Ūdens sastāvam ir nozīme: uzmanies no pārlieku daudz minerālvielām un sāls 0
Publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par ūdens lietošanu. Eksperti saka, ka pieaugušam cilvēkam dienā ir jāizdzer aptuveni 2 l ūdens un tas attiecas gan uz sēdoša darba profesiju pārstāvjiem, gan fiziska darba veicējiem, kuriem ūdens ir nepieciešams pat vēl vairāk. Būtiski, ka pietiekami daudz ūdens jālieto arī mūsu atvasēm, taču gan mazam, gan pieaugušam organismam rūpīgi jāseko, kādu tieši ūdeni izvēlamies dzert. Pēdējos pētījumos ir pierādīts, ka organismam visdraudzīgākais ir tīrs ūdens, bez liekiem minerāliem un īpaši bez pārlieku daudz sāls.
“Veikalu plauktos atrodams dažāda veida ūdens ar dažādām mineralizācijas pakāpēm. Ikdienas lietošanai ieteicams izvēlēties ūdeni ar zemāku mineralizācijas pakāpi, kura sastāvā nav augsts nātrija jonu daudzums. “Sāļais” ūdens ir vairāk piemērots organisma dehidratācijas gadījumos, piemēram, ja ir augsta fiziska slodze, vemšana, caureja u.tml. Lietojot “sāļo” ūdeni ikdienā un nesekojot līdzi ar pārtiku uzņemtajam sāls daudzumam, organismam tiek radīta papildu slodze, tādēļ nātrijs uzkrājas organismā un ilgtermiņā var paaugstināt asinsspiedienu, kā arī radīt nieru un sirds asinsvadu problēmas,” stāsta sertificēta uztura speciāliste Lizete Puga.
Vēl sensenos laikos ūdeni mēdza dzert no sudraba traukiem, tādējādi “dabīgā” veidā to dezinficējot, attīrot no mikrobiem un baktērijām, kā arī padarot daudz vieglāku. Skaidrs, ka mūsdienās turēt ūdeni lielās sudraba tvertnēs ir samērā sarežģīti un šāda ūdens ražošana varētu izmaksāt ļoti dārgi. Ražotāji par šo problēmu sāka aizdomāties un katrs meklē sev piemērotus risinājumus, piemēram, ūdens ražošanā izvēlas jonizēšanas metodi.
Ko nozīmē jonizēšanas process? Ūdenim plūstot caur speciāliem filtriem, tas tiek piesātināts ar sudraba joniem, kuri savukārt palīdz iznīcināt ūdenī esošās baktērijas, tostarp arī nātrija hlorīdu. Sudraba joni ne vien iznīcina liekās minerālvielas, bet arī novērš to vairošanās iespējamību. Šāds ūdens ir daudz vieglāks, tīrāks un ilgstoši paliek svaigs. Būtiski, ka tīru ūdeni varam dzert vairāk un nebaidīties uzņemt pārlieku daudz nevajadzīgu minerālu. Šādu tīru ūdeni ieteicams dot arī maziem bērniem, sākot jau no zīdaiņa vecuma.
“Jau zīdaiņa vecumā bērnu ir jāsāk radināt pie ūdens. Ja bērns tiek barots dabīgā veidā ar mātes pienu, tad papildu ūdeni visbiežāk piedāvā līdz ar papildu ēdienu – aptuveni sešu mēnešu vecumā. Taču, ja bērns ēd mākslīgā piena maisījumus, tad ūdens papildus ir nepieciešams jau agrāk. Tas ir regulāri jāpiedāvā, tādejādi radot pozitīvu ieradumu padzerties, nesagaidot slāpju sajūtu vai citas organisma dehidratācijas pazīmes, kas ne vienmēr ir nolasāmas. Tāpat svarīgi ir saprast – jo lielāki mūsu bērni aug, jo vairāk ūdens viņiem ir vajadzīgs. Tieši svaigs, tīrs un drošs ūdens, un retāk saldinātas tējas, sulas, sīrupūdeņi u.c. dzērieni, kuru sastāvā ir cukurs. Ūdens ir mūsu organisma pamatā, tā ir viena no mūsu galvenajām pamatvajadzībām,” piebilst Lizete Puga.
Kā atzīst uztura speciāliste, ūdens lietošanai jākļūst par ieradumu vēl pirms pirmā dzīves gada un to jāturpina regulāri lietot, arī esot pieaugušam. Svarīgi ir rūpīgi izvelēties, kādu tieši ūdeni dzert, tāpēc ir jāatceras, ka tas ir jāpiemēro savam darba veidam, fiziskās slodzes daudzumam un ēšanas paradumiem.
