Ūdens stress – pieaugoša problēma. Daudziem ezeriem un upēm klājas slikti 10
Tikai 37% Eiropas ezeru un upju ir labā stāvoklī. Tas izriet no Eiropas Vides aģentūras ziņojuma. Tā sauktais ūdens stress ir pieaugoša problēma. Gaisa piesārņojums, pesticīdi un mēslojums no lauksaimniecības: ES Vides aģentūras skatījumā, ūdens apgāde Eiropā saskaras ar lielām problēmām.
Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 2021. gadā tikai 37% ezeru vai upju Eiropā bija labā vai ļoti labā stāvoklī. Neraugoties uz daudzu valstu dažādiem centieniem, šis skaitlis kopš 2015. gada gandrīz nav mainījies, teikts ES ziņojumā, par kuru vēsta tageschau.de.
Ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanās trūkums liecina par nepārtraukto ūdenstilpņu piesārņošanos visā kontinentā. “Mūsu ūdeņi saskaras ar nepieredzētiem izaicinājumiem, kas apdraud Eiropas kopējo ūdens drošību,” tā izteikusies aģentūras direktore Līna Ila-Mononena. “Mums ir jādubulto pūles, lai atjaunotu mūsu vērtīgo upju, ezeru, piekrastes ūdeņu un citu ūdenstilpņu veselību un nodrošinātu, ka šis svarīgais resurss ir noturīgs un drošs nākamajām paaudzēm.”
Intensīva barības vielu un pesticīdu lietošana
Vislielāko slogu virszemes un gruntsūdeņiem rada lauksaimniecība, ziņo aģentūra, atsaucoties uz dalībvalstu sniegto informāciju. Galvenais iemesls tam ir intensīva barības vielu un pesticīdu lietošana.
Izmaiņas lauksaimniecības praksē un jaunas tehnoloģijas varētu uzlabot situāciju, raksta EVA. Vienlaikus lauksaimniecība ir neapšaubāmi lielākā ūdens patērētāja Eiropā – “un, nemainot praksi, apūdeņojamu zemju vajadzības lauksaimniecībā, visticamāk, pieaugs līdz ar klimata pārmaiņām.”
Kā ūdensapgāde pakļaujas klimata pārmaiņām
Ūdens trūkums ir kā pieaugoša problēma. Ūdens kļūst arvien mazāk, īpaši Dienvideiropā. Sausums visā kontinentā kļūst arvien lielāks un ilgāks. Tas ietekmē publisko ūdensapgādi, kā arī lauksaimniecību un rūpniecību.
Katru gadu jau 20% Eiropas valstu un 30% pasaules iedzīvotāju skar ūdens stress. “Rādītāji, kas, visticamāk, nākotnē pieaugs klimata pārmaiņu dēļ,” norāda EVA. Saskaņā ar Federālās vides aģentūras (UBA) datiem, ūdens stress rodas, ja cilvēki izmanto vairāk nekā 20% no pieejamā ūdens. Tam palīdzētu tikai mazāks ūdens patēriņš, uz ko būtu mērķtiecīgi jāiet.
