Ūdens sporta centrs – galvenā arhitektūras ikona Parīzes vasaras olimpiskajās spēlēs 1
Antra Viļuma, Dr. Arch., žurnāls “Baltijas Koks”
Apjomīga masīvkoka ēka Sēnas Sendenī (Saint Denis) uzbūvēta, lai Parīzes olimpiskajās spēlēs nodrošinātu sacensību vietu vairākiem ūdens sporta veidiem. Šī būs vienīgā ēka, kas tiks lietota sākotnējam mērķim arī pēc olimpiskajām spēlēm, jo lielākā daļa sacensību notiks būvēs, kas tiks piemērotas kādam sporta veidam vai uzstādītas uz olimpiādes laiku. Iespaidīgais liektais jumta apjoms ar saules paneļiem, liellaiduma koka konstrukcijas, skatītāju krēsli no pārstrādātas plastmasas un vairāki citi ēkas parametri precīzi atbilst mērķim kļūt par zaļākajām olimpiskajām spēlēm vēsturē.
Olimpiskās spēles Parīze 2024
Tuvojoties 33. olimpiskajām spēlēm 2024. gada vasarā, Parīzē un visā Francijā tika būvēta un atjaunota sportošanas infrastruktūra. Olimpiskās spēles Francijā notiks jau trešo reizi un tieši 100 gadus pēc vasaras olimpiskajām spēlēm, kas Parīzē notika 1924. gadā. Spēļu organizēšanai ir pievērsta pastiprināta Francijas valdības un sabiedrības uzmanība gan saistībā ar vēlmi būt zaļākajām olimpiskajām spēlēm, gan pieskatot līdzekļu izlietojumu, kā arī mēģinot nodrošināt dzimumu līdzsvaru.
Atbilstoši Francijas normatīvajiem aktiem visām publiskajām būvēm kā primārais būvmateriāls ir jāizmato koks, lai sasniegtu klimata neitralitāti atbilstoši Eiropas mērķiem. Parīzē top olimpiskais ciemats un atsevišķas jaunas sporta būves, tomēr 95% gadījumu tiekot izmantotas esošās būves vai pēc spēlēm demontējamas konstrukcijas. Jaunas būves tiek realizētas no koka konstrukcijām, arī citās norises vietās koks tiek daudz izmantots visdažādākajos veidos.
Ilgtspēja un atkārtota izmantošana
Cenšoties veicināt ilgtspējību, nevis celt grandiozus kompleksus, organizatori jau sākotnēji izvirzīja mērķi plānot spēles, pēc iespējas izmantojot pilsētu esošo infrastruktūru un sporta būves.
Tradicionāli olimpisko spēļu rīkotāji cenšas pasaules mēroga notikumu izmantot, lai īstenotu kādu nozīmīgu projektu pilsētā. Tā bija milzīga metro sistēmas paplašināšana Atēnās 2004. gadā, liela pamesta zemesgabala pārbūve Londonā 2012. gadā un nepietiekami izmantotas piekrastes pārplānošana Barselonā 1992. gadā.
Parīze 2024. gadā vēlas par spēļu galveno mantojumu padarīt ilgtspējību, nevis monumentālu celtniecību, jaunajās ēkās izmantojot atjaunīgus energoresursus un materiālus, kā arī paredzot materiālu izmantošanu atkārtoti. Piemēram, olimpiskais ciemats uz ziemeļiem no Parīzes būs ekokvartāls, kurā visas ēkas, kas būs zemākas par astoņiem stāviem, tiks izgatavotas no koka un stikla, un visa enerģija tiks ilgtspējīgi iegūta, izmantojot siltumsūkņus un atjaunojamos enerģijas avotus. Arēna Porte de la Chapelle ar 8000 apmeklētāju ietilpību veidota ar otrreizēji pārstrādāta alumīnija fasādi un paredzēta ne tikai Parīzes basketbola komandas mājvietai olimpiādes laikā, bet arī koncertiem un citām aktivitātēm.
Savukārt olimpisko spēļu džudo, cīkstēšanās, ratiņkrēslu regbija un pāru džudo norises vietas 10 000 kvadrātmetru zāli segs 44 koka arkas. Pēc spēlēm šīs zāles konstrukcijas tiks sadalītas mazākās vienībās un tās pārdos atkārtotai izmantošanai citur. Šis Žana Mišela Vilmota projekts ir ne tikai ilgtspējīgs, jo koka izolācijas īpašības samazina enerģijas patēriņu, bet atkārtotas izmantošanas iespēja padara to ideāli piemērotu valstij ar vēsturisku arhitektūru, kurā jaunas ēkas iekomponēt nav vienkāršs uzdevums. Mūsdienu koka ēkas, iespējams, pilnībā neatbilst Francijas vēsturei, taču to elegance un smalkums noteikti atbilst laikmetīgas arhitektūras prasībām.
Organizatori cer, ka šī pieeja izmantot atkārtoti varētu būt kā tramplīns, lai nākotnē Francijas būvniecības nozare kļūtu zaļāka. Francija cer samazināt oglekli būvniecības nozarē un atbilstoši Eiropas Savienība plānam līdz 2030. gadam samazināt kopējās emisijas par 55%. Tas galvenokārt nozīmēs esošo konstrukciju modernizēšanu un vairāk koksnes izmantošanu jaunā celtniecībā.
Nozares eksperti ir optimistiski noskaņoti par Francijas vēlmi pārvaldīt šīs svārstības, pat ja tās atpaliek no dažām kaimiņvalstīm tādās jomās kā atjaunojamā enerģija. «Lai gan mūsu koka būvniecības nozare nav tik attīstīta kā, piemēram, Austrijā vai Vācijā,» saka vides konsultants un Tulūzas universitātes pētnieks Luks Floissaks, «mūsu bioloģisko materiālu, piemēram, salmu, izmantošana ēkās jau ir priekšā visiem.» Valdība līdz šim ir piešķīrusi aptuveni 200 miljonus eiro subsīdijām projektiem, kuros izmanto koksni un citus bioloģiskos materiālus. Tas patiešām jau ir veicinājis zināmu izaugsmi. Koka būvniecības tirgus pagājušajā gadā sasniedza 4,6 miljardus eiro, kas ir par 14% vairāk nekā 2020. gadā, liecina kokmateriālu un mežsaimniecības nozares grupas France Bois Forêt ziņojums. Tomēr koka jaunbūvju īpatsvars joprojām nav daudz pieaudzis. 2022. gadā tas veidoja 18,3% no jaunajām nedzīvojamajām ēkām, kas ir tikai nedaudz vairāk par 16,8% 2020. gadā. Koka dzīvojamo ēku īpatsvars tajā pašā periodā saglabājās aptuveni 6%. Tomēr nozares mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt kopējo būvniecības tirgus daļu no 20% līdz 30%.
Francijas mežu potenciāls
Tādi uzņēmumi kā Mathis jau vairākus gadsimtus veiksmīgi darbojas kokapstrādes nozarē. Tomēr, neskatoties uz pieredzi un prasmēm, koksnes piegādes ķēdē joprojām ir jānovērš problēmas. Viens no galvenajiem jautājumiem ir izmantoto kokmateriālu izcelsme un ražošanas vieta. Ja būvniecības kokmateriāliem ir jāpārvietojas tālu, to emisijas palielinās un kopējā ilgtspējība strauji samazinās.
Tāpēc Francija ir izvirzījusi sev ambiciozu mērķi 50% būvniecības kokmateriālu iegūt no vietējiem mežiem. Ūdens sporta centrā šis mērķis ir sasniegts par 30% līdz 40%, jo tikai tik daudz koksnes (egle un Duglasa egle) iegūts Francijā.
Salīdzinot ar starptautiskiem koka būvniecības centriem, piemēram, Kanādu un Norvēģiju, Francijai nav reputācijas kā neizsmeļami bezgalīgai mežu teritorijai. Tas varētu padarīt tās apņemšanos 50% publisko ēku būvēt no koka īpaši sarežģītu. Francijas kā kokmateriālu ražotājas potenciāls ir ievērojams, saka France Bois 24 prezidents Žoržs Henrijs Florentins. Organizācija France Bois 24 tikai izveidota, lai veicinātu koka būvniecību olimpisko spēļu laikā un arī pēc tām. Viņš uzsver, ka Francijā pašlaik nocērt tikai 60% no koksnes, ko varētu nocirst ilgtspējīgi. Viens no iemesliem ir arī tas, ka mežus ir grūti apsaimniekot un izmantot. Francijas teritoriju klāj 17 miljoni hektāru mežu, bet trīs ceturtdaļas meža atrodas privātajā zemē, kas sadalīta mazos zemes gabalos.
«Ir daudz ļoti mazu meža īpašnieku un ir grūti saprast, kam kas pieder. Daži cilvēki pat neapzinās, ka viņiem ir meži,» saka Bois de France sertifikācijas zīmes vadītājs Žeroms Martiness. Šī zīme garantē, ka koksne tiek iegūta un apstrādāta valstī.
Francijas koksne, tāpat kā visi komerciālie kokmateriāli, ir neaizsargāta pret ģeopolitiskiem satricinājumiem, kas padara nestabilu koksnes cenu. Pēc Franka Matisa teiktā, karš Ukrainā piespieda viņu «medīt koksnes kravas pa vienai autokravai, lai kokzāģētava darbotos», jo bijušās Padomju Savienības teritorijas valstu piegādes samazinājās un citi Eiropas ražotāji novirzīja savus kokmateriālus pāri Atlantijas okeānam par augstākām cenām.
Ekstravagantais jumta liekums
Ūdens sporta centra iespaidīgā koka konstrukcijas jumta forma nav tikai arhitektūras koncepcija, bet gan visai praktisks risinājums enerģijas taupīšanai un patīkama mikroklimata nodrošināšanai, samazinot kopējo ēkas būvapjomu. Kādā publikācijā tas asprātīgi nosaukts par pringles formas jumtu, tomēr galu galā ēka siluets kļuvis par 2024. gada olimpiādes simbolu.
Ūdens sporta centra būve ar liekto jumtu uzbūvēta, izmantojot koka konstrukcijas atbilstoši nīderlandiešu arhitektu biroja Venhoeven CS un franču arhitektu Atelier 2/3/4 kopprojektam.
Siltums, krāsa un smarža
Jaunais ūdens sporta centrs uzcelts netālu no Parīzes – Sēnas Sendenī atrodas deviņus kilometrus no Parīzes centra. Bet koka konstrukcijas ražotas netālu no Vācijas robežas Elzasā koka būvniecības uzņēmumā Mathis kas kopš 1809. gada zāģē un apstrādā kokmateriālus ēkām. Katrs galīgās ēkas gabals tika izplānots, sagriezts, pielīmēts un izliekts formā. Mathis būvētava, pirms to nosūtīja uz Parīzi, montēja uz vietas.
Daudziem arhitektiem šķiet, ka koka skaistums bez papildu apdares sniedz gan praktiskus, gan estētiskus ieguvumus. «Mēs vēlējāmies izmantot pēc iespējas mazāku materiālu daudzumu, un koksne nozīmē, ka mums nav jāizmanto apdare vai citi būvniecībā izmantotie materiāli, lai paslēptu konstrukcijas elementus,» saka arhitekte Lora Merio, kas ir Ateliers 2/3/4/ partnere. Tas savukārt var piešķirt koka ēkām papildu juteklisku šarmu, uzskata arhitekte Sesīlija Grosa, kas ir biroja Venhoeven CS partnere. «Mums koks nav jākrāso,» viņa saka, «tam ir siltums, krāsa un smarža. Jūs varat to smaržot, peldot baseinā.»
Nocirsta koksne parasti tiek uzskatīta par oglekļa neitrālu, ja visi nocirstie koki tiek aizstāti ar jauniem stādiem. Lai gan koksne spēj izturēt ievērojamu spiedienu un nodilumu, tā ir salīdzinoši viegla, un tas vēl vairāk samazina emisijas, samazinot būvniecības tehnikas slodzi. Masīvkoksne arī nav īpaši uzliesmojošs materiāls, jo tai ir ievērojamas dimensijas, ja tos rūpīgi izmanto. Faktiski to ir grūtāk aizdedzināt un tā vada siltumu lēnāk nekā tērauda rāmis, liecina testēšana.
Olimpiskā ūdens sporta centra oficiālā atklāšana
Jaunais ūdens sportu centrs oficiāli tika atklāts jau aprīlī. Atklāšanā piedalījās arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu prezidents Tonijs Estanžē.
«Ar lielu sajūsmu mēs saņemam olimpiskā ūdens sporta centra atslēgas. Mēs esam ļoti lepni redzēt šo lielisko objektu kā Lielās Parīzes metropoles daļu, vēl jo vairāk – mēnesi pirms grafika!» teica Estanžē.
Francijas prezidents Makrons ar lepnumu atklāja pasākumu norises vietu, kura būs lielākais olimpiādes mantojums pēc spēlēm ne tikai sportistiem, bet arī plašākai sabiedrībai. Ieguvums sabiedrībai ir ne tikai ēka, kurā apkārtnes iedzīvotāji varēs sportot, bet arī apkārtnes labiekārtojums un gājēju tilts pāri automaģistrālei, kas savienos blakus esošās apkaimes.
Savukārt arēna Porte de la Chapelle tapa jau 2023. gadā, un tās fasādē ir izmantots pārstrādāts alumīnijs. Jaunais ūdens sporta centrs ir vienīgā būve, kuru plānots izmantot arī pēc olimpiskajām spēlēm.
