Izdegšanas sindroms rodas ne tikai no pārslodzes darbā, atbildības, pienākumiem mājās. Izsīkuma pamatā bieži vien ir nesaskaņa ar savu iekšējo būtību, harmonijas trūkums. 0
Cilvēki visbiežāk paši zina atbildes, kāpēc piemeklē spēku izsīkums, taču ar tām satikties ir dvēseliski grūti. Jo, nosaucot un izprotot iemeslus, kāpēc izdegušais tā jūtas, ir skaidrs, ka nepieciešams kaut ko mainīt. Tas savukārt prasa enerģiju, piepūli, uzdrīkstēšanos, laiku un resursus, taču neviens nevar garantēt, ka pēc tam tiešām būs labāk.
Sievietes un vīriešus izsīkuma sindroms apdraud vienādā mērā, atzīst psiholoģe, taču domā, ka sievietes biežāk lūdz palīdzību. Pārslodžu gadījumos vīrieši izvēlas alkoholu, jo tas ir ātrāk pieejams un lētāks nekā sporta zāles abonements vai psihologa konsultācija. Turklāt saglabājies vēsturiski noturīgais latviešu vīrieša mazrunīgums. Tāpat arī noguruma sindroms var tikt pārmantots no paaudzes paaudzē un jau būt hronisks.
Degošās emocijas jādzēš
Pārslodzes un stresu vieglāk izturēt, ja cilvēkam ir ģimenes, labu draugu atbalsts, ja viņš jūtas mīlēts. Kopā var kalnus gāzt! Taču grūti, ja tā trūkst. “Pētījumi pierāda, ka cilvēku veselības problēmas saistītas ar pēdējo divu gadu laikā pārdzīvoto. Izstrādātas novērtējuma skalas, kur pēc cilvēka individuālo punktu skaita novērtējams, cik augsts ir risks saslimt. Dažos gadījumos tas sasniedz 80 procentus,” stāsta G. Radionova.
Risku vairo dažādi apstākļi – ja ir zaudēts tuvinieks vai darbs, bijusi pārcelšanās uz citu dzīvesvietu, smagi saslimis ģimenes loceklis, sadzīvē ir bieži konflikti, šķirta laulība. Arī bērnu aiziešana savā dzīvē var izraisīt problēmas – vecākus pārņem “tukšās ligzdas” izjūta tāpēc, ka nav vairs par ko rūpēties. Tik svarīgs ir laimes hormons oksitocīns, kas rodas no piederēšanas izjūtas un siltām, sirsnīgām savstarpējām attiecībām!
Izsīkuma sindroma gadījumā ieteicams mainīt vidi – aizbraukt uz laukiem pie radiem, izmantot atvaļinājumu, doties ceļojumā vai uz rehabilitācijas centru. Nepieciešams sakārtot domas, apsvērt mērķus – īstermiņa un ilgtermiņa, nomierināties. Vajag laiku pārdomām – kur esmu, ko vēlos, kā to sasniegt. Vai esmu mierā ar vidi, kur strādāju, ar dzīvi, ko dzīvoju.
Viena lieta ir noskaidrot, ko vēlos, otra – kā to panākt. “Novērtējot, kur ir “es reālais” un kur “es ideālais”, varbūt latiņa drusku jānolaiž, nevis jākāpj tik augstāk,” teic psiholoģe.
G. Radionova ir vadījusi dažādas atbalsta grupas un novērojusi, ka pacienti ar izsīkuma sindromu uz nodarbībām bieži ierodas ar savām ūdens pudelītēm. “Viņiem slāpa vairāk nekā citiem. Ne velti saka: izdegšana. Ķermenis ir ļoti gudrs un intuitīvi meklē sev palīdzošās receptes. Deg, tātad šis iekšējais ugunsgrēks jādzēš. Ūdens cilvēkam ir ļoti dziedinošs. Tāpēc ir labi vērot lietu, jūru, upi, ezeru. Klausīties dziedinošās ūdens skaņās, iet peldēt baseinā, pirtī. Šeit der visu veidu ūdeņi. Lai izdodas atrast laiku sev un miera ostu ar dzidriem ūdeņiem!”
