Kāpēc ūdens celī, elkonī rodas atkārtoti? 0
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Par to, ka ceļi, elkoņi jāsargā no traumām, tiekam brīdināti jau bērnībā. Tikai ne vienmēr tos izdevies pasargāt – apdauzīti ceļgali un elkoņi, vismaz lauku bērniem, allaž bijusi teju vai neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Ej nu bērnam ieskaidro, ka visas traumas kaut kad dzīves laikā atsauksies – visbiežāk traumētā locītava būs pakļauta lielākam riskam, ka tajā vai tās gļotsomiņā pēc lielas slodzes uzradīsies ūdens, ko pavadīs ne tās patīkamākās sajūtas.
Ūdens locītavā
“Ūdens celī, elkonī vai kādā citā locītavā ir sakrājies liekais šķidrums. Tas ir kā aizsargmehānisms iekaisušas locītavas sargāšanai un liecina, ka organisms mēģina ar to cīnīties. Arī veselas locītavas nav tukšas, tajās esošā šķidruma uzdevums ir saeļļot locītavu.
Piemēram, veselā ceļa locītavā ir 3–5 ml šķidruma, kas katru dienu atjaunojas. Ja šķidrums producējas vairāk, nekā uzsūcas, tas sāk spīlēt, spiest, ierobežo kustības, tās pavada sāpes. Iekaisuma cēloņi var būt dažādi: saišu, skrimšļu, locītavas kapsulas bojājumi, reimatoloģiskās slimības, kad imūnsistēma neapzināti uzbrūk locītavām, izraisot tajās iekaisumus, vai kā reakcija uz kādu infekciju, piemēram, Laimas slimību, kāda vīrusa slimību, kad mikrobi aizceļojuši līdz locītavai, kur izraisījuši iekaisumu. Vizuāli locītava ir pietūkusi, pēc sajūtām sāpoša, stīva,” stāsta ORTO klīnikas traumatologs-ortopēds Andrejs Elksniņš-Finogejevs un piebilst, ka ārsti vispirms meklē un ārstē cēloni, kura dēļ ūdens sakrājies. Tikai šāda secība garantē stabilu rezultātu.
Bez asins un urīna analīzēm, retgenuzņēmumiem, ultrasonogrāfijas, magnētiskās rezonanses pie izmeklējumiem pieder arī muskuļu tonusa un balansa izvērtēšana. Pēc tās var spriest, vai uz muskuļu disbalansa fona nav radusies locītavas pārslodze, kuru tai apkārt esošie muskuļi nespēj kompensēt un rezultātā kā aizsargreakcija parādās iekaisums.
“Pacientu ar šādu problēmu pieplūdums ir pavasaros, kad cilvēki atsāk sportot un gatavoties vasaras sezonai. Kovida dēļ daudziem pauze sportošanā bijusi īpaši gara, un nu viņi metas aktivitātēs, piemēram, dienā noskrien piecus kilometrus gluži kā pirms tam. No slodzes atradušajām locītavām tā ir pārslodze, un tās iekaist, sapampst, un censoņi nonāk klīnikā. Tad mums bez ārstēšanas vēl jāizskaidro, ka pareizi ir organismu pie iepriekšējās slodzes pieradināt pamazām, vispirms iesildīties, kā to dara profesionāli sportisti.
Pēc tam vajag pareizi atsildīties, atslābināt muskuļus, kas pat svarīgāk. Ja pēc slodzes uzreiz iekrīt gultā, muskuļos sakrājas pienskābe. Ja tā notiek no reizes uz reizi, muskuļos, kaulos, cīpslās krājas nogurums, bet katram audam ir savs izturības līmenis, un kādā brīdī šī struktūra ieplīst vai iekaist. Tagad daudziem ir tā sauktie stresa lūzumi vai stresa reakcijas kauliem, kad slodzes ietekmē veidojas kaula un kaula plēves iekaisums. Neārstējoties iekaisušais kauls ieplīst. Ja šī lokalizācija ir tuvu locītavai, tā var noreaģēt ar liekā šķidruma sakrāšanos,” skaidro ārsts.
Ūdens gļotsomiņā
Locītavas gļotsomiņa ir ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā jeb bursa. Gļotsomiņas ir visapkārt locītavām vietās, kur mīkstie audi saskaras ar kaulu, un to uzdevums ir, piemēram, pasargāt cīpslu no rīvēšanās pret kaulu. Vizuāli ūdens gļotsomiņā (bursīts) ir labi redzams – zem ādas izveidojies tāds kā maisiņš, āda ir apsārtusi, jūtami siltāka.
Tai uzspiežot, jūtamas sāpes, bet kustības locītavā ne vienmēr ir apgrūtinātas. Elkoņa bursīta cēloņi visbiežāk ir traumas, arī agrāk iegūtas, ilgstoša elkoņa atstutēšana pret logu, braucot mašīnā, vai sēdēšana studenta pozā, balstoties uz elkoņiem. Savukārt ceļa locītavas bursīts raksturīgs remontstrādniekiem, kuri ilgstoši noslogo ceļa locītavu rāpus stāvoklī, liekot flīzes, ieklājot laminātu, parketu. Uzmanīgiem jābūt tiem, kuri dārzu ravē uz ceļiem nometušies.
Pirmā palīdzība
“Nereti, īsti nezinādami, kas par vainu un no kā tā radusies, cilvēki sāk pašārstēties. Piemēram, bursīta gadījumā sāpošo vietu apsmērē ar briljantzaļo šķīdumu, jodu. Bet to nedrīkst darīt, jo ārsts pēc tam nevar izvērtēt apsārtumu un iesaistīto zonu ap locītavu. Liek arī sāls, kāposta lapu kompreses.
To var darīt, bet ir jāzina ādas īpatnības, tās jutība. Kāposta sula, īpaši, ja tas nav ekoloģisks, var izraisīt ķīmisku reakciju ar ādu un izraisīt apdegumu. Tāpat var gadīties, ja problemātisko vietu visu dienu smērē ar kādu gelu vai ziedi, bet uz nakti uzliek kāposta lapas kompresi. Pirms kaut ko miksē, ir jāzina, ko drīkst miksēt,” brīdina Andrejs Elksniņš-Finogejevs.
Akūta iekaisuma gadījumā pirmā palīdzība ir vēsa komprese. Pie problemātiskās vietas uz 20 minūtēm pieliek dvielī, lina maisiņā ietītu ledu, pēc 2 stundām kompresi liek atkal – un tā pirmās 48 stundas pēc traumas. Ledus sprejus nelieto, jo var iegūt dziļu apsaldējumu. Papildus kompresēm 3 dienas trieciendevās lieto pretiekaisuma zāles: ibuprofēnu (trieciendeva pieaugušajiem no 400 mg 3 reizes dienā) vai paracetamolu (no 2 g jeb 4 tabletes dienā).
Locītava noteikti jāatslogo – ja iekaisums elkonī, roku var pakārt kaklā vai vienkārši turēt kabatā. Ja celī, tad dažas dienas vēlams pavadīt pusguļus, kāju turot taisni, piepaceltu. Šādi rīkojoties, iekaisums neattīstīsies tālāk. Bet, ja to uzreiz neārstē un iekaisums liek par sevi manīt 2–3 nedēļas, jāvēršas pie speciālista. Ārsts vispirms noskaidro, vai gļotsomiņas iekaisums nav saistīts ar locītavu. Ja nav, veic gļotsomiņas punkciju – izvelk šķidrumu un ievada pretiekaisuma un pretsāpju zāles. Bet, ja iekaisums jau skāris locītavu, vispirms tiek ārstēta locītava, tikai pēc tam bursīts, ja tas vēl nepieciešams.
Kāpēc ūdens celī, elkonī rodas atkārtoti
Tā var notikt gadījumos, kad ievadītas zāles, kuru darbības laiks ir 1–3 dienas, bet tās šajā laikā nepagūst nosegt visu iekaisuma fāzi. Tad ievada zāles, kuras līdz uzsūkšanās brīdim 2–3 nedēļas. Ja tās nosedz iekaisumu, tas vairs neatkārtojas. Taču situācijas mēdz būt dažādas, daudz atkarīgs no imūnsistēmas, skaidro ārsts. Smagākos gadījumos var palīdzēt operācija, kurā gļotsomiņa tiek izskalota un izgriezta mehāniski. Jāapzinās, ka arī pēc šīs šķietami nenozīmīgas ķirurģiskās manipulācijas būtiska ir rehabilitācija. Vieglprātīga izturēšanās var novest pie tā, ka slimība kļūst hroniska.
Vai vecums ietekmē bursīta veidošanos
No vienas puses – jā, jo līdz ar gadiem organisms zaudē mikroelementus, ūdeni, locītavu elastībai tik svarīgās olbaltumvielas. No otras – nē, jo gados vecāki cilvēki ir mazāk fiziski aktīvi, līdz ar to mazinās risks iegūt fiziskas traumas. Statistika liecina, ka gļotsomiņu iekaisumi vienādi bieži vērojami gan gados jauniem aktīviem, gan mazaktīviem veciem cilvēkiem.
Kad atsākt kustības
“Ne locītavas iekaisuma, ne bursīta gadījumā kustības nav jāierobežo, taču viss jādara ar mēru un neko nedrīkst darīt caur sāpēm,” uzsver dakteris. Kustības ir vajadzīgas, jo uzlabojas asins pieplūde locītavai. Kad kustas muskuļi, cīpslas, ir lielāka varbūtība, ka šķidrums locītavā izkustēsies un pats uzsūksies. Elkoņa bursīta gadījumā, ja iekaisumā nav iesaistīta locītava, drīkst celt arī smagumus, bet – ja nesāp.
Kā sevi pasargāt no bursīta
“Man šķiet, ka reizi dzīvē bursīts bijis katram cilvēkam. Klasisks piemērs – sievietei sāp kājas īkšķis. Sāpes var izraisīt staigāšana augstpapēžu kurpēs, pirksta traumēšana, ievalkājot jaunus apavus. Abos gadījumos iespējamais sāpju cēlonis ir gļotsomiņas, kas atrodas starp ādu un kaulu, iekaisums,” skaidro Andrejs Elksniņš-Finogejevs. Bokseriem bursīts var būt plaukstu locītavās, tiem, kas visu dienu mazgā logus, – nepatīkamais pleca gļotsomiņas iekaisums, ko pavada stipras sāpes un ierobežotas kustības. Pleca bursītu var izprovocēt arī neērta gulēšana – cilvēks no rīta pamostas ar sāpēm plecā, un dienas gaitā tās arvien pieaug. Bet ko mēs šādās situācijās darām? Dažas dienas padzeram kādas pretsāpju zāles, no kurām daudzām ir arī pretiekaisuma iedarbība. Līdz ar to bursīts tiek neapzināti apārstēts, pat neuzzinot, ka tāds bijis.
