesa atzīst slimības saistību ar dienestu 31
Vakar Liepājas Tiesu nama administratīvā rajona tiesa pilnībā apmierināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ūdenslīdēju skolas bijušā komandiera komandleitnanta Jurija Timofejeva prasības lietā par viņa atvaļināšanu pēc insulta.
Ar tiesneses Solvitas Sērdienes spriedumu gan NBS Centrālajai medicīnas eksperta komisijai, gan aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim uzdots atcelt attiecīgi lēmumu un pavēli, ar kurām ūdenslīdēja slimība netiek saistīta ar militārā dienesta pildīšanu. Vienlaikus uzdots izdot administratīvus aktus, ka Timofejeva medicīniskās problēmas iegūtas militārā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus.
“Esmu pilnībā apmierināts ar tiesas spriedumu. Negribu, lai soda cilvēkus, tikai lai ministrija un armija izpilda to, kas jāizpilda. Jādzīvo tālāk. Šī lapa, kaut arī rūgta, jāaizver. Ar laiku jau atcerēšos tikai labo, kas ar mani noticis dienesta laikā,” pēc sprieduma man saka J. Timofejevs.
Latvijas armija un Aizsardzības ministrija pagaidām tiesas spriedumu nekomentē. To var pārsūdzēt apgabaltiesā.
Kā “LA” iepriekš rakstījusi, virsnieks tiesājās par to, lai armija atceltu savu lēmumu, ka viņa iegūtie veselības traucējumi, ko izraisīja insults, nav saistāmi ar militārā dienesta pildīšanu. Timofejevs pēc iegremdēšanās ūdenī pagājušā gada februārī juties slikti un dažas dienas vēlāk piedzīvoja insultu. Armija šīs medicīniskās problēmas nesaistīja ar dienesta pienākumu pildīšanu, līdz ar to Timofejevam iet secen ārstēšanās izdevumu kompensācija un pabalsts par invaliditāti (ja tāda tiks piešķirta).
Ūdenslīdēju apmācības turpinās
Sprieduma pasludināšanas dienā paviesojos arī Ūdenslīdēju skolā, kuru savulaik vadīja Timofejevs. Priekšnieka krēslā viņu nomainījis komandleitnants Onils Marcinkus, kurš man izrāda skolu un tās tehnisko aprīkojumu. Mācību iestāde, kas atklāta pirms 15 gadiem, joprojām ir moderna, daudz kas uzlabots un mainīts. Šajās dienās tiek gaidītas jaudīgas un ātras motorlaivas no Igaunijas. Septiņu nedēļu garo kuģu ūdenslīdēju kursu šobrīd iziet četri divdesmitgadnieki no Latvijas armijas. Kandidāti gan bijuši desmit.
“Ar gribēšanu vien nepietiek. Jānokārto normatīvi: pieci kilometri jānoskrien ātrāk par 22 minūtēm un 45 sekundēm, 400 metri jānopeld ātrāk par desmit minūtēm, jāspēj nopeldēt zem ūdens 25 metri, divās minūtēs jāatspiežas no zemes ne mazāk par 25 reizēm, ne mazāk par 36 reizēm jāuztaisa vēdera presīte,” stāsta O. Marcinkus.
“Bet arī ar normatīviem vien vēl nepietiek: mēs vēl skatāmies, vai puiši labi jūtas ūdenī, nebaidās no slēgtām telpām un nepaniko stresa situācijās,” piebilst skolas ārsts majors Kārlis Strautmanis.
Protams, ūdenslīšanas kursanti izgājuši arī medicīnisko pārbaudi Rīgā, Medicīnas nodrošinājuma centra medicīnas komisijā. Skolas komandieris to nekomentē – skaidrs, ka fonā jūtama viņa priekšteča tiesvedība.
“Domāju, ka medicīniskā pārbaude notikusi atbilstoši visiem kritērijiem. Puiši ir veseli. Sūdzību nav. Izmantot specifiskas iekārtas un tehnoloģijas, lai atrastu kādu iespējami bīstamu noslēpušos anomāliju, piemēram, mazu asinsvadu, protams, var, un kādam no pusmiljona to arī atradīs, bet cik tas prasīs laika un resursu?” jautā dakteris.
