Dzert tikai stāvus vai nepieskaroties glāzei – ūdens dzeršanas tradīcijas no visas pasaules 6
Cilvēka ķermenis sastāv 50-86% no ūdens, ūdens klāj arī aptuveni 71% no Zemes virsmas. Lielā daļā pasaules valstu tīrs ūdens ir zelta vērtē, to iegūt ir ļoti grūti un tā dēļ izceļas pat kari. Lai arī ekspertu domas par to, cik daudz ūdens ik dienas jāizdzer, dalās, visi ir vienisprātis – bez ūdens cilvēks nevar. Dažādās pasaules vietās ir dažādas tradīcijas un ūdens dzeršanas paradumi. Uzņēmums VENDEN ir apkopojis interesantākos paradumus un faktus, kas saistīti ar ūdeni un tā lietošanu no visas pasaules.
– Ūdens kvalitāte Krievijā ir ļoti zemā līmenī, tikai divās pilsētās – Maskavā un Sanktpēterburgā – drīkst dzert ūdeni no krāna. Arhangeļskā ūdens satur lielu alumīnija daudzumu, Rostovā – dzelzi, bet Pskovā – hlorīdus. Nesen veikts pētījums apstiprināja, ka ik dienas Krievijā 11 miljoni iedzīvotāju dzer nekvalitatīvu ūdeni. Daudzos gadījumos nelīdz pat ūdens nostādināšana, vārīšana vai filtrēšana.
– Kamēr eiropieši slāpes veldzē ar minerālūdeni un no rītiem bauda aromātisku kafiju, Ķīnā ir paradums dzert karstu vai siltu ūdeni. Esot Ķīnā, nav jābrīnās, ja restorānā vai kafejnīcā vispirms pasniedz glāzi silta ūdens – tāda ir tradīcija. Šajā valstī vecāki jau no mazotnes bērnu radina pie silta ūdens dzeršanas vairāku iemeslu dēļ: ķīnieši tic, ka silts ūdens palīdz novērst daudzas slimības, kā arī saglabā kuņģī enerģiju balansu. Bez tam, ūdens kvalitāte Ķīnā nav tik laba, lai droši varētu dzert no krāna, tāpēc to vispirms uzvāra.
– Citā pasaules malā, proti, ASV, ir tieši pretēji – pat, ja aiz loga būs mīnus grādi, ienākot kafejnīcā, var gadīties, ka vispirms tiks piedāvāts ūdens ar ledu. Tā ir viesmīlības pazīme. Šī tradīcija īpaši izplatīta ir ASV dienvidu štatos, kur ledus ūdens ir cieņā visos gadalaikos. Tūristi gan atzīst, ka ūdens ar ledu var neiepriecināt arī vasarā, jo sabiedriskās ēdināšanas vietās vienmēr darbojas gaisa kondicionētāji, tāpēc reizēm priekšroka tiktu dota kādam siltam dzērienam.
– Vairākās islāma valstīs tradīcijas paredz, ka ūdeni drīkst dzert tikai no glāzes, nekādā gadījumā to nevar lietot tieši no pudeles vai citas tvertnes, vai pat avota. Ūdens glāze jātur labajā rokā, turklāt, neraugoties uz steigu, ūdens vienmēr jādzer mierīgi un sēžot, nevis skrējienā. Islāma tradīcijas arī paredz, ka ūdens glāzi nedrīkst izdzert vienā paņēmienā, bet gan jāietur trīs pauzes, nedrīkst arī elpot glazē, kurā ir ūdens. Musulmaņi, kuri apzinīgi ievēro visas tradīcijas, pirms un pēc ūdens dzeršanas arī noskaita lūgšanu.
– Lielākajā daļā Āfrikas valstu cilvēkiem nav pieejams tīrs dzeramais ūdens neierobežotā daudzumā, taču pastāv dažādas tradīcijas attiecībā uz ūdens dzeršanu, piemēram, Tunisijā nedrīkst dzert ūdeni pēc tam, kad ēsts trekns ēdiens. Daudzās afrikāņu ciltīs ūdenim ir liela nozīme reliģijā un rituālos, piemēram, dažās Kamerūnas ciltīs vecāki līgavai kāzās dāvina ūdeni, kas simbolizē svētību. Togo un Nigērijā tic, ka ūdens spēj iemiesot sevī garus.
– Indijā dzeramo ūdeni var iegādāties ne tikai pudelēs, bet arī plastmasas glāzītēs un maisiņos. Ja kafejnīcā ūdens tiek atnests karafē, klients pats var izvēlēties, dzert vai tomēr labāk atturēties. Paši indieši ūdeni dzer nepieskaroties ar lūpām pie pudeles kakliņa. Arī dzerot no glāzes, indieši ūdeni drīzāk lej atvērtā mutē. Šī tradīcija nāk no Indijas tempļiem, kur pulcējas daudz un dažādi cilvēki. Visi vēlas dzert, bet glāze nereti ir kopīga, tāpēc pieskaršanās ar lūpām pie glāzes ir nopietns pārkāpums.
– Meksikā nav ieteicams dzert krāna ūdeni, taču visur iespējams iegādāties ūdeni pudelēs. Rūpējoties par tūristiem, viesnīcā katru dienu uz numuru tiek atnesta liela ūdens pudele. Meksikā ūdens tiek patērēts neiedomājamos daudzumos, piemēram, katru sekundi Mehiko tiek izlietoti 66 kubikmetri ūdens, turklāt, 80% no šī ūdens ir iegūts no zemes dzīlēm. Salīdzinājumam var minēt, ka Ņujorkā tiek patērēti 3% šāda ūdens, bet Londonā 5%. Meksikāņi lieto daudz ūdens gan uzturā, gan citām ikdienas vajadzībām, turklāt, to nemaz netaupa.
