Ūdensanalīzes uzrāda tikai ciparus. Kā uzzināt, kas tek no krāna? 0
“Uztaisīju ūdensanalīzes BIOR laboratorijā, bet man atnāca tikai cipari, bez normām. Kā es varu uzzināt, vai viss kārtībā ar manu ūdeni, ja slēdziena nav?” ILZE G. RĪGĀ
Dažādu vielu paaugstināts saturs dzeramajā ūdenī var ietekmēt cilvēka veselību. Visnepatīkamākais ir ūdens smaržas un garšas pasliktināšanās, reizēm pat novārītu ūdeni grūti iedzert, tāpēc katram ieteicams pārbaudīt savas akas vai dziļurbuma ūdens sastāvu, ko mūsdienās pēc tam viegli koriģēt ar piemērotu filtru uzstādīšanu.
Lielākoties ūdensanalīžu rezultātus laboratorijas izsniedz bez sastāva analīzes un pieļaujamo normu rādītājiem. BIOR sabiedrisko attiecību un komunikāciju vadītāja Irēna Bērziņa atzīst: “Ja klients vēlas papildu informāciju, BIOR eksperti sagatavo atzinumu, kurā redzams testēšanas rezultāts, normatīvais rādītājs (pieļaujamā norma) un atzinums par rādītāju atbilstību.” Par to jāvienojas atsevišķi, un tas ir maksas pakalpojums. Var veikt ūdensanalīzes firmās, kas nodarbojas ar filtru uzstādīšanu, tur uzreiz arī sniedz ieteikumus, kāds filtrs būtu piemērotākais, lai uzlabotu ūdens kvalitāti. Bet, ja māc bažas par objektivitāti, jāizvēlas neatkarīgas laboratorijas.
Analīzes pašam viegli salīdzināt ar mūsu valstī izstrādātajām dzeramā ūdens nekaitīguma normām, vietnē www.likumi.lv sameklējot MK noteikumus Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība. Šo noteikumu pirmajā pielikumā var atrast dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības. Salīdzinot šīs normas ar savu analīžu rezultātiem, var viegli pārliecināties, vai ūdeni drīkst lietot nevārītu, novārītu vai vispār to nav ieteicams izmantot uzturā (piemēram, ja tajā atrastas zarnu nūjiņas (Escherichia coli) baktērijas un enterokoki).
Latvijas pazemes ūdeņos lielākoties pieļaujamās normas pārsniedz tādi rādītāji kā duļķainība, pH (cietība), kā arī mangāna, dzelzs, amonija un sulfātu saturs. Visbiežāk mūsu ūdeņiem ir paaugstināts dzelzs saturs, kas rada gan krāsas, gan garšas izmaiņas, kā arī veicina cauruļvadu koroziju. Kamēr ūdens atrodas gruntsūdenī, kur nepiekļūst skābeklis, paaugstinātā dzelzs neietekmē tā dzidrumu un caurspīdīgumu, bet, nonākot saskarē ar gaisā esošo skābekli vai hloru, ko izmanto dezinfekcijai, veidojas ūdenī nešķīstoši dzelzs savienojumi, kas saduļķo ūdeni un rada sarkanbrūnas nogulsnes.
