Valdības vadītāja rīkojumu novilcina 40
“No Valsts kancelejas saņemtās atbildes sapratām, ka Ministru prezidents bija uzdevis ekonomikas ministram līdz 2017. gada 15. februārim sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, uzsvaru liekot uz ūdens patēriņa starpības cēloņu novēršanu,” stāsta Arturs Krūskops. “Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) lūguma termiņu pagarināja līdz 2017. gada 25. septembrim. Otrreiz tas pagarināts līdz 2018. gada 29. maijam. Kopš 2016. gada 13. decembrī rakstītā iesnieguma jau gads apkārt, bet būtībā nekas nav mainījies. Valdības vadītāja rīkojums ir novilcināts un nav izpildīts,” viņš secina.
Nama iedzīvotāji gan atzīst, ka pēc Ministru prezidenta iejaukšanās izveidota darba grupa, kuru vada EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un kuras uzdevums, pēc amatpersonas teiktā, ir uzlabot norēķinu kārtību par ūdens apgādes pakalpojumiem.
“Ka ministrijā beidzot sarosījušies un sākuši spriest par uzlabojumiem, tas, protams, ir apsveicami,” spriež nama Mājas komitejas pārstāve Jolanta Dudare. “Taču dīvaini, ka darba grupā ir “Rīgas ūdens”, vairāku valsts pārvaldes iestāžu, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Bet nav neviena, kas pārstāvētu iedzīvotāju intereses.”
Par aplamo ūdens uzskaiti Mājas komiteja cita starpā sūdzējusies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kura pārstāvis arī ir iesaistīts EM veidotajā darba grupā. Atzīstot, ka par komunālo pakalpojumu sniegšanu pērn saņemtas 119 līdzīgas sūdzības, tostarp lielākoties par lielajiem ūdens zudumiem namos, PTAC pārstāve Sanita Gertmane gan saka, ka ūdens patēriņa aprēķināšanas politika esot Ekonomikas ministrijas ziņā. Arī Tiesībsarga biroja sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ieva Arklone atzīst, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar ūdens patēriņa uzskaiti, kas liek maksāt arī par to ūdeni, kuru viņi nepatērē. Par to liecinot Tiesībsarga birojā no iedzīvotājiem saņemto iesniegumu saturs.
Starpības problēmu esošā kārtība nenovērš
Kaut arī, 2013. gada 1. oktobrī pieņemot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, Ekonomikas ministrija mēģināja uzlabot ūdens uzskaiti, tas tomēr nenotika un pēc Tiesībsarga biroja pārstāves atzītā, ar pašlaik spēkā esošo kārtību nav iespējams atrisināt ūdens patēriņa starpības problēmu. iznākumā ilgstoši uzkrātā ūdens patēriņa starpība joprojām tiek uzkrauta iedzīvotājiem.
“Cita starpā arī tiesībsargs aicinājis Ekonomikas ministriju veikt grozījumus pieminētajos Ministru kabineta noteikumos. Bet līdz šim tas ticis noraidīts,” stāsta Ieva Arklone, “mūsu ieskatā ūdens patēriņa starpības samazināšanai visefektīvākais risinājums ir paaugstinātas precizitātes ūdens patēriņa skaitītāju ar attālināto nolasīšanu uzstādīšana dzīvokļos. Bet tas nozīmētu papildu izdevumus dzīvokļu īpašniekiem. Savukārt otrs risinājums būtu mainīt ūdens uzskaites un apmaksas sistēmu pēc būtības. Bet tad nepieciešami grozījumi vairākos normatīvajos aktos, to skaitā Ūdenssaimniecības pakalpojuma likumā.”
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders apgalvo, ka valdība neesot uzdevusi izveidot šādu darba grupu, tā bijusi ministrijas iniciatīva. Savukārt Dzelzavas nama iedzīvotāji apgalvo pretējo. Par iedzīvotāju iebildumiem un priekšlikumiem ministrijā nav likušies ne zinis līdz brīdim, kamēr viņi uzrakstījuši Ministru prezidentam.
