Ūdens zudumus tik drīz nenovērsīs 16
Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) – pats lielākais galvaspilsētas daudzstāvu dzīvojamo namu apsaimniekotājs – sācis piedāvāt iedzīvotājiem uzstādīt dzīvokļos ūdens patēriņa skaitītājus, kuru rādījumus redzētu attālināti datora ekrānā.
Apsaimniekotājs sola atvieglot dzīvi
Apsaimniekotājs sola iedzīvotājiem, ka pašiem vairs nevajadzēs nolasīt skaitītāju rādījumus. Nebūs jāiesniedz patēriņa uzskaites lapiņas vai jāpaziņo, ka prombūtnes dēļ tās nevarēs iesniegt. Tāpat pašiem nebūs jāraugās, vai nav beidzies ūdens patēriņa skaitītāju derīguma termiņš.
Kā lasāms dažos iedzīvotāju saņemtajos piedāvājumos, “RNP” pievērsies galvenokārt tiem dzīvojamiem namiem, kuros trīs mēnešus pēc kārtas starp namu ievados un dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem ūdens patēriņa starpība pārsniedz 20% un kuros ūdens zudumus, kā to secinājis apsaimniekotājs, nerada pārplīsusi caurule vai citi bojājumi koplietošanas ūdensapgādes sistēmā. Citiem vārdiem sakot, ūdeni zog, jo šīs starpības cēlonis, visticamāk, ir dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju sagrozīšana vai tas, ka patēriņa uzskaites lapiņās kāda daļa dzīvokļu īpašnieku uzrāda mazāku patēriņu, nekā tas ir patiesībā.
“Pašlaik dzīvoklī uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji pieder tā īpašniekam. Ja dzīvokļu īpašnieki lemtu par vienotas ūdens uzskaites sistēmas un ierīču uzstādīšanu ēkā, tad ūdens skaitītāji būtu kopīpašumā, kuru rādījumus vairs nebūtu iespējams ietekmēt. Ja kāds mēģinātu ietekmēt dzīvoklī uzstādīto skaitītāju, tad sistēma uzreiz brīdinātu par ūdens uzskaites traucējumiem tajā, kas ļautu apsaimniekotājam nekavējoties veikt pārbaudi, turklāt dzīvokļa īpašnieks patvaļīgi nevarētu noņemt vai apmainīt skaitītāju,” stāsta “RNP” pārstāve Santa Vaļuma.
Piedāvājumam vāja atsaucība
Cik ir tādu namu, kuros ūdens patēriņa starpība pārsniedz minētos 20%, to “RNP” gan neatklāj, vien skaidro, ka ik mēnesi namos tā atšķiras, piemēram, vienu mēnesi tā varot būt 15%, otru mēnesi 23%, bet trešajā mēnesī 18%. Bet var nojaust, ka šādu namu ir pietiekami, ja, piedāvājot uzstādīt dzīvokļos citus skaitītājus, apsaimniekotājs pūlas samazināt ūdens zudumus.
Kāda bijusi rīdzinieku atsaucība šim piedāvājumam, arī par to esot pāragri spriest, tāpēc ka no visiem namiem atbildes vēl neesot saņemtas un apkopotas. Pašlaik “RNP” izplatījis aptaujas 485 namu iedzīvotājiem. No 400 namiem, kuru iedzīvotāju aptaujāšana jau beigusies, tikai astoņu namu iedzīvotāji piekrituši skaitītāju nomaiņai.
Iedzīvotājus biedē cenas
Manis aptaujātie iedzīvotāji nenoliedz, ka jaunie skaitītāji varētu viest taisnīgāku kārtību maksājumos par ūdeni. Bet viņus visvairāk uztrauc, cik būtu jāmaksā par šādu attālināti nolasāmu skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos.
Piemēram, Kurzemes prospekta 100. nama iedzīvotājiem piedāvāts ūdens skaitītāju nomaiņas rēķins – 12 922,22 eiro (ar PVN), papildus vēl abonēšana 10 centi mēnesī vienam dzīvoklim. Ja namā ir 100 dzīvokļi, tad iznāktu, ka vienā dzīvoklī par divu – aukstā un siltā ūdens – patēriņa skaitītāju nomaiņu īpašniekam būtu jāsamaksā ap 260 eiro. Skaidrs, ka daudziem papildus pie citiem rēķiniem tā ir gana liela summa, kas ir galvenais iemesls, kāpēc piedāvājumam tik vāja atsaucība.
Cik iedzīvotājiem varētu maksāt šo skaitītāju uzstādīšana viņu dzīvokļos, “RNP” pārstāve Santa Vaļuma atbild, ka precīzu summu nevarot nosaukt. Pat pēc izskata līdzīgos namos ūdens patēriņa skaitītāju skaits varot būt dažāds, tādējādi arī izdevumi katrā namā varot būtiski atšķirties. “Ūdens patēriņa skaitītāju ar attālināto nolasīšanas sistēmu izdevumus aprēķina atbilstoši viena atsevišķā dzīvokļa īpašuma platībai. Šādi rēķina tāpēc, ka to paredz spēkā esošie normatīvie akti, līdzīgi kā ar plānotajiem remontiem,” skaidro viņa.
Jālemj vairākumam
Lai kādā namā uzstādītu attālināti nolasāmus ūdens patēriņa skaitītājus, par to jāizlemj dzīvokļu īpašnieku vairākumam. Ja tas piekrīt skaitītāju nomaiņai, tad atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajai kārtībai arī dzīvokļu īpašnieku mazākumam jāatver savu dzīvokļu durvis, lai apsaimniekotājs varētu tos nomainīt. Taču dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmums, līdzīgi kā ar namu siltināšanu, pašlaik varētu būt vēl viens šķērslis citu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai.
Vajag vienotu sistēmu un politisku gribu
“Lai patiešām sakārtotu ūdens patēriņa uzskaiti, vienota sistēma būtu jāievieš visā saimniecībā, piemēram, visā konkrētas pašvaldības teritorijā – jo vienota iepirkuma gadījumā būtiski samazinās tās ieviešanas un apkalpošanas izdevumi,” saka apsaimniekošanas uzņēmuma “Latio namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs, “vienota sistēma jāievieš piegādātājam, līdzīgi kā savulaik ar attālinātas nolasīšanas ierīcēm siltummezglus aprīkoja “Rīgas siltums”. Šādu sistēmu ieviešot ūdens apgādē, ar nelielām papildu izmaksām ir iespējams ierīkot arī ūdens padeves vārstu attālinātu regulēšanas iespēju. Tā ļautu piegādātājam samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi parādniekiem, bet neciestu citi dzīvokļu īpašnieki. Ieviešot centralizētu uzskaites sistēmu, uzreiz būtu iespējams ieviest tiešo norēķinu sistēmu starp piegādātāju un lietotāju – šāda sistēma jau darbojas Azerbaidžānā. Lai to ieviestu Rīgā vai citās mūsu pilsētās, vajag vien vietējās pašvaldības politisko gribu.”
Viņaprāt, šāda sistēma nav nekas jauns, līdzīgi jau strādā “Latvenergo” – katram dzīvokļa īpašniekam ir savs skaitītājs un savi tiešie norēķini ar piegādātāju. Ja kāds dzīvokļa īpašnieks nemaksā, tad elektrības piegādi pārtrauc, bet pārējie nama iedzīvotāji no tā necieš.
Atbildība līdz nama ārsienai, un punkts!
“Pašvaldības uzņēmumā “Rīgas ūdens” vaicāju, kāpēc tas nevarētu samaksāt par šiem vienotas sistēmas skaitītājiem un to uzstādīšanu dzīvokļos, lai neveidotos šīs milzīgās ūdens patēriņa starpības un lai izbeigtos gadiem ilgušie strīdi par to, kuram un par ko kas jāmaksā. Piemēram, “Latvenergo” vai “Latvijas gāze” par savu skaitītāju nomaiņu papildu naudu no iedzīvotājiem neprasa.
“Mums ir noslēgti līgumi par ūdens piegādi tikai ar nama apsaimniekotāju, mūsu atbildība beidzas ar nama ievadā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju. Kādi skaitītāji būtu nepieciešami dzīvokļos un kā īpašnieku starpā nama apsaimniekotājs sadala maksājumus, tas mūs neskar, mums nav jārisina sociālā taisnīguma problēmas,” saka “Rīgas ūdens” pārstāvis Arturs Mucenieks.
Vaina nav tikai dzīvokļos
Apsaimniekošanas uzņēmuma “Nekustamā īpašuma pārvalde” valdes loceklis Arnis Skudra teic, ka, pat uzstādot dzīvokļos ūdens patēriņa skaitītājus ar attālināto nolasīšanu, ūdens uzskaites problēmas pilnībā nebūs atrisinātas un iedzīvotāji turpinās maksāt par ūdeni, kuru nebūs patērējuši.
“Tā vaina ir ne tikai dzīvokļos, bet arī namu ievados uzstādītajos ūdens skaitītājos. Mainot ūdens pievadcaurules namiem, tajos iekļūst netīrumi. Kad spiediena ietekmē ūdens ar joni izspiež tos, skaitītājs “uzgriež” tādu patēriņu, kāda patiesībā nav,” skaidro Arnis Skudra, “mūsu apsaimniekošanā Rīgā ir 30 dzīvojamie nami, kuros šos ievada skaitītājus nomainām katru gadu. Taču “Rīgas namu pārvaldnieks” tos maina tikai reizi četros gados, tāpēc arī rodas milzīgā patēriņa starpība. Iedzīvotāji to nenojauš un neprotestē. Bet apsaimniekotājam viss vienalga, pēc Ministru kabineta noteikumiem, tas uzrēķina milzīgo starpību namu iedzīvotājiem.”
