Dzeramā ūdens analīzes: kur veikt, ko tās parāda? 1
Kur var veikt ūdens analīzes? Cik tās maksā? EVITA
Dzeramā ūdens pārbaude
– Lai saprastu, vai var droši dzert ūdeni bez papildu apstrādes, jāveic tā sensorais novērtējums un mikrobioloģiskie izmeklējumi. Mikrobioloģisko analīžu rezultāti rāda, vai ūdenī nav savairojušies patogēnie mikroorganismi, kas varētu izraisīt slimības. Jāatceras, ka analīžu laikā nepārbauda pilnīgi visu slimību (piemēram, hepatīta) ierosinātājus, bet indikatīvi var secināt, vai noticis bioloģiskais piesārņojums (teiksim, ieplūduši notekūdeņi), vai ir bojāti cauruļvadi un citi higiēnas pārkāpumi ūdensapgādes sistēmā, – informē Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa.
Sensorais vērtējums atspoguļo situāciju kopumā, jo neatbilstīga ūdens krāsa, garša vai smarža arī var liecināt par sliktu ūdens kvalitāti, bet tā ne vienmēr nozīmē infekciju risku.
Escherichia coli (E. coli) un koliformu baktēriju noteikšana “BIOR” laboratorijās maksā 11,45 eiro (bez PVN). Ja nepieciešams, laboratoriju darbinieki klientiem izskaidro analīžu rezultātus. Par šādu mutisku konsultāciju nav jāmaksā. Rakstisks eksperta atzinums gan ir maksas pakalpojums – 3,56 eiro (bez PVN).
Ja iepriekš labs akas ūdens kļuvis patērētājam nepieņemams, pirmais, ko Olga Valciņa iesaka darīt, – pašiem apsekot apkārtni. Iespējams, kaut kur tuvumā parādījusies jauna dzīvnieku novietne, sausā tualete vai cita būve, no kuras tiek novadīti notekūdeņi, un tad jau var ķerties pie analīžu veikšanas. Kopumā standarta analīzes (gan ķīmiskās, gan mikrobioloģiskās analīzes E. coli, koliformu baktēriju un zarnu enterokoku konstatēšanai) “BIOR” laboratorijās nemaksā vairāk par 30 eiro (ieskaitot PVN).
Latvijā aku ūdens kvalitāte ir laba. Lai neatbilstības novērstu, bieži vien pietiek iztīrīt vecās grodu akas. Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” laboratorijas analītiķe Agnese Zāle piebilst, ka pie mums pazemes ūdeņi parasti ir ar paaugstinātu dzelzs saturu, ūdens ir samērā ciets, tāpēc tam nosaka dzelzs koncentrāciju un cietību. Normāls dzelzs daudzums cilvēka veselībai nekaitē, bet saimniecībā izmantojamos priekšmetos (izlietnēs, tējkannās) gan rodas rūsas nosēdumi. Tomēr, ja dzelzs koncentrācija ir ļoti augsta, šāds ūdens var nodarīt ļaunumu veselībai, tāpēc jāveic atdzelžošana.
Ja ir aizdomas par organisku piesārņojumu, speciāliste iesaka ūdenī noteikt amonija jonus, permanganāta indeksu, mikrobioloģiskos rādītājus, EVS, pH. Ūdenim, kam raksturīga puvušu olu smaka, vēlams testēt sulfātjonus (tie dabā ir plaši sastopami). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijā analīzes atkarībā no parametru skaita maksā vidēji 40 eiro.
Ūdens parauga ņemšana
Nedrīkst aizmirst, ka paraugi mikrobioloģiskajām analīzēm jāņem sterilos traukos. Paraugu pudeles var saņemt, piemēram, šā centra laboratorijā Jūrmalā, Ošu ielā 5, vai klientu apkalpošanas daļā Rīgā, Maskavas ielā 165. Var izmantot arī tīru, 1–1,5 litru negāzēta minerālūdens pudeli. Pirms iepildīšanas ūdeni notecina 2–3 minūtes, tad trauku izskalo ar parauga ūdeni, piepilda pilnu un aizskrūvē. Paraugi laboratorijā jānogādā to ņemšanas dienā. Analīzes tiek veiktas 7–10 dienu laikā.
“BIOR” laboratorijas un paraugu pieņemšanas kabineti atrodas visos Latvijas reģionos (informāciju par adresēm var iegūt mājaslapā www.bior.gov.lv). Katrā struktūrvienībā var pasūtīt jebkuru ūdens analīzi. Ja paraugs nodots, piemēram, Ventspilī, institūts to nogādā līdz analīžu veikšanas vietai, pat ja tā ir ārzemēs.
Dīķa ūdens pārbaude
Attiecībā uz piemājas dīķu ūdens kvalitāti prasības nav noteiktas. Viss izriet no ūdenstilpes izmantojuma. Ja dīķī peldas, uz to attiecināmas tādas pašas prasības kā peldvietām, tātad mikrobioloģiskie rādītāji (zarnu enterokoku skaits, E. Coli), bet fitoplanktona jeb zilaļģu esamība bioloģiskajās analīzēs jānosaka vismaz vienu reizi, uzsākot peldsezonu. Uzraudzība nepieciešama arī sezonas laikā.
Ja piemājas dīķis ir publiska peldvieta, tā atbilstīgi jāiekārto (tualetes, ģērbtuves, uzturēšana) un analīzes jāveic ne retāk kā reizi mēnesī peldsezonas laikā. Paraugu ņem tāpat 1 litra minerālūdens pudelē. Analīzes maksā līdz 50 eiro.
Ja dīķa ūdeni izmanto laistīšanai vai dzīvnieku dzirdināšanai, jāseko līdzi iepriekš minētajiem mikrobioloģiskajiem rādītājiem. Tomēr te lielāka uzmanība jāpievērš vizuālajam novērtējumam – ūdens krāsai, smaržai un tam, vai nav pastiprinājusies ūdensaugu vairošanās, aļģu ziedēšana, vai tuvumā neparādās savvaļas dzīvnieki (piemēram, ūdensžurkas vai citi grauzēji).
Gan akām, gan dīķiem ūdens analīzes vēlams veikt pēc plūdiem vai citām ar notekūdeņu noplūdi saistītām avārijām, lai saprastu, ko darīt.
Dzeramā ūdens kvalitāti var pārbaudīt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 235 “Dzeramā ūdens nekaitīguma prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Savukārt peldūdeņiem ir šādas normas: zarnu enterokoki 1,0 x 100 KVV/100 ml; E. coli 2,0 x 1000/100 ml.
UZZIŅA
• Escherichia coli ir zarnu nūjiņa, kas sastopama cilvēku un siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā. Normālā mikroflorā šis mikroorganisms ir nekaitīgs, bet bieži tiek reģistrēti gadījumi, kad E. coli ir patogēns, kas izraisa daudzas saslimšanas – sepsi, urīnceļu infekcijas, pneimoniju imūnnovājinātiem pacientiem, meningītu jaundzimušiem. Zarnu nūjiņa spēj izdzīvot un adaptēties dzīvei ūdenī, tāpēc to uzskata par fekālā piesārņojuma rādītāju, ja piesārņojums noticis nesen. Ja E. coli konstatē ūdens paraugā, iespējams, šajā ūdenī sastopami arī patogēni – baktērijas. Salīdzinot ar E. coli noteikšanu, patogēnu testēšana ir dārga un laikietilpīga.
• Enterokoki ir atrodami cilvēku un dzīvnieku zarnu traktā, bet ne visiem enterokokiem ir fekāla izcelsme (dažas sugas sastopamas arī uz augiem, augsnē, kukaiņu zarnu traktā). Enterokoki ir labāka fekālā piesārņojuma indikatorgrupa nekā koliformas un E. coli, jo tie ir izturīgāki, ilgāk spēj saglabāties ūdenī. Zarnu enterokoku klātbūtne var liecināt par senāku piesārņojumu.
